Papildināts 16:51
Kultūra / Kultūrtelpa
Latvijas Radio aicina savus klausītājus valsts svētkos būt kopā arī radio formātā un sekot līdzi plašai programmai, kas piedāvās dažādas tiešraides no svētku notikumiem, koncertiem un svinīgajām uzrunām.
Uz draudīgo pasaules notikumu fona šī gada Dziesmu svētki bija kā īpašs spēcinājuma avots tautas pašapziņai, vienotībai un kopībai. Un tā tas bijis 150 gadu garumā, kopš pastāv šī mūsu unikālā tradīcija, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un UNESCO pasaules meistardarbu sarakstā.
Liepāja 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, līdz ar to aktualizējas jau agrāk izskanējusī iedzīvotāju vēlme pēc jaunas, modernas bibliotēkas. Pašreizējā neatbilst mūsdienu prasībām un vides pieejamības standartiem. Pašvaldība neslēpj, ka jaunas ēkas būvniecībai nav līdzekļu, tādēļ tiek domāts par iespēju uzcelt piebūvi vai bibliotēkas vajadzībām pielāgot bijušo bankas ēku.
Lai stiprinātu vietējo organizāciju kapacitāti un palīdzētu apgūt jaunas prasmes, nodibinājums "Nodibinājums Liepāja 2027" sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) aicina apmeklēt izglītojošu semināru par to, kā sagatavot pēc iespējas labāku pieteikumu VKKF fonda projektu konkursiem.
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2023. gadā apstiprinātas vēl četras vērtības: Piebalgas un Bārtas kultūrtelpas, celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē un sēņu vākšana un izmantošana, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
"Kuldīga ir maza pilsēta, kam viņa tur pasaulē interesē. Kā jau latvieši, mēs augsti par sevi nedomājam". Tā stāsta bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns, atceroties brīžus, pirms šī viena no Latvijas skaistākajām pilsētām nolēma uzsākt ceļu uz iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šogad tas beidzot ir noticis. No sākotnējās idejas līdz lēmuma pieņemšanai pagājuši 25 gadi.
Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums, informēja Rīgas domē.
Grāmatnīcai "Jānis Roze" Krišjāņa Barona ielā šogad aprit 100 gadi, tikpat, cik pašai ielai. Tikmēr grāmatniekam Jānim Rozem tiks svinēti 145 gadu jubileja, informēja izdevniecības pārstāvji.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, turpinot pavasarī uzsākto iniciatīvu par atklātu dialogu par aktuāliem jautājumiem šodienas sašķeltajā sabiedrībā, piesaka otro tiešsaistes sarunu diskusiju ciklā "Bez punkta uz i": "Krievvalodīgie Latvijā – vai "mirušās dvēseles"?", iniciējot sarunu par saliedētu un savstarpēji ieinteresētu un respektējošu sabiedrību.
"Es ļoti gaidu no jaunās paaudzes, ka tā aizrausies tieši ar latvisko. Tas jau nenozīmē izvairīties no pasaules," saka aktrise Lidija Pupure, kura arvien lepojas ar savu māsasdēlu Konstantīnu Pupuru un viņa gājienu ar Latvijas karogu cauri padomju Rīgai. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" viņa atzīst, ka arī pašai piemīt revolucionāras iezīmes: "Man ir mazliet tāda tendence: ja visi pūš vienā stabulē, man vienmēr vajag tur iemest kaut kādu dzirksteli. Tad tur izceļas tāds liels nemiers, tad, protams, apmēram tā – atnāca Lidija un visu dziesmu sabojāja. Bet, kas manī tajā kaitina, mani kaitina bara domāšana."
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, turpinot pavasarī uzsākto iniciatīvu par atklātu dialogu par aktuāliem jautājumiem šodienas sašķeltajā sabiedrībā, piesaka otro tiešsaistes sarunu diskusiju ciklā "Bez punkta uz i": "Krievvalodīgie Latvijā – vai "mirušās dvēseles"?", iniciējot sarunu par saliedētu un savstarpēji ieinteresētu un respektējošu sabiedrību.
Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, piemiņas svecīšu iededzināšanu, vairākiem pasākumiem un koncertiem ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs. Svētku kulminācija norisināsies Bāriņu ielā ar vērienīgu pasākumu "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100", informēja pašvaldībā.
Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu īpašumi piederējuši jau kopš 16. gadsimta. Muiža tika celta no 1783. līdz 1789. gadam pēc Vinčenco Macoti projekta, un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
