Februārī Saeima krietni paplašināja personu loku, kas komercbankām īpaši jāuzrauga. Likumā definētās politiski nozīmīgās personas ir cilvēki augstos amatos valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī starptautisko organizāciju vadītāji un citu valstu augstas amatpersonas.
Bankām uzdots apzināt arī ar politiski nozīmīgām personām saistītos cilvēkus, tajā skaitā ģimenes locekļus, darījumu partnerus vai citādi cieši saistītus cilvēkus.Tāpēc līdz gada beigām visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir konti bankās, saņems anketas, ar kuru palīdzību kredītiestādes, kā to prasa nesen pieņemtie grozījumi likumā pret naudas atmazgāšanu, mēģinās noskaidrot, vai persona ir politiski nozīmīga.
Apjomīgajam uzdevumam ar vērienu pieķērusies “Swedbank”, kurai ir vislielākais klientu skaits Latvijā. Aptuveni trešdaļai klientu jeb gandrīz 300 000 banka jau nosūtījusi anketu. To aizpildījuši 125 000, no kuriem aptuveni 1% iekļāvies ietekmīgo personu lokā. Kā norāda “Swedbank” valdes loceklis Vadims Frolovs, process uz priekšu virzās raiti, tomēr banka vēlas, lai valsts ieviestu centralizētu politiski nozīmīgo personu reģistru, kas atvieglotu šo klientu noskaidrošanu.
“Mums ir klienti, kas ir atzīmējuši, ka ir politiski nozīmīgas personas tāpēc, ka mans brālis ir policists. Bet tas ir normāli tāpēc, ka cilvēks, izlasot likuma traktējumu, viņš var aizdomāties, ka tas cilvēks ieņem nozīmīgu amatu un viņš var ietekmēt lēmumus. Bet, ja man būtu kā privātpersonai references punkts, pieņemsim, es redzētu reģistru, ka mans brālis tur tiešām ir, es par sevi varu atbildēt automātiski, un, protams, pats cilvēks, kas tajā reģistrā ir. Nav diskusijas vairs,” skaidro Frolovs.
Mērķis datu ievākšanai ir cīņa ar korupciju. Apzinot ietekmīgos klientus, bankām uzdots īpaši sekot līdzi darījumiem ar klientu kontiem un pētīt jebko aizdomīgu.
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota uzskata, ka noziedzīgos nodarījumus šādā veidā varētu atklāt tikai tad, ja būs kopēja informācijas apmaiņa ar valsti. “Pa vienam neizdosies, laba rezultāta nebūs. Vai nu institūcijas vienojas kopīgam darbam, neskatoties uz savām interesēm vai kaut ko citu, bet aptver to jautājumu, kas ir izdarāms. Nevis uzzīmē bildi, kura ir skaista, bet kura nedarbosies, kura ir nepietiekoši efektīva. Protams, jābūt interesēm tam cilvēkam, kurš ir politiski nozīmīga persona, viņam jābūt ieinteresētam būt atklātam,” saka Šļakota.
Komercbankas jau iepriekš politiķiem lūgušas izveidot centralizētu politiski nozīmīgo personu sarakstu, taču nesekmīgi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) atzina, ka bankas vēlas atvieglot savu darbu, un tas ir saprotams. Bankas vēlas zināt, kur var redzēt vienuviet, kas ir politiski nozīmīgas personas.
Šādu priekšlikumu bankas izteica jau iepriekš, un tagad deputāti plāno atkārtoti vērsties pie Finanšu ministrijas, lai ieviestu šādu datu bāzi. “Jau izskatot izmaiņas likumā, šis jautājums tika cilāts vairākkārt gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Arī es uzskatīju, ka šādu datu bāzi varētu izveidot pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, taču bija kategoriska atbilde “nē”. Tāpat tika izskatīta iespēja to darīt Valsts ieņēmumu dienestā, arī tur no Finanšu ministrijas bija kategoriska atbilde “nē”,” saka Latkovskis.
Latkovskis stāsta, ka viņa vadītā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēlreiz mēģinās pārliecināt Finanšu ministriju ietekmīgo personu datu bāzi tomēr veidot, taču rezultātus nesola. “Es neloloju lielas cerības, bet, vienreiz zaudējot izpildvaras priekšā, tas nenozīmē, ka mēs liksimies mierā,” saka deputāts.
Kamēr “Swedbank” jau aptaujājusi vairāk nekā 100 000 klientu, citām bankām klientu izpēte norit lēnāk, atzīst Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota. It īpaši mazajām bankām trūkstot resursu, lai to paveiktu ātri, jo klientu anketēšana prasa lielu darbu. Likumā noteikts, ka bankām savu klientu lokā jānoskaidro politiski nozīmīgās personas līdz 1.decembrim.
