Rīga spiesta atteikties no metrobusa līnijas izbūves plānotajā laikā; valsts naudu novirzīs «Rail Baltica»

Rīgā ātra un ērta sabiedriskā transporta kustība starp Purvciemu un Dreiliņiem pēc diviem gadiem tomēr nebūs – valstī trūkstošās naudas dēļ Rīgas dome spiesta atteikties no pēdējos gados lolotā metrobusa līnijas izbūves plānotajā laikā. 40 miljonus eiro, ko no Eiropas naudas bija paredzēts veltīt šim projektam, Satiksmes ministrija gatavojas novirzīt dzelzceļa projektam "Rail Baltica".

Metrobusa līnijas vietā galvaspilsēta apņemas īstenot Dienvidu tilta būvniecības ceturto kārtu, kurai pieejami 70 miljoni eiro no Eiropas Savienības.

ĪSUMĀ:

  • Rīga metrobusa līniju cerēja izbūvēt līdz 2026. gadam.
  • Trūkst naudas "Rail Baltica", tāpēc SM aicināja Rīgu izvēlēties vienu no trīs projektiem.
  • Rīga izvēlas Dienvidu tilta 4. kārtu – tās būvniecības projektam derīguma termiņš iet uz beigām.
  • Ministrija rosinājusi nebūvēt Dienvidu tilta 4. kārtu, metrobusam naudu nesola vairākus gadus.  
  • Rīga gan metrobusa līnijas projektu neatmet; kad to īstenos, pagaidām nav zināms.
  • Pilsētas aktīvisti Rīgas izšķiršanos saprot, bet arī kritizē domi.

Rīga spiesta atteikties no metrobusa līnijas izbūves plānotajā laikā; valsts naudu novirzīs „Rail Baltica”
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

Rīga metrobusa līniju cerēja izbūvēt līdz 2026. gadam

No veikala "Ikea" līdz Zemitānu stacijai aptuveni 16 minūtēs – tik ātri ar sabiedrisko transportu pasažieri varēs nokļūt vēlamajā vietā, – tā pirms gada prognozēja Rīgas dome, paredzot līdz 2026. gada vidum izbūvēt sešu kilometru garo metrobusa līniju, kas stieptos pa Dzelzavas ielu.

Tas būtu neatkarīgs sabiedriskā transporta ceļš, pa kuru brauktu autobusi un trolejbusi, kas nestāvētu sastrēgumos.

Pēc dažu gadu plānošanas iecere galvaspilsētai ir jāatliek.

"Šo projektu bija plānots realizēt par Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējumu. 40 miljoni tam tika jau rezervēti. Šobrīd Satiksmes ministrija un jaunais ministrs ir atskārtis, ka "Rail Baltica" projektam pietrūkst finansējuma, un mēģina visos iespējamos veidos to sakasīt," norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības".

Kompromiss naudas trūkuma dēļ: Rīga izvēlas Dienvidu tilta 4. kārtu

Viņš sacīja, ka ministrija vēlējusies novirzīt finansējumu, kas bija paredzēts Rīgas apvedceļa pilnveidei, Dienvidu tilta ceturtajai kārtai un metrobusa līnijai.

Pēc garām sarunām panākuši kompromisu – Rīga var saglabāt vienu projektu. Ķirsis izvēlējies pilnveidot Dienvidu tiltu.

"Pirmkārt, tas ir lielāks. Tie ir vairāk nekā 70 miljoni [eiro]. [Otrkārt], Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektam derīguma termiņš iet uz beigām. Ja nemaldos, nākamgad viņš beidzas. Tad mums būtu atkal tas projekts jāatsvaidzina. Tas atkal prasītu laiku un naudu. Tas pilsētai ir ļoti nozīmīgs, lai mēs izveidotu tādu maģistrālo iekšējo apvedceļu, kas ir svarīgs gan ostu kravu tranzītam, gan industriālo zonu apkalpošanai," skaidroja mērs.

"Iespējams, šis ir pēdējais vilciens, kurā par Eiropas naudu iespējams realizēt Dienvidu tilta ceturto kārtu, jo tas ir tāds izteikts kravas auto TEN-T [Eiropas transporta] tīkla sakārtošanas projekts," piebilda Ķirsis.

Ministrija rosinājusi neizvēlēties Dienvidu tilta 4. kārtas projektu

Rudenī, kad pie varas nāca satiksmes ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem", ministrijai bija daudz saistību, kuru atmaksai trūka vairāk nekā 250 miljonu eiro.

Ministrija Rīgai piedāvājusi nebūvēt Dienvidu tilta 4. kārtu, jo Eiropas prasībām tā atbilst sliktāk nekā metrobusa līnija, stāstīja ministra padomnieks Jānis Meirāns no "Progresīvajiem".

"Diemžēl Rīga vai Ķirša kungs spēja pārliecināt savus partijas biedrus. Vismaz pašreiz uz tādu struktūrfondu, kāda ir ministrijas aploksne, diez vai būs iespēja atrast 40 miljonus, ko piešķirt. Droši vien vismaz līdz 2029., 2030. gadam, kad būs jauns plānošanas ietvars. Vai valstī būs līdzekļi, ko iedot no budžeta, vai Rīga pati aizņemsies – [struktūrfondi] jau nav vienīgais finansēšanas mehānisms," norādīja Meirāns.

Ķirsis savukārt skaidroja, ka metrobusa līnijas projektu pašvaldība neatmet, bet, kad to īstenos, pagaidām nav zināms.

Pilsētas aktīvisti Rīgas izšķiršanos saprot, bet arī kritizē domi

Pilsētplānotājs un uzņēmuma "Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis pašvaldības piespiedu izšķiršanos izprotot, norādot, ka Dienvidu tilta projekts ir jāpabeidz, jo tas pilsētai ir kritiski svarīgs.

Līdzīgu viedokli pauda arī Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons, vienlaikus pilsētu kritizējot.

"Rīgas dome mazāk nekā [kādreizējā mēra Nila] Ušakova [no "Saskaņas"] laikā, bet tik un tā turpina darīt atšķirīgi no tā, ko viņiem iesaka pilsētas plānotāji, eksperti, kuriem teritorijas plānojumā sarakstītas visādas labas lietas par to, kas ir svarīgāk un kas ir mazāk svarīgi," sacīja Jansons.

"Tanī sadaļā autotransports parasti ir mazāk svarīgs.

Šī Rīgas dome taisa visādus veloceliņus, bet tas autotransports viņiem vēl arvien ir ļoti svarīgs. Tā "šķēre" ir mazāka, nekā Ušakova laikā, bet tik un tā ir," secināja Jansons.

Dienvidu tilta ceturtajā kārtā paredz savienot Bauskas šoseju ar ceļu uz Jelgavu. Sākt vismaz 120 miljonus eiro vērtā projekta būvniecību pašvaldība cer šogad, to pabeidzot divu gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti