Raksti
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.
Lauksaimnieki, kas pirmdien piedalījās protesta akcijās sešpadsmit Latvijas pilsētās, pagaidām tās nolēmuši neturpināt, taču no politiķiem sagaida, ka sarunas par protestu organizētāju – Zemnieku saeimas – izvirzītajām prasībām tiks turpinātas. Šonedēļ, politiķiem, protestētājiem un arīdzan no protesta akcijām norobežojušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem aci pret aci tiekoties "Kas notiek Latvijā?" studijā gan izrādījās, ka arī prasību izpilde tiek interpretēta atšķirīgi.
Daļa lauksaimnieku prasību, kuras tika izvirzītas pirms šīs nedēļas sākumā notikušās protesta akcijas, jau ir izpildītas, apgalvo zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Lauksaimnieki šādam ministra vērtējumam nepiekrīt, bet par prioritāri pildāmo sauc prasību nekavējoties aizliegt pārtikas produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.
"Jebkurai reformai ir vajadzīgs gan laiks, gan finanses," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", mudinot pagarināt termiņu jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldības sagaida skaidrību par to, kāds atbalsts tām no valsts tiks sniegts reformas ieviešanai.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, kuru šonedēļ akceptēja valdība, paredz samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru līdz 18,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pāris gadus iepriekš ambīcijas bija līdzīgas, tāpēc jaunais plāns izpelnījies lietpratēju kritiku. Iebildumus uzņēmēju un darba devēju organizācijas izteikušās arī par iecerēm skaidras naudas aprites ierobežošanas jomā un vispārējās deklarēšanās ieviešanā. Tiesa, šāds solis plānā ir ierakstīts nekonkrēti.
Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.
"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.
Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija Pirmajā vietā (LPV)), kura viesošanās Ķīnā kopā ar vairākiem citiem deputātiem no šīs pašas parlamentāriešu grupas solījis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, apgalvo, ka pirms došanās uz Ķīnu vairāki Saeimas prezidija locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) viņam mutiski solījuši deputātu komandējumu uz Ķīnu apstiprināt.
Ilgi tapušais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību šobrīd nepiedāvā konkrētus risinājumus nedz zāļu cenu mazināšanai, nedz konkurences veicināšanai medikamentu tirgū, kura apjomi gadu no gada pieaug, izriet no "Kas notiek Latvijā?" šonedēļ izskanējušajām atziņām. Veselības ministrijas pārstāvis gan solīja, ka sekos vēl diskusijas ar nozari, kuru gaitā tikšot piedāvāti jau tveramāki risinājumi gan cenu samazināšanai, gan farmaceitiskās aprūpes kvalitātes uzlabošanai.