Kultūra / Literatūra
Trešdien atvēršanas svētkus piedzīvos aktiera Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs". Zīmējumiem aktieri iedvesmoja filmas "Zeme, kas dzied" tapšana, kurā viņš atveido vienu no pirmo svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi. Kamēr filma vēl ir tapšanā, Vilis Daudziņš nāk klajā ar savu bilžu versiju, kā varēja izskatīties pirmie svētki un arī to dalībnieki pirms 150 gadiem. Tā ir gana jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna versija.
Latvijai šogad Londonas grāmatu tirgū nav sava stenda. Mūsu valsts ar savu stendu līdz šim ir piedalījusies kopš 2014. gada, taču šogad būtiski palielinājušas izstādes dalības izmaksas, kā arī prioritāte ir Vācijas grāmatu tirgi. Latvijai arī cer saņemt viesu valsts statusu Frankfurtē. Tomēr Londonā ir gan latviešu izdevēji, gan literārie aģenti.
Londonas izstāžu kompleksam "Olimpija" šogad ir visai viegli paiet garām, jo ieeja grāmatu tirgū izskatās pēc ieejas būvlaukumā, taču tālāk apmeklētājus sagaida ierastā grāmatu tirgus atmosfēra, tiesa, ne tik krāšņa kā citus gadus, kad katrs stends centās pievērst uzmanību ar ko neparastu.
Londonas izstāžu kompleksam "Olimpija" šogad ir visai viegli paiet garām, jo ieeja grāmatu tirgū izskatās pēc ieejas būvlaukumā, taču tālāk apmeklētājus sagaida ierastā grāmatu tirgus atmosfēra, tiesa, ne tik krāšņa kā citus gadus, kad katrs stends centās pievērst uzmanību ar ko neparastu.
Latvijas Literatūras gada balvas spilgtāko debitantu kategorijā šogad iezīmējas uzdrīkstēšanās. Jaunais autors Toms Deimonds Barvidis uzdrīkstējies piedalīties Jauno rakstnieku konkursā, Ilmārs Zvirgzds no tulkotāja drosmīgi ienācis rakstnieku darba laukā, mākslinieks Māris Bišofs savus pasaules novērojumus uzdrošinājies uzzīmēt arī vārdos, savukārt Marijas Luīzes Meļķes debija literatūrā ir sen gaidīta likumsakarība.
"Par sievietēm rakstu, jo varbūt tas ir mazākais pretestības ceļš. Lai uzrakstītu par vīrieti, man vēl pagaidām drosmes pietrūkst," LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka rakstniece Dace Rukšāne. Viņas jaunākā romāna "Džikī" galvenā varone ir sieviete, kura ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu posmu savā dzīvē. PSRS vēl nav sabrukusi, bet jaunā sieviete, tāpat kā viņas māte Emīlija, kas ir Rukšānes romāna "Krieva āda" varone, dievina franču smaržas.
Tuvojoties otrajam starptautiskajam dzejas festivālam "Page Break", kas no 10. līdz 13. maijam notiks Jelgavā, izziņota festivāla norišu programma, bez maksas piedāvājot plašas, starptautiskas dzejas norises ikkatram interesentam. Festivālā "Page Break" šogad piedalīsies 14 dzejnieki no 12 pasaules valstīm, informēja festivāla rīkotāji.
Tatāru autores Guzelas Jahinas romānu "Zuleiha atver acis" latviski iztulkojusi Gunita Mežule. Tas ir deportāciju stāsts tatāru sievietes Zuleihas skatījumā. No vienas puses, ļoti līdzīgs mūsu deportāciju stāstiem, no otras puses – tajā ir arī daudz atšķirīgā. Kaut vai tas, ka romānu bagātina tatāru folklora, kurā ir pilnīgi citi sižeti un tēli nekā mūsu tautas tradīcijās.
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija šogad īpašu uzmanību pievērsusi literatūras pētniecībai, ieviešot pavisam jaunu kategoriju – "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē". Šāds lēmums ir pamatots, jo 2022. gadā izdoto monogrāfiju klāsts tiešām apliecina jomas uzplaukumu – pētniekiem ir, ko piedāvāt, un lasītāji ir gatavi lasīt.
Dzīvespriecīgas, nedaudz vieglprātīgas un aizraujošas piezīmes par personīgo dzīvi, gan arī valdošo varu maiņu pagājušajā gadsimta 30.–60. gados vairākās atmiņu burtnīcās fiksēja kāds Varakļānu iedzīvotājs. Nesen jaunu zinātnieku komanda piezīmes izdeva grāmatā, un nupat aizvadīta tās atvēršana. Lasītāju vidū gan ir karstas diskusijas par grāmatas nosaukuma "Cilvēks običnij" un valodas stila izvēli, taču autori uzsver, ka tas ir bijis ar nodomu aktualizēt arī šī brīža ģeopolitisko situāciju.
Latvijas Literatūras gada balvas nominanti kategorijā "Labākais dzejas autordarbs" pagājušajā gadā izcēlušies ar dažādu formu meklējumiem un vēlmi dzejā runāt personiski. Līdz ar balvai izvirzītajiem krājumiem latviešu dzejā atkal uzmirdz liroepika, un dzeja lēni, bet neatlaidīgi atkal top par vietu un veidu, kā mainīt lasītāja ieradumus, priekšstatus un pasaules uztveri.