Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis
Jānis Domburs
8.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Visus šos gadus "Rail Baltica" projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada. Tagad Satiksmes ministrijā tiek plānots veidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" vadīšanai, taču tas, kurš šo amatu ieņems, nav zināms.
Saeima trešdien ar 90 balsīm "par" ievēlēja jauno Valsts kontroles (VK) vadītāju Edgaru Korčaginu, kurš šajā iestādē strādā kopš 2015. gada.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība nonākusi smagā finasiālā situācijā, un izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Iemeslus situācijai pēta prokuratūra, bet par pašvaldību uzraudzību atbildīgā ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") no amata atstādinājusi ilggadējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču. Jautājums rodas, kāpēc Valsts kontrole, kura tagad plāno pabeigt Rēzeknes pašvaldības revīziju, šo situāciju laikus nepamanīja. Trešdienas, 6.decembra, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ar jauniecelto kontrolieri Edgaru Korčaginu politiķi aicināja Valsts kontroli notikušajā nevainot, norādot uz iespēju, ka notikusi apzināta nelikumību slēpšana.
Nākamnedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs 2024. gada budžetu – likumprojekta tapšanas process lielā mērā sakrita ar valdības maiņu, tādēļ trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā jau atkal izskanēja solījumi pie nopietnākas budžeta izdevumu vētīšanas ķerties nākamgad. Arī pamatīgāka nodokļu politikas pārskatīšana notikšot jau pēc tam, kad nākamā gada valsts budžets jau būs stājies spēkā.
Valsts parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar šo gadu nākamgad gandrīz dubultosies, liecina Saeimā izskatāmais valsts budžeta projekts. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ turpmākajos gados resursi valsts budžeta izdevumu segšanai būtu jāmeklē, rūpīgāk izvērtējot līdzšinējos tēriņus un to pamatotību, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina vairāki politiķi.
Kopumā divām trešdaļām jeb 67% iedzīvotāju nav pieņemama bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa prakse izmantot privātas lidmašīnas, lai dotos komandējumos, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas notikušās sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS aptaujas rezultāti. 46,5% respondentu atzinuši, ka šādi braucieni viņiem šķiet pilnībā nepieņemami, bet vēl 20,5% tos novērtējuši kā drīzāk nepieņemamus.
Līdztekus skolēnu skaitam klašu grupās kritērijam skolu tīkla plānošanā jābūt arī skolu sasniedzamībai – 1.–6. klašu grupā ceļam uz skolu vienā virzienā nevajadzētu būt ilgākam par 40 minūtēm, savukārt skolas attālumam no skolēna dzīvesvietas nevajadzētu pārsniegt 25 kilometrus, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kritēriji. Tomēr konkrēta plāna, kā šos kritērijus sasniegt, nav – tam "nepieciešams dialogs ar Satiksmes ministriju par finansējuma plānošanu ceļu infrastruktūras pilnveidei un autotransporta iegādes atbalstam pašvaldībām".
Jaunais izglītības finansēšanas modelis izskatīšanai valdībā tiks iesniegts līdz šā gada beigām, šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" solīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), gan atzīstot, ka šajā modelī vēl nebūs rodamas atbildes uz visiem jautājumiem, toskait – par to, kur valsts atradīs vismaz 300 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami jaunas skolu infrastruktūras būvniecībai vietās, kur skolēnu skaits pieaug. Izglītības jomas lietpratēji šonedēļ apstiprinātos skolu tīkla optimizācijas kritērijus diskusijā vērtēja gan ar optimismu, gan ar zināmu piesardzību, norādot uz daudzām neskaidrībām.
Viens no kritērijiem skolu tīkla optimizācijā ir kvantitatīvais kritērijs jeb skolēnu skaits dažādās klašu grupās skolā. Tas teikts Izglītības un zinātnes ministrijā minstres Andas Čakšas vadībā sagatavotais un šonedēļ Ministru kabinetā apstprinātais informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā". 22.novembra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā par jauno skolu tīkla reformu izcēlās diskusija, kur izglītības kvalitāte ir labāka – lielajās vai mazajās klasēs.
Kamēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbības nodrošinājums jau ilgstoši saistās ar finanšu trūkumu, līdzās citiem iepirkumiem notiek arī jaunu vieglo auto iepirkums, tostarp dienesta centrālajam aparātam un struktūrvienību vadītājiem – 30 labākā aprīkojuma hibrīda apvidus auto. Iepirkuma specifikācija izveidota tā, ka vairāki lieli auto dīleri atteikušies piedalīties un ir tikai viens potenciālais piegādātājs ar cenu virs 1,5 miljoniem eiro.