Kultūra / Literatūra
3. martā tiek izziņotas nominācijas 8 grāmatu kategorijās dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022", kā arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valde izziņo, ka, atzīmējot 30 gadus kopš Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas dibināšanas, balvu par mūža ieguldījumu šogad nolemts piešķirt divām grāmatizdevējām, kuras piedalījušās organizācijas veidošanā un ilgu gadu garumā aktīvi darbojušās gan savos uzņēmumos, gan asociācijā, stiprinot grāmatniecības nozari. Balvu saņems apgāda "Zinātne" ilggadējā vadītāja Ingrīda Segliņa un SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Klajā nākusi Dianas Bogdanovas debijas grāmata "Mana ome un vareņiki", kurā autore stāsta par pavadīto bērnību Ukrainā, nacionālo virtuvi un dažādiem spilgtiem piedzīvojumiem, kuros klāt allaž bijusi viņas vecmamma. Lai gan stāsti tapuši vēl pirms kara Ukrainā, tagad šīm atmiņām esot vēl lielāka vērtība.
Grāmata – lielgabals, nē, drīzāk, radioaktīvs lādiņš. Grāmata – kliedziens, kas satricina un atklāj baisas patiesības. Ar šādiem vārdiem uz tikšanos ar pētījuma "Putina troļļi"' autori, žurnālisti Jesiku Aro šonedēļ aicināja Somijas vēstniecība Latvijā un izdevniecība "Pētergailis", kurā tapis latviskais tulkojums.
Kāpēc jāraksta un jālasa grāmatas? Atbildes uz šo jautājumu varētu būt visdažādākās: lai izpaustu sevi, demonstrētu savu erudīciju, lai pelnītu naudu, lai iegūtu slavu, lai attīstītu savu domāšanu, lai izklaidētos vai izklaidētu, kavētu laiku sev un citiem... Kāpēc rakstīja viduslaiku dzejnieks Dante Aligjēri (Dante Alighieri, 1265–1321)? To viņam esot pajautājis Veronas valdnieks Cangrande della Scala, kura pilsētā Dante dzīvojis trimdas laikā, pēc padzīšanas no dzimtās Florences.
"Serhijs Žadans pirmkārt ir dzejnieks. Ģeniāls dzejnieks, un es nebaidos no šī vārda. Saka, ka Raini ar varu mīlēt nepiespiedīsi. Bet mīlēt Žadanu nav jāpiespiež: pietiek ar divām viņa rindām, lai būtu trāpīts sirdī, lai būtu trāpīts visai tavai būtībai," par ukraiņu rakstnieku, dzejnieku, esejistu, tulkotāju un Ukrainas brīvības cīnītāju Serhiju Žadanu saka tulkotāja Māra Poļakova.
Tāpat kā Latvija, arī Lietuva gandrīz pirms 10 gadiem pārgāja uz eiro. Tomēr katru gadu Kauņā tiek sniegta Viena lita literārā prēmija. Šādā veidā ne tikai tiek novērtēti vietējie rakstnieki, bet arī simboliski tiek atsaukta atmiņā kādreizējā nacionālā valūta. Šogad par prēmijas laureātu izvēlēts Viktors Rudžansks par dzejas krājumu "Tēja pakājē".
Ģimnāzijā Jānis Endzelīns bija tik labi apguvis grieķu un latīņu valodu, ka tajās rakstīja dzejoļus un arī tulkoja latviešu valodā. 19. gadsimta 90. gados šie tulkojumi tika publicēti žurnālā "Austrums" ar pseidonīmu Kaugurietis. Pašmācības ceļā bija apgūta arī leišu valoda, kā to sauca Endzelīns, un tulkotas latviski tautasdziesmas. Tomēr šī nodarbe nekļuva par būtisku viņa dzīves daļu. Daudz nozīmīgāks ir pedagoģiskais darbs, kas tika veikts līdztekus zinātniskajiem pētījumiem.
Šonedēļ aprit gads kopš visaptveroša Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopš mēs sākām dzīvot it kā citā realitātē. Šis gads ir atspoguļojies arī Latvijas grāmatniecībā – izdotas gan grāmatas par Ukrainas vēsturi, gan ukraiņu autoru darbu tulkojumi, gan latviešu rakstnieku darbi, kas skar Ukrainas tematiku.
Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā šobrīd radoši strādā ukraiņu izcelsmes rakstniece no Austrālijas Tatjana Bonča-Osmalovska, kura dzimusi Krimā. Austrālijā viņa dzīvo 20 gadus, bet līdz šim jau vairākas reizes ciemojusies Ventspilī – šogad kara fonā. Austrālijā viņa katru nedēļu turpina doties uz centrālo laukumu vai Krievijas konsulātu kopā ar domubiedriem, tur paužot nosodījumu karam Ukrainā. Rakstniece īpaši uzsver propagandas šausminošo spēku, kas spēj ietekmēt cilvēku prātus ne tikai pašā Krievijā, bet mulsina arī cilvēkus tālajā Austrālijā.