Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis
Jānis Domburs
8.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Nākamnedēļ valdība plāno apstiprināt un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam". Šis būs pirmais Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības sagatavotais budžeta projekts. Viņas partijas biedram, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam tas ir jau otrais. Budžeta prioritātes ir drošība, veselība un izglītība, bet kas projektā ir aizmirsts vai "apdalīts"?
Iekšlietu nozare jau vairākus gadus ir bedrē, to atzīst gan eksperti, gan politiķi. Vai no bedres palīdzēs izkāpt politiskās vadības maiņa Iekšlietu ministrijā? Par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" ciklā "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" 23. oktobrī diskutēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") un viņa priekšgājējs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"). Raidījumā piedalījās arī bijušais Valsts policijas priekšnieks, tagad pasniedzējs Aldis Lieljuksis, iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns, Latvijas Universtātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga un krīžu vadības speciālists Kaspars Druvaskalns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pārmaiņu priekšā – atbildība par vides jomu tai būs jānodod Klimata un enerģētikas ministrijai, taču šis process, visticamāk, būs laikietilpīgs. Tāpat atklāts ir jautājums par ministrijas pilnvarām un atbildību pašvaldību darbības uzraudzībā un tās lomu valsts pārvaldes digitalizācijas procesos.
Kāda ir bijusi Latvijas un starptautiskās sabiedrības reakcija uz situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc "Hamās" teroristu asiņainā uzbrukuma Izraēlai šā gada 7. oktobrī – par to 18. oktobrī diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki, iztirzājot gan notikumus pagātnē, gan formulējot to, kādi juridiski un cilvēciski apsvērumi būtu jāņem vērā turpmāk.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2014. gadā okupējot Krimu, un pērn februārī sāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, aizsardzības jautājums ir kļuvis vitāli svarīgs. Nemitīgi tiek uzdots jautājums – kādas ir mūsu spējas sevi aizsargāt? Nesen apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka mēs to darīsim no pirmā centimetra. 16. oktobra cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" raidījumā aizsardzības jautājumu apsprieda bijusī nozares minstre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un jaunais aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Aizvadītā gada nogalē izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija līdz šim vairāk bijusi aizņemta ar pašas ministrijas "uzcelšanu", savukārt "darbs pie satura" ir iekavējies, 13. oktobra cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" otrajā raidījumā pauda gan vides, gan enerģētikas jomu pārstāvošie dalībnieki.
Iespējamas tiesvedības, negatīva ietekme uz finanšu pakalpojumu pieejamību nākotnē un vairākos simtos miljonu mērāmi zaudējumi valsts budžetam – uz šādiem riskiem norādīts Saeimas konceptuālu atbalstu guvušo Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu anotācijā. Kredītņēmēju atbalstam paredzētais likumprojekts, ko izstrādājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija 11. oktobra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" temats.
No nākamā gada 1. janvāra spēku zaudēs likuma norma, kas noteic, ka lielai daļai augļu, ogu un dārzeņu tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 5% apmērā. Lauksaimnieki un pārtikas tirgotāji aicina politiķus lemt par samazinātā nodokļa saglabāšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā no 1. janvāra sagaidāms augļu un dārzeņu cenu pieaugums.
"Partiju nostāja ļoti mainās no tā, kurā pusē viņi tur Saeimā dalās," tā, vērtējot nesen izveidotās valdības nostāju attiecībā uz samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes turpmāku piemērošanu augļiem un dārzeņiem, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" secināja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs.