Dzīve & Stils / Sarunas
Jānis un Sanita iepazinās pirms 18 gadiem un bija precējušies 15 gadus, taču nu jau gandrīz gadu ir šķīrušies. Jau pēc pirmā bērna piedzimšanas Sanita saprata, ka kaut kas īsti "nestrādā". Ļoti būtisku lomu attiecību iziršanā spēlēja arī abu seksuālā nesaderība, kas vienlaikus arī pamatīgi grāva Jāņa pašapziņu. Tagad abiem ir ļoti labas attiecības un dziļāka komunikācija nekā iepriekš. Abi ir labi draugi, kuri var pārrunāt pat randiņus un dot viens otram attiecību padomus.
Fonds "Uzņēmēji mieram" ir viens no jaudīgākajiem starpniekiem starp Latvijas cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, un Ukrainu, kur šī palīdzība tik ļoti vajadzīga. Fonda vadītāja Laura Skrodele intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja gan ikdienas darba ritmu, gan paver priekškaru uz motivāciju, kādēļ viņai šis darbs šķiet tik svarīgs.
"No laikapstākļiem neizbēgt!" Tā par sinoptiķa darba specifiku smejas "Rīta Panorāmas" laika ziņu šarmantā ziņotāja Ilze Golubeva, kas intervijā stāsta ne tikai par to, kā mūsdienās veidojas laika prognozes, bet arī par savu ceļu televīzijā un dzīvē.
Latvijā cilvēki dzīvo salīdzinoši labi un ir gatavi darīt visu, lai tā varētu turpināt dzīvot, bet pilsoniski aktīvi ir ļoti maza iedzīvotāju grupa. Nevajag iedomāties, ka vienreiz iet novēlēt ir viss, ar ko nodarbojas pilsonis normālā demokrātiskā zemē. Ir nepieciešama daudz un dažāda piedalīšanās valsts dzīvē, ieskaitot pārdomas par to, kam tu deleģē pārstāvēt savu viedokli, savu attieksmi, savu sapratni par to, kā būtu jādzīvo, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda filozofs un žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons.
Jānis un Ilze ir kopā jau 13 gadus, precējušies 10 gadus. Kad Jānis ienāca Ilzes ģimenē un pārcēlās uz dzīvi pie viņas, Ilzei jau bija trīsgadīga meita Luīze. Jānis nāca no patriarhālas ģimenes un bija gatavs "ieskrūvēt lampiņas", bet līdz galam nebija apzinājies milzīgo darba apjomu, ko ietver lielāka mājsaimniecība – Ilzei nācās pastāstīt, ka būs regulāri jāmazgā pods, jāgatavo ēst un jādala arī citi mājas darbi... Sākotnēji bija vairāk jāpielāgojas, bet Jānis vienmēr ļoti labi sapratās ar Ilzes meitu Luīzi, kuru uzskata arī par savu meitu. Arī ar meitas bioloģisko tēvu viņiem visiem joprojām ir labas attiecības. Jānim un Ilzei neizdevās tikt pie kopīgiem bērniem, taču abi novērtē to, kas viņiem ir, un sevi realizē profesionālajā dzīvē, kur strādā ar bērniem ikdienā.
Pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Pa šo laiku Latvijā ieradušies ne tikai ukraiņi, bet atgriezusies arī daļa tautiešu, kuri līdz šim dzīvojuši Krievijā. Kāda ir dzīve tiem, kuri palikuši Krievijā, un kādas šobrīd Latvijai ir saiknes ar diasporu austrumos?
Latvijā katram iedzīvotājam būtu individuāli jāpaaugstina sava nodokļu morāle, jo tas ir veids, kā būvējam mūsu valsti, kā finansējam veselības aprūpi un citus mums nepieciešamos pakalpojumus. Nemaksāt nodokļus, jo politiķi zog, nav attaisnojums – zagļi jāliek cietumā un par viņiem nevajag balsot vēlēšanās, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociologs Andris Saulītis.
