Raksti
Labklājības ministrijas virzīto likumprojektu par tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, kur pagaidām ir sākts ar abu pušu – atbalstītāju un pretinieku - uzklausīšanu. Eiropas Padomes konvenciju "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" Latvija parakstīja jau 2016. gadā, taču līdz šim Saeimā nav bijis vairākuma tās ratifikācijai.
Eiropas Padomes Konvencijas "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā pilnībā atbalsta 22%, bet nemaz neatbalsta 22,5% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijas?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Satiksmes nozarē samilzušu problēmu ir pārpārēm – pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms krītas, autoceļu uzturēšanai līdzekļu nepietiek, sakaru infrastruktūras izbūves tempi buksē, "RailBaltica" projekta patiesās izmaksas nav zināmas. Pirms diviem mēnešiem par satiksmes ministru kļuvušais Kaspars Briškens ("Progresīvie") izeju cer atrast pārvaldības modeļa un metodoloģiju maiņā, taču viņa priekštecis Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) brīdina, ka ar to būs par maz.
Nepilna mēneša laikā Saeimas deputāti ne tikai būtiski mainījuši koncepciju par to, kā varētu notikt hipotekāro kredītu likmju samazināšana, bet arīdzan iecerējuši likumā noteikt detalizētākus kritērijus kredītņēmējiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs raidījumā "Kas notiek Latvijā?" lēsa, ka tādējādi no potenciāli atbalstāmo kredītņēmēju loka varētu būt izslēgti aptuveni 50 tūkstoši hipotekāro kredītu ņēmēju.
Tranzīts un ostas, dzelzceļš un aviācija, autoceļu stāvoklis un ceļu satiksmes drošība, sakaru politika – tik plašs ir Satiksmes ministrijas pārziņā esošo nozaru loks. "Kas notiek Latvijā?" diskusiju cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" noslēdzošajā radījumā par šajās nozarēs darāmajiem darbiem īstermiņā un ilgākā laika posmā.
Līdz ar politiskās varas maiņu Ekonomikas ministrijā vairāki jautājumi, kas apspriesti vēl laikā, kad ministriju vadīja Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) "iebuksējuši". Savukārt Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) darbu ekonomikas ministra amatā sāk ar saviem uzstādījumiem, tostarp – ka Konkurences padomei savā darbā jāņem vērā arī politiski uzstādītie mērķi.
Saeima konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāti grozījumi vairākos likumos, kas tapuši ar mērķi Latvijā ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību jeb jaunu veidu, kā tiesiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības. Likumu grozījumu paketi Saeima izskata steidzamības kārtībā divos lasījumos, kā galīgais lasījums noteiks 9. novembris. Dienu pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā, par šo tēmu diskutēja arī raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") kļūstot par valdības vadītāju, Labklājības ministrijas politiskā vadība nonākusi Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā – ministra amatu atkal ieņem Uldis Augulis. Viņš šajā krēslā bijis jau iepriekš, kad valdības vadītāja bija Laimdota Straujuma. Siliņas prioritāte bija bērnu jautājums un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) reforma, bet kas priekšplānā būs Augulim?
Dažādu iemeslu dēļ lauksaimniecības un mežu nozare šogad piedzīvo dažādus sarežģījumus – tie saistīti gan ar ekonomisko situāciju, gan ar kaprīzajiem laikapstākļiem, gan ar dažādu prasību ieviešanu. 27. oktobrī raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā brīžiem izskanēja visnotaļ atšķirīgi skatījumi par to, kas darāms, lai šīs tautsaimniecībai nozīmīgās nozares saglabātu un attīstītu, vienlaikus paturot prātā arī vides intereses.