Dzīve & Stils / Sarunas
Projektu vadītāja Monta Vecozola biedrībā "Tavi draugi" ir viens no cilvēkiem, kas pēc 24. februāra skaidri zināja, ka grib darīt jebko, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā. Bez iepriekšējas pieredzes vai skaidra plāna, atceļot ceļošanas ieceres un turpmākos mēnešos dzīvojot no uzkrājumiem, viņa aktīvi strādāja un meklēja veidus, kā palīdzēt. Tagad viņa gatavojas jau sestajam braucienam uz Ukrainu, kuru laikā organizē un ved palīdzību tiem, kurus karš ietekmē visvairāk. Par to viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā jeb podkāstā "Drošinātājs".
Ceturtdien, 2023. gada 19. janvārī, plkst. 19.00 atmiņu un iespaidu tiešsaistes intervija ar kara reportieri, Ukrainas kara barikāžu fotogrāfu Jāni Vingri, kura fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014 – 2022” Doma laukumā 20. janvārī.
No 1991. gada 13. līdz 27. janvārim Rīgā un citās Latvijas vietās pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma tika organizētas barikādes. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju par barikāžu laiku ir savas atmiņas, un savs stāsts ir arī tā laika Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājam Romualdam Ražukam.
Barikāžu laika piemiņas pasākumu ietvaros, otrdien, 17. janvārī, plkst. 19.00 notiek atmiņu un iespaidu tiešsaistes intervija ar krīzes psihoterapijas speciālistēm Irēnu Golubu un Agiju Bogdanovu, kas devās uz Ukrainu krīzes psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai un kuras tur uzņēma arī barikāžu fotogrāfijas.
Karstāks un sausāks laiks vasarās, ko piedzīvojam pēdējā laikā, vīnogas nogatavina ātrāk, tāpēc vīns, ko ceļam galdā, ir saldāks un stiprāks, nekā tas bija agrāk. Kafijas un kakao pupiņu audzēšana kļūst par īstu izaicinājumu, jo vieta uz mūsu planētas, kur klimata pārmaiņu rezultātā to audzēšanai būtu labvēlīga vide, ik gadu sarūk. Šie ir tikai daži no piemēriem, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksamniecību, un vai ikkatrs no tiem iet rokrokā ar sociāli ekonomiskām problēmām, visvairāk ietekmējot mazaizsargātākos sabiedrības slāņus. Zinātnieki un lauksaimnieki cenšas rast veidus, kā pielāgoties grūti novēršamām pārmaiņām, bet vai un ko varam darīt mēs – patērētāji, lai ar savu rīcību klimata pārmaiņas samazinātu? Par to ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Guntu Kalvāni sarunājas Latvijas Radio 6 LU radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājs Ivars Austers.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12. janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja par to, kāda ir ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem.
Mikolajivas ugunsdrošības inspektors Staņislavs kara sākumā kļuva par glābēju, vilka cilvēkus ārā no gruvešiem. Tas morāli bija visgrūtākais. Reizēm viņš redz šos cilvēkus sapņos. Tagad viņš strādā "neuzvaramības punktā", kur vietējie nāk sasildīties vai uzlādēt viedtālruni, lai dotu ziņu tuviniekiem, ka ir dzīvi. Pilsētā katru sekundi var sagaidīt sprādzienus – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt. Taču kara šausmās uzplauka arī sirsnība un saliedētība. "Mūsu neuzvaramība tagad ir vienotībā," intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" atzīst Mikolajivas apgabala 2. ugunsdzēsības un glābšanas vienības pārstāvis Staņislavs Ustičs.
Timuram ir 15 gadi. 2022. gada februārī kopā ar deviņus gadus veco māsu Marusju un vecmāmiņu Natāliju Jakovenko viņi aizbrauca no Ukrainas galvaspilsētas divas dienas pirms kara – uz Ļvivu. Ģimene nolēma rīkoties piesardzīgi. Tikpat kā līdzi neņēma nekādas mantas, domāja, ka drīz atgriezīsies. Ļvivā, viesnīcā, viņi gaidīja bērnu māti Anastasiju Butu – viņa plānoja viņiem pievienoties nedaudz vēlāk. Sagaidīja! "Bet vispirms mēs sagaidījām bombardēšanu…"
"World Central Kitchen" ir nevalstiskā organizācija, kas kara laikā sarūpējusi jau 190 miljonus silta ēdiena porciju tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Organizācija strādā tik efektīvi, ka uz Polijas–Ukrainas robežas pirmo silto pārtiku izdalīja jau 25. februārī, dienu pēc kara sākuma. Misiju Ukrainā vada Jūlija Stefaņuka, kas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra – par spīti grūtajiem apstākļiem, ukraiņi kļūst arvien stiprāki.
Esot frontē, intervijas ir daudz personiskākas, sāpīgākas, grūtākas. Gadās arī, ka divas dienas pēc sarunas intervētais cilvēks ir aizgājis bojā, atdevis savu dzīvību par Ukrainu. Neraugoties uz to, Latvijas Radio speciālkorespondente Ukrainā Indra Sprance jau vairāk nekā mēnesi pastāvīgi atrodas Kijivā. Savukārt, dodoties tuvāk frontes līnijai, nākas izjust bruņuvestes smagumu, intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" stāstīja žurnāliste.