Ideja pārtraukt sabiedrisko mediju apraidi krievu valodā nav labi pārdomāta. Cilvēki, kuriem saturs krievu valodā ir ērtāk uztverams, tāpēc pēkšņi nesāks vairāk patērēt medijus latviešu valodā, drīzāk meklēs alternatīvas. Krievvalodīgajiem ir jābūt pieejamai informācijai viņiem ērtā valodā, kas atbilst žurnālistikas standartiem un atspoguļo vietējās demokrātiskās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mediju pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Ance un Dāvis ir kopā nepilnus septiņus gadus, un viņiem ir divi bērni – piecgadīgais Hugo un divgadīgā Annika. Ance uzskata: ja bērni nebūtu pieteikušies tik ātri attiecību sākumā, ļoti iespējams, viņiem bērnu nebūtu vispār, jo būt par mammu viņai nekad nebija pašmērķis. Dāvis ir mūziķis, un abi ir vienisprātis, ka elastīgs darba grafiks dzīvei ar maziem bērniem ir daudz labāk piemērots, nekā "9-17" režīms. Ance līdz Hugo piedzimšanai bija īsta darbaholiķe un uzskata, ka bērns pieteicās īstajā brīdī, pretējā gadījumā viņai draudētu nopietna izdegšana. Ance un Dāvis netic tiem, kuri saka: ar vairākiem bērniem vieglāk nekā ar vienu: abi ir uz savas ādas izbaudījuši, cik ātri un pamatīgi pieaugušā enerģiju spēj "nodedzināt" mazi bērni!
Ukraiņu ārsts, kas strādā ar latviešu alkoholiķiem – tāds ir Serhijs Lozonjuks, psihiatrs Jelgavā, slimnīcā "Ģintermuiža". Lozonjukam rit jau 45. darba gads medicīnā. Uz Latviju viņš atbraucis kara sākumā, jo šeit jau kopš 2015. gada dzīvo un starptautiskā uzņēmumā strādā dēls. Ukrainā mediķa karjeru veidojis Rivnes apgabalā, pēdējā darba vieta – Dubno psihosociālās rehabilitācijas dispansers. Bet tagad viņš sniedz palīdzību slimnīcā "Ģintermuiža".
Par kaitējumu valsts ekonomikai, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tāpat viņš pauda cerību, ka tiks rūpīgi analizēti apstākļi Aivara Lemberga lietā, lai saprastu, kādēļ šis tiesas process ievilcies tik ilgi.
Katrīna ir solomamma četrgadīgajai Gunai, bet meitai ir vēl otrs ārkārtīgi tuvs cilvēks – Katrīnas bijusī partnere Ieva. Guna pati arī saka, ka viņai ir divas mammītes. Kad Katrīna iemīlējās Ievā, viņai jau bija divgadīga meitiņa Ance, kurai tagad ir jau 17 gadi. Katrīna kļuva Ancei par otru mammu. Lai gan sākotnēji Ieva par Katrīnas vēlmi pašai dzemdēt vēl vienu bērniņu bija skeptiska, tagad dzīvi bez Gunas nevar iedomāties. Ieva ienāca Gunas dzīvē jau pirmajā dienā – Katrīnai bija ārkārtīgi smagas dzemdības, un tieši Ieva viņas operācijas un atkopšanās laikā parūpējās par mazulīti.
Kā bija strādāt pusaudža gados par saldējuma pārdevēju un vēlāk štancēt dīzeļrūpnīcā? Kā ir šodien jaunietim nespēt atrast darbu vasarā, ja negribas ravēt dobes? Piecpadsmitgadīgā Diāna Ozoliņa Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" satika 73 gadīgo Solveigu Jansoni. Viņas dalījās ar sapņiem, runāja par dzīves notikumiem, draudzībām un par mīlestību. Tā ir interviju sērija "Dzīvā dzīve" – jaunieša ceļojums uz seniora emocionālo pieredzi un iekšējo pasauli, lai apstiprinātu to, ka esam vērtīgi jebkurā vecumā.
Karot pret Krievijas okupantiem Ukrainā devās arī daudzas sievietes, kuras saredz gan problēmas ar nodrošinājumu un attieksmi pret sievietēm armijā, gan pārmaiņas, pakāpeniski mainoties padomiskajai domāšanai Ukrainas armijā. "Mums ir jāatzīst Ukrainas problēmas, jānobriest kā sabiedrībai, jāiemācās saskatīt savas vājās puses un atbilstoši reaģēt. Mums taču nav mērķa visiem parādīt, cik labi mēs esam. Mūsu mērķis ir izdzīvot un izveidot spēcīgu sabiedrību," tā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātajs" atzina Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāja un pašreizējā vadītājas vietniece Katerina Primaka.
