Kultūra / Literatūra
Jau pirmajā Annas Rancānes dzejas krājumā "Lūgšana mājai" divi no dzejoļiem tika publicēti latgaliski. Latgaliešu valoda ir tā, kurā dzejniece domā, kuru iemācījās pirmo pēc piedzimšanas. Šobrīd rakstīt latgaliski mudina arī misijas izjūta, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja dzejniece.
14. septembrī mūžībā devusies rakstniece un publiciste Monika Zīle, sociālajā tīklā "Facebook" informēja viņas meita Baiba Zīle.
Iznāk filosofa Igora Šuvajeva eseju krājums "Marginālijas", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma literārais redaktors un korektors ir Arturs Hansons. Sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece.
Ronalds Briedis par dzejnieku kļuva visai savdabīgā veidā, jo kā pusaudzim viņam tā neinteresēja, pat nepatika. Tā iemesla dēļ viņš nolēma izjokot skolotāju, iesniedzot viņai paša sarakstītus dzejoļus. Skolotāja humoru nesaprata, toties nosūtīja Briedi apmeklēt Dzejas dienu pasākumu, pēc kura viņš neatgriezeniski tika ievilkts dzejas vidē, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Pirmie dzejnieces Dainas Sirmās dzejoļi tapa, viņai esot vēl vidusskolā un vēlāk arī studiju laikā, un pirmais viņas dzejolis tika publicēts jau 1977. gadā, bet tad sekoja 35 gadus ilga pauze. Tikai 50 gadu vecumā viņa atgriezās pie dzejas. Nez no kurienes pēkšņi bija atgriezusies vēlme un spēja rakstīt, dzejniece stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks".
Grāmatas atvēršanas svētkus Latvija Nacionālajā bibliotēkā piedzīvojis igauņu dzejnieka Indreka Kofa ironiskais dzejoļu krājums "Kur palika bērni?", kas adresēts pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un, protams, viņu vecākiem, kuri ikdienā bērniem nosaka dažādus ierobežojumus.
Šoreiz uzmanības lokā divu latviešu autoru nesen klajā nākušas grāmatas, saturiski ļoti atšķirīgas. Viena no tām Daces Rībenas romāns "Dvēseļu gūstā", kas ir viņas debijas darbs prozā. Otra – Leldes Jaujas grāmata "Pārēšanās ābece", kas ir autores otrais romāns. Ja "Dvēseļu gūstā" ļoti dziļi lasītāju ievelk fantāzijas un iztēles pasaulē, tad "Pārēšanās ābece" šķetina, kā cīnīties ar tik piņķerīgu lietu kā negausību ēšanā, un dara to gana jautri un sprigani.
Latvijas dzejā uzmirdzējis jauns vārds – šī gada Dzejas dienu balvai nominēta jaunā dzejniece Linda Gabarajeva. Lai gan tuva ir arī vizuālā māksla un citu tekstu radīšana, dzeja no visām mākslām viņai ir vistuvākā. Par dzejas tapšanu un savu dzejas krājumu "Apļi", kas arī nominēts Dzejas dienu balvai, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja pati dzejniece.
Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa pirmais dzejoļu krājums klajā nāca 1975. gadā ar nosaukumu "Zvaigzne, putna ēna un citi…". Tas bija laiks, kad rakstniekiem bija liels spiediens rakstīt esošo politiku slavinošu dzeju, bet Rokpelnis to nedarīja, jo atteicās domāt ideoloģiskās kategorijās kopumā, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs — Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" — par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000), informēja izdevniecībā "Dienas Grāmata".
Personiska, iedvesmojoša un gaiša ir mūziķes Māras Upmanes-Holšteines sarakstītā autobiogrāfija "Piezīmes uz šaubu malām", kas septembra vidū sāks savu ceļu pie lasītājiem. Lai arī daudzus gadus rakstījusi dziesmu tekstus, šoreiz viņa pirmo reizi izpaužas pilnīgi citā rakstniecības žanrā, kas ir viņas sen lolota sapņa īstenojums. Grāmata vēsta par viņas ceļu mūzikā – sasniegumiem un neveiksmēm, kāpumiem un kritumiem, ko laika gaitā viņa iemācījusies pieņemt kā neatņemamu radošā procesa daļu, lai mūziku iemīlētu arvien vairāk. Mūzika nav atdalāma no notikumiem personīgajā dzīvē, tāpēc Māra Upmane-Holšteine nevairās grāmatā runāt arī par tiem.
Jau nedēļu norisinās starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas", kur divu nedēļu laikā rīko dažādus ar dzeju saistītus pasākumus. Viens no tiem ir žurnāla "Domuzīme" ikgadējās Dzejas balvas sarīkojums, kas notiks piektdien, 8. septembrī, kurā paziņos ne tikai galvenās balvas ieguvēju, bet kopā ar krājumu autoriem lasīs dzeju un atvērs arī žurnāla "Domuzīme" šī gada ceturto numuru.
Pirmais publicētais latviešu dzejnieks bijis Ķikuļu Jēkabs (1740–1777) – tas tapa zināms tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties literatūrzinātniekam Aleksejam Apinim, kurš Maskavā kādā arhīvā atrada iesniegumu, kas rakstīts dzejas formā. Tā ir sūdzība Katrīnai II par Vidzemes zemnieku smago stāvokli. Unikāli, ka šis dzejolis ir rakstīts latviešu valodā!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
