Ministri atbalstīja to “Rail Baltica” trases variantu, kas Salacgrīvas posmā skar tās teritorijas, pret ko iebilda vietējie iedzīvotāji un pašvaldība. Tomēr valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot to trases posmu, kas šķērso "Natūra 2000" teritoriju Vitrupes ielejā.
Valdība arī noteikusi nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica” ar citām saistītajām būvēm. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla.
VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš prognozē, ka sākotnējās konsultācijas ar Eiropas Komisiju, kuru gaitā varētu tapt skaidrs EK viedoklis, varētu sākt septembrī un tām būtu nepieciešami aptuveni divi mēneši.
Par projektu atbildīgā uzņēmuma "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norāda, ka valdības pieņemtais lēmums nekavēs projekta virzību: “Mums ir svarīgs paredzētās darbības akcepts, un konsultācijas var veikt paralēli. Trases izvietojumā mums šobrīd ir būtisks tieši Rīgas posms, kur paredzēts, ka darbi sākas jau 2019.gadā.”
“Rail Baltica” trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) mudināja piešķirt valdības Atzinības rakstus pašvaldībām, kuras iesaistītas "Rail Baltica" projekta.
"Rail Baltica" projektā līdzās 263 kilometru garai dzelzceļa līnijai Latvijā plānota arī centrālā kravu termināļa izbūve Salaspils novadā. Tas sasaistīs divus dzelzceļa platuma sliežu ceļus, kā arī tur plāno attīstīt plašu noliktavu un ražošanas teritoriju. Tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa.
Savukārt pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un “Starptautiskajā lidostā “Rīga””.
Iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.
Tomēr Satiksmes ministrija arī pēc sarunām ar Salacgrīvas novadu un iedzīvotājiem nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu. Atbildīgais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda, ka šajā situācijā neesot manevra iespējas, tomēr viņš gatavs konsultēties ar Eiropas Komisiju. Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) mudināja cīnīties par Salacgrīvai tīkamo "Rail Baltica" trasi.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no šī projekta kopējām projekta izmaksām.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
