Dzīve & Stils / Sarunas
Ņemot vērā, ka Rietumvalstu līderi ir zaudējuši uzticību Vladimiram Putinam, ir grūti iedomāties apstākļus, kādos šobrīd varētu notikt sarunas par jauniem starptautiskās drošības regulējumiem. Sarunas būtu iespējamas, tikai karam Ukrainā beidzoties ar starptautisku tribunālu un Rietumiem sēžoties pie galda no spēka pozīcijām, proti, Krievijai gan militāri, gan politiski jābūt sakautai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Kapakmeņi un kapu kopšanas tradīcija atklāj ne vien skaidri apzinātas, bet nereti arī vien klusi nojaušamas attiecības, kādas mēs veidojam ar mirušajiem. Diskusiju "Kapiņu stāsti" sarunu festivālā "Lampa" rīko Latvijas Universitāte un Radio NABA.
Zinātnieku starptautiskā sadarbība ir modernās zinātnes pamatā. Lai zinātnieki būtu veiksmīgi, viņiem ir jāspēj soļot pār robežām ar paceltu galvu. Diskusiju "Vai īsta zinātne ir nacionāla?" sarunu festivālā "Lampa" rīko Latvijas Universitāte un Radio NABA.
Zinātnes finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Zinātniekiem šādos apstākļos nereti nākas strādāt dažādos darbos, lai varētu segt ikdienas tēriņus. Diskusiju "Cik dārgi būt zinātniekam?" sarunu festivālā "Lampa" rīko Latvijas Universitāte un Radio NABA.
Ja Krievijas karaspēks mīnas Ukrainā neizvietotu haotiski, atmīnēšana būtu daudz vieglāka, taču tur ir haoss – tā sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" skaidroja Ukrainas Sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuha, piebilstot, ka nereti ukraiņi savas drosmes dēļ izvēlas nedrošus ceļus. Drosme ir labi, ja esi karavīrs kaujas laikā, bet pārējiem labākais sargs ir viņa bailes.
Cilvēki Hersonā Krievijas okupācijas laikus atceras ar asarām acīs. "Mēs ne tikai runājām čukstus, mēs pat domājām čukstus", viņi teikuši, – jo šajās teritorijās bija diezgan stingrs represīvs režīms. Krievija nepažēloja arī savus atbalstītājus, un daļai apgaismība nāca tikai īsi pirms nāves, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja analītiskā ziņojuma "Kopienu transformācija okupācijas laikā" līdzautors Serhijs Danilovs, norādot – šis laiks pierādījis, ka Krievijā ierastās metodes Ukrainā nestrādā.
Cik droši varam izmantot Ķīnā radītas tehnoloģijas un pirkt tur ražotas preces? Cik nekritiski varam ļauties Ķīnas kultūras apbrīnai? Ko mēs patiesībā zinām par šo valsti un kas mums būtu jāzina? Rīgas Stradiņa universitātes Politikas katedras vadītājs, politikas zinātnes doktors un antropologs Mārtiņš Daugulis pēta stāstus, ko cilvēki un valstis stāsta paši sev un citiem, lai piešķirtu jēgu savām darbībām. Savā disertācijā viņš pētījis Ķīnas stāstu starptautiskajai sadarbībai, īpaši pēdējā desmitgadē. Viņš intervijā "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja: "Ķīnai pasaulē ir ietekme un mēs nevaram no tās izolēties, bet mēs nevaram arī iekrist romantiskos apskāvienos, mums ir jābūt uzmanīgiem."
Cilvēki prezidentam grib uzticēties. Viņi ir ar mieru slikti runāt par valdību, bet ļoti nelabprāt grib nonākt situācijā, kad viņiem slikti jārunā par prezidentu. Vai mums patīk vai nepatīk – prezidents zināmā mērā ir karalis, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja eksprezidents Valdis Zatlers, norādot, ka, lai arī prezidents ir ievēlēts demokrātiski, sabiedrības gaidas ir kā no monarha.
