Kultūra / Literatūra
Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, kas darbojas Ventspilī, ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes atbalstu turpina ielūgt Ukrainas autorus un tulkotājus.
Grāmatām un lasīšanai piemīt kāda burvīga īpašība – lasītājs nekad nevar zināt, kur lappuses to aizvedīs. Šo, protams, var uztvert filozofiski, taču nereti ir tā, ka grāmatās izlasītais patiesi iedvesmo ceļojumiem – tāliem vai tuviem, īstiem vai šķietami pavisam neiespējamiem. Ceļošana lappusēs stipri atšķiras no ceļošanas dzīvē, taču labi stāsti par neiepazītām, teiksmainām, eksotiskām vai varbūt pavisam tuvām zemēm noteikti rosina paplašināt arī īstās dzīves apvāršņus.
Jau sesto reizi Rīgā notiks "Punctum festivāls" – literatūras pasākumu programma, kas šogad pievēršas pārmaiņu procesiem, uzsverot arī kopīgu ieguldījumu labākas nākotnes veidošanā, informēja festivāla rīkotāji.
Kārļa Skalbes muzejā Vecpiebalgā atklāta izstāde, kurā ir iespēja iekāpt pasakā. Tupus, rāpus darboties, klausīties un izzināt pasakas "Kaķīša dzirnavas" pasauli. Turklāt vienlaikus muzeja apmeklētāji varēs aplūkot reti eksponētu muzeja daļu – iepriekš neeksponētus krājuma priekšmetus, kas vēsta par piebaldzēniem, un retāk aplūkotas Skalbju ģimenes piemiņas lietas.
Ņujorka, Londona, Parīze, Berlīne, Brisele – visās šajās pilsētās dzīvo mākslinieki no Baltijas valstīm, arī no Latvijas. Igauņu kuratores Merilina Talumā (Merilin Talumaa) un Annika Totsa (Annika Toots) pirms četriem gadiem izlēma veikt pētījumu par Baltijas māksliniekiem emigrācijā. "Tavs laiks ir mans laiks" ("Your Time is My Time"’) – tikko dienasgaismu ieraudzījusi angliski iznākusī grāmata ar šādu nosaukumu. Tur izlasāmi arī Latvijā dzimušo ņujorkiešu Viktora Timofejeva un Ellas Krugļanskajas, un parīzietes Daigas Grantiņas stāsti.
Apgāda "Pētergailis" viens no svaigākajiem izdevumiem ir čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas romāns "Sēņotāja", kuru no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš.
Dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, 24. jūlijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā svinīgā ceremonijā godināti labākie bērnu un jauniešu literatūras autori un ilustratori.
Tikko klajā nākušas divas grāmatas – žanrā, saturā un arī izmērā ļoti atšķirīgas, taču abas tver personiskās pieredzes dziļumus. Tās ir Rasmas Balklavas grāmata "Aiz robežas" un Ivetas Šimkus dzejoļu krājums "debesu gruntsūdeņi".
Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta dzejniekam Žeberam par dzejoļu krājumu "Ejas un asakas", savukārt kā labākais bērnu grāmatu ilustrators atzīts Ernests Kļaviņš, informēja balvas rīkotāji. LSM lasītāju balvu saņēma Aija Lisovska par grāmatu "Dullā diena Dundurzālē".
24. jūlijā pasniegs ikgadējo Jāņa Baltvilka balvu par sasniegumiem bērnu literatūrā. Kādas ir tendences bērnu, jauniešu literatūras piedāvājumā un lasīšanas paradumos, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja, Baltvilka balvas projekta vadītāja Silvija Tretjakova un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniece Kristīne Kampmane.
Iznāk Ivetas Šimkus trešais dzejoļu krājums "debesu gruntsūdeņi", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma redaktore ir Ingmāra Balode, dizaina autore – Zane Ernštreite.
Apgāds "Zvaigzne ABC" klajā laidis Agneses Reķes pirmo vērienīgo prozas darbu "Mikaušu grāmata. Pasaka lieliem bērniem 100 stāstos". Grāmatas autore sevi par rakstnieci nesauc, bet rakstīt viņai paticis kopš bērnības. Iepriekš ar pseidonīmu izdots arī viņas dzejas rindu krājums, bet nu beidzot tapusi grāmata, uz kuras ir viņas īstais vārds un kas vietu varētu atrast, gan lielu, gan mazu lasītāju plauktos.
Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs lasītāju vērtējumam nodevis savu piekto dzejoļu krājumu "Bez variantiem". Tajā apkopoti pēdējos 14 gados tapuši dzejoļi. Krājums laists klajā izdevniecībā "Aminori".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
