“Reliģiskā diplomātija” – tā varētu raksturot Krievijas prezidenta Vladimira Putina divu dienu vizīti Grieķijā, kas sāksies vien pēc dažām stundām. Reliģisko fonu vizītei nodrošina sestdien, 28.maijā, plānotais brauciens uz Atosa kalnu, kur Putins apmeklēs krievu Svētā Panteleimona klosteri, lai atzīmētu tūkstošgadi kopš krievu klātbūtnes svētajā kalnā. Šajā laikā Atosa kalnā atradīsies arī Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils.
Tomēr par darba vizīti šo braucienu padara visai konkrētas Krievijas ģeopolitiskās un ekonomiskās intereses šajā Vidusjūras reģionā Par tām, visticamāk, Vladimirs Putins runās piketdien ar Grieķijas prezidentu Prokopi Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru.
Aizsardzības un ārlietu eksperts, žurnālists Leonids Blaveris atklāj, kādas ir šīs intereses: “Prezidents Putins ir ieinteresēts enerģētikas, tūrisma un ekonomiskās attīstības jautājumos. Un tas viss šajā laikā un šajā reģionā, kas ir ārkārtīgi interesanti Krievijai. Atcerēsimies, ka Sīrijas jautājums ir atvērts un ir tieši saistīts ar stabilitāti mūsu reģionā. Stabilitāte Grieķijā nozīmē stabilitāti Austrumu Vidusjūras apvidū, kas ir svarīga arī Krievijai.”
Dienu iepriekš grieķu avīzē “Kathimerini” tika publicēts krievu līdera raksts. Tajā viņš nodēvēja Grieķiju par svarīgu Eiropas partneri, sūrojas par Krievijas un Eiropas Savienības attiecību pasliktināšanos, noveļot vainu uz eiropiešu tieksmi “spēlēt vienos vārtos”, bet pauž pārliecību, ka šīs problēmas ir pārvaramas. Atsauce uz Eiropu šajā gadījumā nav nejauša.
Lai cik arī stipras nebūtu Atēnu simpātijas pret Kremļa varu, tās nespēlēs ārpus Eiropas noteikumiem. Tostarp grieķu lauksaimniekiem sāpīgajā abpusējo sankciju jautājumā.
To Latvijas Radio apstiprina arī Starptautisko attiecību institūta pētniecības direktors Konstantīns Filis: “Es nesagaidu nekādu izrāvienu sankciju jautājumā. Grieķija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs neizmantosim veto tiesības pret lēmumiem, ko pieņēmuši mūsu Eiropas partneri. Ko mēs varam darīt – līdz jūnija beigām vadīt diskusijas par šo jautājumu un izveidot bloku Eiropas Savienības iekšienē, kas aicinātu Briseli atvieglot sankcijas pret Krieviju ar nosacījumu, ka Krievija spēlēs konstruktīvu lomu Ukrainā. Un šajā ziņā, manuprāt, pēdējo mēnešu laikā Maskava ir efektīvāka nekā Kijevas vara.”
Ļoti līdzīga grieķu valdības nostāja – par labu krievu piedāvājumiem, ja vien tie nav pretrunā ar rietumu partneru teikto, – ir arī enerģētisko projektu jautājumos, kur Krievija nepārprotami izrāda interesi. Pirmkārt, un par to Putins min publikācijā, runa ir par gāzes piegādes cauruļvadu projekta “Dienvidu straume” (South Stream) reanimēšanu. Projekts tika apturēts pirms pusotra gada, tā vietā Maskava uzsāka Turcijas maršruta attīstīšanu, ko arī pēc konflikta divu valstu starpā pērnā gada novembrī iesaldēja. Arī Atēnas pirms nedēļas ir uzsākušas transadriātiskā vada būvniecību, kas piegādās Azerbaidžānas gāzi līdz Itālijai.
Vai Krievija spēs saskaņot un izbūvēt konkurējošo gāzes vadu caur Eiropas dienvidiem, ir atvērts jautājums. Tomēr grieķu politologs Konstantīns Filis šādai perspektīvai netic: “Mēs zinām, ka Eiropas Savienība iebilst dienvidu projektam, tāpēc mums ir jāatrod veids, kā pārvarēt šo šķērsli. Mums šķiet, ka ir jābūt kompromisam starp Krieviju un eiropiešiem, tostarp par Ukrainas jautājumu. Bet nav ticami, ka tuvāko gada laikā parādīsies “Dienvidu straumes” jaunā versija. Iespējams, šādu projektu vizītes laikā apspriedīs, bet diez vai tuvākajā nākotnē realizēs.”
Krievijas interešu lokā ir arī Saloniku osta, Grieķijas dzelzceļa, gāzes, naftas un enerģētikas uzņēmumi. Grieķu puse savukārt vēlas pastiprināt Krievijas tūristu plūsmu.
Tiek ziņots, ka Krievijas prezidenta vizītes laikā ir paaugstināti drošības pasākumi. Vairāki ceļi būs slēgti, uz ceļiem kopumā atradīsies divarpus tūkstoši kārtības sargu. Putinu sargās 70 speciālo uzdevumu vienības karavīru, viņš pārvietosies vienā no trim identiskajiem limuzīniem un būs pasargāts ar tā saucamo “elektronisko drošības lauku”.
Putins pēdējo reizi bijis Grieķijā pirms deviņiem gadiem, savukārt Grieķijas prezidents viesojies Maskavā šī gada janvārī, bet valdības vadītājs pērn braucis tikties ar Krievijas amatpersonām divreiz.
