Karlas ezers 1962. gadā tika nosusināts, lai iegūtu zemi lauksaimniecībai un apkarotu malāriju, taču 2018. gadā tas atkal tika atjaunots, lai cīnītos pret sausumu. Pēc pagājušā gada plūdiem ezera platība ir trīskāršojusies.
Tas, kā tikt galā ar katastrofas sekām, ir kļuvis par diskusiju par lauksaimniecības nākotni Tesālijas reģionā kopumā.
Zem ūdens palika mandeļu lauki un ganības
Vietējiem lauksaimniekiem pagājušā gada plūdi nopostīja viņu saimniecības un ganāmpulkus.
"Šeit bija liels lauks," ziņu aģentūrai AFP stāsta zvejnieku dzimtas pārstāvis Jannis Ciantoss, viens no nedaudzajiem Kanālijas ciema iedzīvotājiem, kam joprojām pieder laiva.
"Agrāk mēs šeit braucām ar traktoriem vākt mandeles. Tagad tas viss ir zem ūdens."
Kopā ar viņu brauc arī viņa draugs Apostols Polimeru, 32 gadus vecs aitkopis. "Kādreiz šeit bija ganības četriem līdz pieciem tūkstošiem lopu," viņš atceras.
Pagājušā gada septembrī vētra "Daniels" dažu stundu laikā izraisīja lielus plūdus Tesālijā, Grieķijas auglīgākajā līdzenumā.
Tajos gāja bojā 17 cilvēki. Plūdi iznīcināja ceļus un tiltus, noslīcināja desmitiem tūkstošu lauksaimniecības dzīvnieku.
Polimeru stāsta, ka viņa ganāmpulka aitām jau pusgadu nākas mitināties šaurībā. "Tām attīstās deformācijas plaušās un aknās. Ja mēs būtu zinājuši, ar ko tas beigsies, labāk būtu bijis ļaut tām noslīkt," spriež izmisušais lauksaimnieks.
Pilnīga katastrofa
Sotirio ciemats ezera krastā, ko kādreiz ieskāva kukurūzas un kokvilnas lauki, tagad atrodas purva malā.
Laukus klāj tumši zaļš ūdens. Arī tur, kur plūdi atkāpušies, palikušas tikai dūņas un nokaltuši stublāji.
Grieķu lauksaimnieks Angels Jamalis stāsta, ka viņa ģimene zaudējusi 50 hektārus kokvilnas, 30 hektārus kviešu un 15 hektārus pistāciju koku.
"Tā bija pilnīga katastrofa. Pat pēc tam, kad ūdens atkāpsies, mēs nezinām, vai lauki būs ražīgi," 25 gadus vecais vīrietis sacīja aģentūrai AFP.
"Mēs visu savu nākotni balstījām uz šo teritoriju, uz šīm kultūrām," sacīja Jamalis, piebilstot, ka jaunajiem kokiem būs vajadzīgi vismaz septiņi gadi, lai dotu augļus.
Aicina atteikties no kokvilnas audzēšanas
Grieķijas iestādes nav norādījušas plūdu skartā reģiona atkopšanās grafiku, un pastāv pretrunīgi viedokļi par turpmāko rīcību.
Tesālijas iestādes atbalsta liela kanāla rakšanu, kas ļautu ūdenim notecēt Egejas jūrā.
Taču Nīderlandes ūdens apsaimniekošanas uzņēmums, kas konsultē Grieķijas valdību, atbalsta citu pieeju, kuras mērķis ir ne tikai apturēt plūdus, bet arī novērst sausumu nākotnē.
Uzņēmums "HVA International" ierosina būvēt desmitiem mazu aizsprostu, kas kalnos aizturētu lietus ūdeni.
Tesālijai arī jāpārdomā tās atkarība no kokvilnas, aģentūrai AFP sacīja Amsterdamā bāzētā uzņēmuma izpilddirektors Miltiadis Gkuzuris.
Reģionam jāatsakās no kokvilnas ražošanas, kamēr vēl ir laiks, lai saglabātu atlikušās pazemes ūdens rezerves, viņš teica.
"Ja mēs turpināsim sūknēt ūdeni no 30 000 dziļurbumu, kas atrodas šajā reģionā, tad saldūdens krājumi tiks izsmelti līdz tādam līmenim, ka šeit varēs iekļūt jūras ūdens. Jūs neko nevarēsiet apūdeņot," brīdina Gkuzuris.
Lauksaimnieki baidās zaudēt ienākumu avotu
Grieķija ir lielākā kokvilnas audzētāja Eiropas Savienībā, saražo 80% no visas ES kokvilnas, atlikušos 20% saražo Spānija.
Lai gan kokvilna veido mazāk nekā 0,2 procentus no Eiropas lauksaimniecības produkcijas vērtības, tai ir "liela reģionāla nozīme", norāda ES.
Gkuzuris spriež, ka kokvilnas audzēšana "pati par sevi nav rentabla, un visi to zina".
Taču Tesālijas reģiona gubernators Dimitris Kurets kategoriski iebilst pret kokvilnas nozares likvidēšanu, jo daudziem vietējiem iedzīvotājiem tā joprojām ir ienesīga nozare. Viņš brīdinājis, ka kokvilnas atcelšanas plānus vietējie uzskatīs par "kara pieteikumu".
Kurets vēsta, ka 15 000 reģiona ģimeņu kokvilnas audzēšana nodrošina 210 miljonu eiro ienākumus. ES subsīdijas veido vēl 65 miljonus eiro.
Kokvilnas audzētājs Jamalis spriež, ka nebūtu viegli aizstāt kokvilnu ar citām kultūrām.
"Ir ieguldīta liela nauda. Lielākā daļa lauksaimnieku būtu pret aizliegumu. Un nav tā, ka augļu kokiem un pākšaugiem būtu nepieciešams mazāk ūdens."
