Kultūra / Literatūra
Otrais starptautiskais dzejas festivāls "Page Break", kas no 10. līdz 13. maijam notiks Jelgavā, ne vien priecēs dzejas cienītājus un ikkatru interesentu ar starptautiski atzītu autoru dzejas lasījumiem, bet arī vairos mūsdienu pasaules autoru dzejas pieejamību latviešu valodā, izdodot festivāla antoloģiju. Savukārt četru dienu ilgais dzejas notikums noslēgsies ar vērienīgu dzejkoncertu, piedaloties 13 dzejniekiem no 12 pasaules valstīm, informēja festivāla rīkotāji.
Zentas Mauriņas mūzikas privātskolotājs un ģimenes draugs Hanss Holcapfels (Hans Holzapfel), tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents, daudz stāstīja par tagadnes un pagātnes dzejniekiem, it kā pats personīgi tos būtu pazinis, bet viņam nebija izpratnes par latviešu literatūru, viņš nezināja ne kluso Poruku, ne Skalbes vienkāršību, ne Akuratera lepnumu... Lai iepazīstinātu ģimenes draugu ar latviešu literatūras dziļumiem, Zenta lielā aizrautībā vācu valodā pārtulkoja Akuratera stāstu "Mana vismīļā".
"Atvaros" ir Viļa Kasima trešā grāmata pēc romāna "Lielā pasaule" (2015) un stāstu krājuma "Lizergīnblūzs" (2020). Viņš ir pazīstams arī kā tulkotājs no angļu, krievu un katalāņu valodas, strādājis pie tādām grāmatām kā Frenka Herberta "Kāpa", Sergeja Dovlatova "Zona" un Svena Birkerta "Esejas", informē izdevējs Valters Dakša.
3. maijā atzīmējam Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu. Šogad, dzejnieka 90. jubilejas reizē, mēs – žurnāliste Ingvilda Strautmane un aktieris Kaspars Znotiņš – viņu meklējām grāmatās un uz kartes – Ragaciemā un Tukumā. Šajā vietās mūsu sarunai pievienojās Ziedoņa jaunākā māsa Anita Bumbure un publicists Arnis Šablovskis.
"Tas ir jautājums – cik tālu tu izej no savas mājas?" komentējot laikmetīgās latviešu literatūras sasaisti ar mūsdienu dzīvi, vaicā žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. 28. aprīļa vakarā Rīgas cirkā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija. Iespaidos un komentāros pēc notikuma raidījumā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalās Rudīte Kalpiņa, Rīgas Āgenskalna valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vanaga un dzejnieks un rakstnieks, žūrijas pārstāvis Andris Akmentiņš.
Pirmais izziņas avots Zentas dzīvē ir Brokhauza vārdnīca, bet labākais skolotājs bija un palika tēvs. Zentai slimojot, tēvs sēdēja pie viņas gultas un mācīja no galvas skaitīt dzejoļus. Viņš pats pratis daudzus. Mazajai meitenei ar kuplajiem, sprogainajiem matiem bijusi spoža atmiņa – kad latviešu un vācu vārsmas varējusi tūlīt atkārtot, viņš izraudzījies tekstus krievu valodā. Kad tēva dzejoļu zināšanas bijušas izsmeltas, viņš pievērsies latīņu heksametriem. Tēva uzskats, ka no laba dzejoļa kaites atkāpjas, palīdzējis Zentai pārvarēt dažu sāpju brīdi.
"Padures mozaīkas" – tā ir grāmata, kurā Kuldīgas novada Padures pagasta vēsture no muižu laikiem līdz pat mūsdienām izstāstīta cilvēku atmiņu stāstos. Autore atzīst, ka te ir gan priecīgie, gan bēdīgie notikumi, gan cilvēku savstarpējās attiecības, gan sadzīve. Grāmata gan vēl gaida savu izdošanu, jo tiek meklēts finansējums, lai to īstenotu.