Pēdējie hakeru uzbrukumi telekomunikāciju operatoriem un televīzijas kanāliem liek apsvērt drošības pastiprināšanu, lai propaganda no Krievijas vairs neielauztos televīzijas ekrānos. "Ir jābūt pārliecībai, ka, teiksim, stundā X kāds nevar pārņemt visus mūsu medijus," saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"). Konkrēti priekšlikumi gan vēl nav izstrādāti, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Autora ziņas
Eiropas Centrālās bankas negatīvās procentu likmes, kuras pagātnē pieredzējām, tagad draud atspēlēties Valsts policijai. Likvidācijā esošā ABLV banka pieprasa policijai atmaksāt izdevumus par dažādu izmeklēšanu laikā arestētās naudas uzglabāšanu. Negatīvo procentu likmju dēļ ABLV banka bijusi spiesta maksāt Latvijas Bankai par naudas uzglabāšanu. Ņemot vērā, ka arestētās summas ABLV bijušas iespaidīgas, tāds pats ir arī piestādītais rēķins Valsts policijai.
Militārā policija pirms nedēļas veica kratīšanu un aizturēja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) vadītāju Ervīnu Kopeiku. Aizsardzības ministrija šo notikumu īpaši neafišēja, vienīgi centra mājaslapā redzams, ka ministra pakļautībā esošo iestādi vairs nevada brigādes ģenerālis Kopeika. Izmeklēšana sākta pēc panta par dienesta viltojumu, ziņo LTV raidījums "De facto".
Lieta par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzejā izmeklētājus aizvedusi līdz Daugavgrīvas cietumam Daugavpilī. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka uzbrukums muzejam varētu būt organizēts tieši no ieslodzījuma vietas. Tiek izmeklēta versija, ka tā bijusi Krievijas sarīkota diversija. Līdzīgi kā citos Krievijas interesēs veiktos kaitniecības un spiegošanas gadījumos, arī šajā lietā izpildītāji vervēti "Telegram" mobilajā lietotnē.
Kopš iepriekšējās novadu reformas ir pagājuši vien pāris gadu, bet uz galda jau ir vairāku pašvaldību sadalīšanas ierosinājumi. Par atsevišķu novadu šķelšanos jau ir lēmušas attiecīgās pašvaldības, par citu vietvaru dalīšanu politiķi un iedzīvotāji vāc parakstus. Novadu reformas likums Saeimā būtu jāatver, lai beidzot izlemtu Varakļānu likteni, taču likuma kustināšana pirms Eiroparlamenta un nākamā gada pašvaldību vēlēšanām draud izvērsties visai neprognozējama. Īpaši tādēļ, ka valdības koalīcijas partiju starpā nav pilnīgas vienprātības, ziņo LTV raidījums "De facto".
Trešdien Rīgas dome paredzējuši piešķirt daļu Lucavsalas zemes Latvijas Futbola federācijai (LFF) jauna stadiona celtniecībai. Futbola aprindās jau sen sapņo par starptautiskiem mačiem atbilstošu futbola stadionu. Pagaidām gan vairāk izskatās, ka projekts aktualizēts šomēnes gaidāmā LFF kongresa dēļ, jo skaidrības, kā dārgo sporta būvi finansēt, nav pārāk daudz, vēsta LTV raidījums "De facto".
Saeima februārī nolēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā. Aizliegums bija domāts tikai tiem produktiem, ko patērē Latvijā, jo apturēt importu uz citām Eiropas Savienības valstīm Latvija nav tiesīga. LTV raidījums "de facto" noskaidroja, ka nacionālajās sankcijās apzināti atstāti vēl citi caurumi.
Kamēr politiķi vēl tikai runā par iespējamu sankciju noteikšanu mangāna rūdai, jūtamu efektu uz šo kravu kustību caur Latviju atstājis pašas Krievijas lēmums nacionalizēt lielāko rūdas saņēmēju – Čeļabinskas elektrometalurģijas kombinātu. Latvijas uzņēmumiem ar šo rūpnīcu saistītu kravu apkalpošana nu kļuvusi problemātiska pret Krieviju noteikto sankciju dēļ, secina LTV raidījums "De facto". Tiesa, šī nav vienīgā rūpnīca Krievijā, kas mangāna rūdu saņem caur Latviju.
Bijušais Krievijas medija "Sputnik" darbinieks Marats Kasems pēc iznākšanas no apcietinājuma izlēmis Krievijā vairs neatgriezties. Kasemu pērn sodīja par palīdzības sniegšanu Krievijai. Viņš tika cauri ar samērā vieglu sodu. Viņš intervijā LTV raidījumam "De facto" atklāja detaļas par darbu Krievijas propagandas aparātā.
Latvijā ik gadu par labu valstij kā noziedzīgas izcelsmes mantu konfiscē ievērojamas naudas summas, kas atrodas slēgto vai strādājošo banku kontos. Pērn tie bija aptuveni 50 miljoni eiro. Parasti šajos gadījumos nav notiesājošu spriedumu. Nevienu neatzīst par vainīgu, bet naudu kontos pasludina par noziedzīgi iegūtu un konfiscē. Taču pērn septembrī labi ieeļļotā Latvijas mehānisma zobratos ieķērās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums par Bulgāriju, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Ārsta profesija ir viena no retajām, ko Saeimas deputāti drīkst apvienot ar politisko amatu. Šajā sasaukumā deputāts un dakteris Juris Jakovins darbu apvienošanu pacēlis jaunā līmenī. Vismaz pēdējo gadu viņš Saeimas plenārsēdes pavada, nevis debatējot ar kolēģiem un oponentiem, bet cītīgi aizpildot pacientu medicīnisko dokumentāciju, novērojis LTV raidījums "De facto".
Rietumvalstu politiķi un militārpersonas šī gada sākumā izteikti bieži piesauc dažādus gada skaitļus, kad Krievija varētu uzbrukt NATO valstīm. Aplēses parasti svārstās no trim līdz astoņiem gadiem. Taču tik dramatiskas notis neskan no Latvijas aizsardzības resora. Kāpēc atšķiras vēstījumi par Krievijas draudiem NATO?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Iekšējās drošības birojs (IDB) ir pabeiguši savas izmeklēšanas par iespējamiem pārkāpumiem informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu iegādē vairākās iepriekšējās vēlēšanās. Abas lietas, kurās iesaistīts ilggadējs vēlēšanu nodrošinātājs "SOAAR", drīzumā varētu nonākt tiesā, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Pēc atklātībā nākušajām ziņām par Latvijas Krievu savienības līderes (LKS) un eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamiem kontaktiem ar Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem gan Ždanoka pati, gan partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aizvadītajā nedēļā bijuši uz sarunu Valsts drošības dienestā (VDD), ziņoja LTV raidījums "De facto".
Tā sauktais "Maskavas nams" Rīgā janvāra beigās pārgāja valsts īpašumā – iepriekšējie saimnieki un īrnieki telpas ir pametuši. Tuvākajā laikā Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par īpašuma tālāko likteni, bet citu sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas īpašumu pārņemšana gan nav tik vienkārša, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Pērn Liepājā apcietinājumā mirušā uzņēmēja Igora Bobira paziņa, kuru Valsts drošības dienests (VDD) sasaista ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD), ir Krievijas pilsonis Aleksejs Stovbuns. Par to ziņo LTV raidījums "De facto". Stovbuna atstātās pēdas atrodamas arī citās Eiropas valstīs. Viņš uzturējis kontaktus ar prokremliskiem aktīvistiem Itālijā un Serbijā.
Kārtējā slēgtajā Latvijas komercbankā naudas izrādās mazāk nekā agrāk lēsts grāmatvedības dokumentos. Runa ir par "Baltic International Bank" (BIB), kura nespēj norēķināties ar visiem kreditoriem. LTV raidījums "de facto" vēsta, ka bankas kontos arestēti lieli naudas līdzekļi un būtiski sarukusi bankai piederošo nekustamo īpašumu vērtība.
Jauno elektrovilcienu defekti šī gada pirmajā nedēļā izjauca simtiem pasažieru ikdienas plānus. Saplīsušo sastāvu dēļ arī vecie nekursēja pēc grafika, un satiksmes atjaunošanu kavēja paralēlo sliežu remonti vairākos posmos. Amatpersonas pagaidām neredz fundamentālas problēmas "Škoda Vagonka" jaunajos ražojumos un skaidro, ka dažādi defekti sākumā esot norma. Tas gan ir vājš mierinājums pasažieriem, kuriem tādēļ jācieš. LTV raidījums "De facto" atgādina, ka lielākā daļa jauno vilcienu vēl nemaz nav piegādāti, un iebraukšanas periods būs nepieciešams arī tiem.
Pirms gada aizdomīgos apstākļos nakts medībās tika nošauts uzņēmējs Jānis Garkalns. Janvārī jāsākas tiesas prāvai pret iespējamo šāvēju – bijušo Rīgas reģiona policijas priekšnieku, policijas ģenerāli Juri Šulti. Atsevišķā kriminālprocesā tiks tiesāts arī viens no policistiem, kurš ieradās notikuma vietā pēc izsaukuma. Tomēr aizvien tiek turēts noslēpumā tas, kāpēc uzņēmēja Garkalna slepkavība uzreiz netika pamanīta vai tika noklusēta medību vietā.