Inflācijas radītā negatīvā ietekme Latvijā nav tik slikta, kāda tika prognozēta iepriekš, taču sarežģījumu pīķis vēl tikai gaidāms, pieaugot ne tikai cenām, bet, iespējams, arī bezdarbnieku skaitam. Inflāciju veicina ne tikai pieprasījuma, bet arī piedāvājuma puses faktori, un pie tās nevar vainot tikai Krievijas karu Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" šonedēļ norādīja ekonomisti, pašvaldību un biznesa pārstāvji.
"Šis laiks ir diezgan nežēlīgs," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas profesore, morāles filozofe Skaidrīte Lasmane, atklājot, ka vēlreiz gribētu dzīvot 80. gadu beigās. Vienlaikus viņa norādīja, ka savus studentus aicina izbaudīt pašreizējo brīvību, jo par to lielākas vairs nevar būt. Covid-19, globālā sasilšana un karš Ukrainā, viņasprāt, liecina, ka tik liela brīvība, kāda tā bija pirms 2020. gada, ilgi vairs nav iespējama.
Rinalds Grants ir Lutera akadēmijas prorektors, kurš kopš vasaras iecelts arī bīskapa amatā. Jau vairāk nekā 20 gadus viņš kalpo Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas sabiedrībā zināma kā draudze, kurā ir daudz gados jaunu cilvēku. Viņš arī četru bērnu tēvs, un sarunā atzīst: "Ir svarīgi, ka mēs bērnus izaicinām, motivējam, izvedam viņus pasaulē, bet tas būs veselīgi tikai tad, ja vēl pirms tam mēs atradīsim veidus, kā saviem bērniem pateikt – tu esi mīlēts, tu esi drošā vietā, tev nav jānopelna mana mīlestība vai jāattaisno sava eksistence."
"Ja kāds saka "iedzersim par mieru", tad mēs sakām, ka negribam mieru bez uzvaras," norāda Rivnes pilsētas iedzīvotāja Svetlana Pikola. Viņa intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāj, kāda ir parastas ukraiņu ģimenes ikdiena tagad, plānoto un ārkārtas elektrības atslēgumu, kā arī gaisa trauksmju laikā. Veļas mazgāšana naktīs, strādāšana "neuzvaramības teltī" elektrības atslēgumu dēļ, sildīšanās pie piecu ģimenes kaķu sāniem – tāda ir Svetlanas ģimenes realitāte šoziem, kad Krievija turpina savu uzsākto karu.
Ja būtu bijusi tāda iespēja, profesore, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja un galvenā ārste Baiba Rozentāle ar likumu būtu aizliegusi Covid-19 pieminēt politisko mērķu vai popularitātes iegūšanas nolūkos. Savukārt tagad laiks domāt par sevis pasargāšanu no gripas, kas šogad epidēmijas spēkā pieņēmās netipiski agri, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" stāstīja Rozentāle.
"Savā ziņā šis ir tāds pateicīgs laiks, lai saprastu, ko nozīmēja okupācija tajā laikā, ko nozīmēja deportācijas, holokausts. Tad, kad tu redzi, ka tas viss šobrīd notiek tepat blakus, daudz ātrāk vari iejusties pagātnē," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēsturniece Ineta Lipša.
Bulgāriete, dzīvnieku tiesību aizstāve Petja Petrova pameta darbu dzīvnieku aizsardzības organizācijā Vācijā, lai ietu soli tālāk – brauktu uz Ukrainas karstākajiem punktiem palīdzēt dzīvniekiem šajās vietās. Viņa stāsta par to, ko kara dēļ nākas pārdzīvot gan mājdzīvniekiem, gan savvaļas dzīvniekiem. Kāpēc īpaši asiņains šis karš okupētajās teritorijās ir suņiem un kā saglabāt veselo saprātu pēc visa pieredzētā, viņa pastāstīja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Sanita un Nauris Graudiņi ir viesnīcas "Rojas pērles" saimnieki. Kopš maija pie viņiem dzīvojuši 74 ukraiņi – dažs īsāku, dažs ilgāku laiku. Ir arī ģimenes, kuras viesnīcā mitinās kopš 26. maija. Un Graudiņi atbraucējiem piedāvā ne tikai jumtu virs galvas. Arī vietējās dzīves iepazīšanu, kopīgus darbus, sarunas un kopīgi svinētus svētkus, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".
"Ar to, ka esi jauns, vien nepietiek. Vajag arī prast un darīt," teic pētnieks, zinātnieks, Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Indriķis Muižnieks, viesojoties Radio "Naba" rubrikā "Gana aktuāli". Viņš arī iesaka: "Visiem iesaku obligāti doties uz ārzemēm tad, kad jau pašam kaut kas ir aiz ādas, kad ir jau kāda pieredze."
"Varbūt tas, ko teikšu, būs mazliet negaidīti, bet ziemā, kad sals ir līdz kādiem -5 grādiem, karot ir labāk nekā vēlā rudenī," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" stāsta Ukrainas bruņoto spēku majors Dmitrijs Ivanovs, kurš ar pārliecību pauž – Ukrainas armija šai ziemai ir gatava, savukārt Krievijas karavīriem nav pieredzes karot ziemā pret pilnvērtīgu armiju, tādēļ "viņiem daudzas nianses, ko mēs labi zinām, esam apguvuši un pārbaudījuši, būs jaunums."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
