Kredītinformācijas biroja apkopotie dati liecina, ka finanšu aizdevumus izmanto 65% Latvijas iedzīvotāju. Gan komerbankas, gan nebanku kreditētāji iedzīvotājiem izsnieguši katrs 25 miljonus eiro. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons stāstīja, ka pieprasījums pēc patēriņa kredītiem palielinās.
"Viss 2023. gads, ja mēs skatāmies nebanku sektoru, tad pieprasījums lēnām, bet stabili auga, tieši ja es runāju par summām un arī noslēgto līgumu skaitu. Un, ja es runāju par banku sektoru, tad 2023. gads bija interesants ar to, ka bija novērojams kritums līdz pat decembrim, savukārt no decembra līdz 1. martam ir vērojams ļoti straujš pieaugums. Bankā vidējā aizņēmuma summa ir 5300 eiro, nebanku sektorā ir 2500," sacīja Miķelsons.
Komercbankās populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte ar aizņemšanās limitu, sākot no 300–600 eiro līdz pat 15 000 eiro.
"Luminor" bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča pauda, ka ar katru gadu kredītkaršu lietotāju skaits palielinās, jo samazinās darījumi ar skaidru naudu un kredītkarte nodrošina arī citus labumus, piemēram, ceļojumu vai pirkumu apdrošināšanu.
"Parasti bankas tās likmes kredītlimitiem varētu būt 16, ap 20% gadā, bet ir tie bezprocentu periodi – mēnesis vai 45 dienas, kad klients nesamaksā ne centa par to izlietoto kredītlimitu un atgriezto noteiktā termiņa. Tāpat skaidras naudas izņemšana bankomātos bez papildu komisijām limitu ietvaros un tā tālāk. Tā ka šis rīks ir ļoti universāls, un viņam ir savā ziņā tāds drošības spilvens," skaidroja Ziniča.
Nebanku kreditētāju pārstāve, "DelfinGroup" valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika tikmēr norādīja, ka patēriņa aizdevuma vidējā summa vienam klientam ir 1837 eiro un šajā summā var ietilpt vairāki aizdevumi, bet vidējā lombarda aizdevuma summa ir 97 eiro.
Pēdējos gados klienti aizvien biežāk izvēlas arī tādus digitālos risinājumus kā virtuālā karte ar kredītlīniju pirkumiem.
"Virtuālo karti klients var pievienot digitālajam maciņam, kas ir, protams, ļoti ērti, veicot norēķinus ikdienā. Pieaug arī pieprasījums pēc digitāliem un ērtiem pašapkalpošanās kanāliem, kā, piemēram, mobilā lietotne, un nebanku segmentā arī redzam, ka popularitāti iekarojis arī nomaksas pakalpojumus – klienti izvēlas nomaksu gan gadījumos, kad uzreiz nav pieejama pirkumiem nepieciešamā summa, gan arī tad, ja klients vēlas sadalīt maksājumu vairākās daļās," skaidroja Pudnika.
Kredītinformācijas biroja apkopotā informācija liecina, ka patēriņa kredītus šobrīd vidēji kavē 14,5%, ilgāk par 60 dienām – 7,3% iedzīvotāju. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons vērtē, ka parādnieku skaits joprojām ir samērā stabils.
"Pati banka, izvērtējot kredītspēju klientam, redz visu tās personas situāciju – ja viņš nemaksā nebanku nozarē, to viņi redz, ja kavē ar dzīvokli naudu vai par elektrību – arī to viņi redz, rezultātā tad arī kredīti tiek iedota tām personām, kuras patiešām to var atļauties. Klienti paši apzinās to situāciju, – ja viņš kaut kur nemaksās, tad kreditētājs uzzinās un šī persona var netikt pie kārotā televizora vai telefona," sacīja uzņēmuma izpilddirektors.
Kā liecina aptauja, kredītkartes izmanto 34% aptaujāto, vairāk vīrieši, vadītāji un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī,
bet 24% izmanto preču un pakalpojumu saņemšanu uz nomaksu, un to dara gan turīgi cilvēki, gan tādi, kas savu materiālo stāvokli raksturo kā sliktu.
Mazāk kredītpakalpojumus izmanto iedzīvotāji virs 50 gadu vecuma un sievietes.