Latvijā vismazāk zināmo valsts drošības iestādi – Militāro izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) – turpinās vadīt Indulis Krēķis. Viņš ierindojams starp ilgdzīvotājiem valsts pārvaldes iestāžu galvgalī. Krēķis ir MIDD priekšnieks kopš 2002. gada, un arī šoreiz bijis pirmais kandidāts nākamajam termiņam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Līdzās Ziemassvētku piedāvājumiem un citām reklāmām drīz būtu jākļūst redzamākām arī vairāku politisko partiju kampaņām. Vienlaicīgi notiks vairākas parakstu vākšanas, lai varētu rīkot tautas nobalsošanas. Vieni vāks parakstus pret jauno partnerības regulējumu, citi grib panākt Saeimas atlaišanu. Pirmajiem tas jāizdara mēneša laikā, otrajiem – dots gads.
Līdz šim divas tiesu instances par vainīgu "Maxima" veikala sabrukšanā atzina vienīgi būvinženieri Ivaru Sergetu, kurš bija atbildīgs par ēkas konstrukciju projektēšanu. Pārējos apsūdzētos, ieskaitot arhitektu, būvuzraugu, būvdarbu vadītājus un galveno būvnieku, abas tiesas attaisnojušas. Tiesneši, izpētot lietas materiālus un normatīvo regulējumu, secināja, ka nav juridiska pamata pārējo iesaistīto notiesāšanai. Kā traģēdija mainīja būvniecības jomu, un kā tā ietekmēja veikala celtniekus?
Vairāk nekā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām nav skaidrība par Latvijas plāniem bumbu patvertņu ierīkošanā. Kā noskaidroja LTV raidījums "De facto", nekustamo īpašumu attīstītājiem nepatīk ideja par obligātu patvertņu ierīkošanu jaunajos projektos. Šis ir viens no kavēšanās iemesliem.
Krimināllietu pret bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un vēl desmit personām nosūtīja uz tiesu pirms pieciem gadiem. Vēl ir pāragri spriest, vai šis tiesas process ierindosies starp garākajiem Latvijas vēsturē, bet ir skaidrs, ka ātri tas nebeigsies, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts Ungārijas premjers Viktors Orbāns pēc sarokošanās un pārrunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tā sauktajā Jaunā Zīda ceļa samitā Ķīnā oktobra vidū atkal aģitēja par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, kamēr Ukraina pati uzstājīgi lūdz vairāk ieroču krievu karaspēka padzīšanai. Tagad ES valstu pulkā Orbānam pievienojies jaunais Slovākijas premjers Roberts Fico. Ko abi politiķi cenšas panākt?
Izraēlas izvēle par sauszemes iebrukumu Gazā ir smaga. To apgrūtina gan teritorijā izraktie teroristu tuneļi un blīvi apbūvētās pilsētas, gan arī tas, ka kaujinieki kā dzīvo vairogu izmanto civiliedzīvotājus, vērtēja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Marks Vojdžers. Viņaprāt, pat labi sagatavotām armijām vienmēr ir bijušas grūtības pārņemt līdzīgas teritorijas.
Ukraiņu pretuzbrukumam nespējot uzņemt tik strauju tempu, kā daudzi gribētu, pēdējās nedēļās ik pa laikam uzvirmo konflikta iesaldēšanas scenārijs. Pret šādu iespēju uzstājies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Un to kā ļoti sliktu aizvadītajā nedēļā Rīgas drošības un ārpolitikas konferencē pieminēja atbraukušie ukraiņi.
Pēc visiem negaidītā kara sākuma Izraēlā, ko izraisīja nežēlīgs "Hamas" teroristu uzbrukums, lielais jautājums, no Latvijas perspektīvas raugoties, ir, kā konflikts ietekmēs kara gaitu Ukrainā un attiecīgi arī Latvijas drošību. Šim tematam šonedēļ pievērsās raidījums "de facto", stāstot arī par plāniem nostiprināt Latvijas robežu militārām vajadzībām un ievērojamu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaitliskā sastāva palielināšanu.
Bijušais televīzijas žurnālists un eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš jau ilgāku laiku bija nodevies dažādu sazvērestības teoriju un Krievijai izdevīgu stāstījumu tiražēšanai, oficiāli pievienojies Kremļa propagandistu pulkam. Pēc pārcelšanās uz Maskavu pāris nedēļu laikā Mamikins jau divreiz uzstājies starptautiskām sankcijām pakļautā Vladimira Solovjova šovā.