Māra un Rutas kopdzīvē viss šķiet izplānots līdz pēdējam sīkumam. Māris ir ārsts, un Ruta ir arhitekte, un abiem kā jauniem profesionāļiem bija būtiski spert nepieciešamos soļus karjeras attīstībā, sākt pelnīt, un tikai tad domāt par bērniem. Ruta bērnībā reizēm jutās finansiāli nedroši, bet Māra vecāki izšķīrās, viņam esot pavisam maziņam, – ne viens, ne otrs nevēlējās atkārtot vecāku kļūdas savā ģimenē. Bērnu abi izlēma radīt tikai pēc vienošanās, ka dalīs bērna kopšanas atvaļinājumu – Rutai bija ne tikai svarīgi "neizkrist" no profesionālās aprites, bet arī dzīvot līdztiesīgās attiecībās. Viņa ar bērnu mājās pavadīja pirmos 4,5 mēnešus, bet pēc tam "stafeti" uz 9,5 mēnešiem pārņēma Māris, pierādot, ka vīrietis par zīdaini spēj parūpēties tikpat labi kā sieviete.
"Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu!" – tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 – Klasika stāsta mūsdienu arheoloģijas leģenda – pasaulslavenais eģiptologs un vēsturnieks Zahi Havass (Zahi Hawass), kurš veicis revolucionārus atklājumus Heopsa, Teti un Gīzas piramīdās, kā arī personīgi vadījis Tutanhamona mūmijas ģenētisko pētījumu komandu. Viņš gan atzīst, ka bez veiksmes tas nebūtu iespējams, jo var strādāt visu mūžu un tā arī neko neatklāt.
Santa un Ingmārs kopā ir jau 12 gadus, un abiem šķiet, ka šo gadu laikā izdevies "uzkonstruēt ko līdzīgu normālam ģimenes modelim". Taču sākums bija visai vētrains, negaidīts un neplānots – pēc pāris mēnešu pazīšanās un spontānas došanās kopīgā braucienā uz Islandi, Santa jau bija stāvoklī, un abiem nācās domāt, kā tālāk dzīvot un ģimeni nodrošināt. Pirmos trīs gadus nevienam no viņiem nebija stabila darba, – finansiālā situācija bija smaga, taču abiem vienmēr bija svarīgāk būt kopā ar īsto cilvēku, kuram var uzticēties un ar kuru jūties labi.
Iespēja jaunietim dzīvot patstāvīgi, neatrodoties institūcijā, bet vienlaikus būt sociālā darbinieka vai kādas citas atbalsta personas uzraudzībā, kas viņu pieskata un atbalsta, – tāds būtu vēlamais deinstitucionalizācijas rezultāts. Tomēr šobrīd Latvijā process nereti ir atkarīgs no pašvaldību politiskās gribas – cik lielā mērā tās risina sociālos jautājumus un grib jauniešus atbalstīt. Tāpēc jauniešiem nereti trūkst emocionālā atbalsta, nav skaidrības, kur varēs dzīvot pēc pilngadības sasniegšanas vai tieši pretēji – tiek piešķirts dzīvošanai nepiemērots miteklis. Turklāt valsts nenodrošina jauniešu ārstēšanu un rehabilitāciju no atkarību izraisošajām vielām – tas tiek uzkrauts uz to cilvēku pleciem, kas ar šiem jauniešiem strādā, intervijā LSM.lv atzina Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas aprūpes kvalitātes speciāliste Dace Beināre.
Elvīra un Arnis ir precējušies un attiecībās ir sešus gadus. Arnis ienāca Elvīras ģimenē, kurā jau bija divi mazi dēli. Neilgi pēc kopdzīves uzsākšanas nāca trieciens – atklājās, ka trīsgadīgajam Pēterim ir 1. tipa cukura diabēts. Elvīra izjuta vainas apziņu un dēlu sāka īpaši saudzēt, tikmēr Arnis grib dēlu audzināt "par vīrieti", un tas reizēm joprojām izraisa nesaskaņas ģimenē. Neskatoties uz to, abi prot sadzīvot un vienmēr atrast risinājumu, turklāt ir lēmuši par labu vēl viena bērniņa adopcijai. Lai tai gatavotos, pāris izgājis adopcijas kursus, kuros apgūtais abiem, bet jo īpaši Arnim, licis ar citu skatu paraudzīties uz bērnu audzināšanu un savām līdz šim neatrisinātajām traumām.
Latvijas izlases galvenais treneris Luka Banki spēja komandā iedvest pārliecību par saviem spēkiem, un basketbola valstsvienības spēles stilu viņš salīdzina ar itāļu virtuvi, kur receptes ir vienkāršas, bet izcilību nosaka īstas sastāvdaļas un pārliecinoša garša. Banki ļoti lepojas ar izlases 5. vietu Pasaules kausā, tomēr Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atzina, ka palikusi arī rūgta pēcgarša gluži kā pēc nepadarīta darba, jo medaļas bija tik tuvu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
