Kultūra / Kultūrtelpa
No 1. novembra Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) kopā Rakstniecības un mūzikas muzeju un Latvijas Nacionālo kultūras centru aicina apmeklēt konferenču sērijas "Kultūras krustpunkti" notikumus, kuros vairāk nekā 100 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm pievērsīsies aktualitātēm kultūras un radošajā sektorā, informēja LKA pārstāvji.
Šogad aprit 250 gadi pirmajam publiskajam muzejam Baltijā, kas tika nosaukts Rīgā dzīvojošā ārsta un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela vārdā un kura kolekcijas veido vērienīgu kultūras mantojumu vēlāk izveidotajos trīs nacionālas nozīmes Latvijas muzejos.
Raugoties uz to, kas notiek mūsdienu pasaulē, sāk pietrūkt vārdu. Šķiet, ka neviens nav gatavs 21. gadsimtam. Vienlaikus mūsu mierīgajā zemē nav pamata runāt par to, ka viss ir slikti, pārliecināta ir tulkotāja Ieva Lešinska. Par tēvu-spiegu un attiecībām ar māti, par atdzejošanu un "Rīgas Laiku", arī par Trampu un Amerikas Savienotajām Valstīm sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministrijas ikgadējo Baltu balvu saņēmis Edmunds Trumpa (Edmundas Trumpa), kurš jau vairāk nekā 20 gadu strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī ir LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks un LU Lituānistikas centra direktors.
Šodien aizvadīts jau devītais pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu klātienē Nacionālajā bibliotēkā diktēja aktrise Agnese Budovska, bet to sacerēja rakstnieks Māris Bērziņš. Tas ir liels pagodinājums, ja rakstnieks saņem šādu piedāvājumu, sarunā ar Latvijas Radio vērtēja iepriekšējo gadu diktāta tekstu autori.
Trešdien Strasbūrā, Francijā, parakstīts Latvijas Televīzijas (LTV) un "ARTE GEIE" nolīgums, kas paredz sadarbību audiovizuālo un kinematogrāfisko kopražojumu projektos, kā arī satura iepirkšanā. ARTE ir Francijas un Vācijas televīzijas kanāls un digitālā platforma, kurā pieejams plašs programmu klāsts: spēlfilmas, seriāli, dokumentālās filmas, ziņas, koncerti un izrādes, kas atspoguļo Eiropas kultūras daudzveidību.
"Valsts man ir sirdī, un to man neviens neatņems, bet to, kas patlaban notiek mūsu politikā, vienkārši nav iespējams uztvert nopietni," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda rakstniece Nora Ikstena. Viņa vērtēja, ka šis ir laiks, kad smilšu kastes intrigas jānoliek malā un katram pašam īpaši spēcīgi jāturpina saglabāt sava valoda, kultūra un radošums, – mūsu kodols, kas nekur nav zudis.
"Man ir ļoti būtiski, ka nozares nāk arī ar savu vīziju, redzējumu, bet tas nozīmē, ka nozarei ir savstarpēji iepriekš jāvienojas, kā tā pati redz tālāko attīstības ceļu. Es neticu politikai, kas ir uzspiesta no augšas, it sevišķi kultūras nozarē," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sacīja Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
Kāpēc tik maz runājam par latviešiem, kuri bija vadošos amatos, palīdzot būvēt padomju Krieviju? Neērtības sajūta? Informācijas trūkums? Vai dokumentālās filmas "Neērtie latvieši" ekranizācija palīdz šķetināt šodienas tematus par neērtiem pieminekļiem, personībām, integrāciju un vēstures traktējumu? "100g kultūras" diskusijā "Atcerēties vai aizmirst" sarunājas vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns, režisore Laura Groza, vēsturnieks Toms Ķikuts, kultūras žurnāliste Eva Johansone un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Valdība 10. oktobra sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024. gada 31. decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.
Pirmdien, 9. oktobrī, pulksten 20.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija "Atcerēties vai aizmirst?" par to, kad un kā runāt par mums neērto vēsturi.
Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija (LPMKA) pēc iepazīšanās ar 2024. gada valsts budžeta projektu pauž bažas par šobrīd virzīto priekšlikumu, norādot, ka "virzītais budžeta piešķīruma priekšlikums faktiski balstās uz principu "jo zemāka alga, jo zemāks palielinājums" un nerisina profesionālās mūzikas nozares izaicinājumus pēc būtības".
"Ir vesela virkne ar lietām, kas ir jau mūžīgās mums, kuras nevar atrisināt ar vienreizējiem pasākumiem. Tā ir ne tikai Kultūras ministrijas, tā ir visas mūsu politikas problēma, ka no ilgtermiņa risinājumiem, kuri ir grūti, visi izvairās un koncentrējas uz kaut ko sīku," secina filozofs Artis Svece.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