Darbs ar ievainotajiem karavīriem, kas atvesti uz Latviju, prasa papildu resursus. Ārstiem jābūt vēl pacietīgākiem, vēl iejūtīgākiem, taču reizē tas mūsu pašu rehabilitācijas sistēmu arī attīsta. "Tā jau bija labā līmenī, bet mēs ejam dziļumā, specializējamies vairāk. Esam spiesti ātrāk un kvalitatīvāk taisīt protēzes, esam spiesti attīstīt rehabilitāciju pēc mikroķirurģiskajām operācijām," Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" norādīja Inese Svikliņa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste centrā "Vaivari". Viņa atzīst, ka dziļi izprast, kam pacienti no Ukrainas gājuši cauri, nav iespējams.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("StratCom") direktors Jānis Sārts nenoliedzami ir viens no publiski redzamākajiem aktuālu un stratēģisku jautājumu ekspertiem, kura vērtējumā ieklausās gan Latvijas, gan ārvalstu mediju pārstāvji. Taču liela pieredze viņam ir arī kā tēvam, jo Sārtu ģimenē aug pieci bērni. Jaunākajam ir septiņi, bet vecākajam jau 27 gadi. "Daži jau ārā no ligzdas, daži vēl tur kūņojas," LSM.lv interviju ciklā "Mans tētis" sacīja Sārts, kurš atzina – ir diena pret nakti tas, kāds tēvs viņš bija vecākajam dēlam un kāds jaunākajam.
"Man paveicās – man norāva tikai papēdi, paliku dzīvs. Paveicās arī tāpēc, ka paliku pie samaņas, nebija kontūzijas, un es laikus sapratu, ka esam ienākuši mīnu laukā. Tas, ka nepazaudēju samaņu, ļāva man izglābt arī dažu labu manu biedru dzīvību," intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja ukraiņu karavīrs Nikolajs, kurš dzimis un līdz 10 gadu vecumam dzīvojis Latvijā, un nu nonācis šeit, lai kopā ar ārstiem cīnītos par savu veselību.
Diskusijas par demokrātiju šobrīd ir krietni citādākas, nekā tās bija pirms dažiem gadiem. 21. gadsimtā mēs varam nodalīt pirmssociālo tīklu laiku un sociālo tīklu laiku tagad, kad ir mainījušās pietiekami daudzas izpratnes, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politoloģe Iveta Reinholde.
Latvijai nepieciešams prezidents, kas bez kavēšanās un ar izpratni var piedalīties šobrīd svarīgākajā – tā ir drošība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Viņas izvirzītajiem prezidentam nepieciešamajiem kritērijiem, viņasprāt, atbilst Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), bet Uldim Pīlēnam Ēlerte "no sirds nenovēl kļūt par prezidentu ar Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") un Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei!") balsīm. Tā runāšana, ka visas balsis ir vienādas, nav taisnība."
Latvijas Valsts prezidentam ir jābūt izcilai personībai, kura spēj prezentēt mūsu valsti, padarot to pamanāmu starptautiskā arēnā, norāda latviešu diasporas aktīvisti. Prezidentam būtu svarīgi atcerēties, ka diasporas jaunieši cīnās par to, lai Latvija būtu atpazīstama, savukārt tam, vai nākamais prezidents ir no politiķu vides vai bezpartejisks, tik lielas nozīmes, viņuprāt, nav.
Ir divas jomas, kur prezidentam parlamentārā republikā ir īpašas varas elementi, un tās ir ārlietas un drošība. Nākamajam prezidentam būs jābūt nomodā par to, lai mūsu izpildvara un mūsu aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, lai sadarbība ar sabiedrotajiem turpinātos, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pauda – kaut gan seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā, bail par Latviju viņai nav.
Pazudušo personu sarakstiem nevajadzētu pastāvēt. Kamēr netiks atrasti visi, meklēšanas darbs turpināsies, – tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sacīja militāri vēsturiskā centra "Piemiņa un slava" vadītājs, kritušo karavīru meklēšanas speciālists Sergejs Sudniks, kurš par savas komandas sargeņģeļiem dēvē sapierus, jo bieži vien drošs ceļš uz vietām, kur krituši karavīri, atkarīgs tieši no viņiem.
Robeža starp akadēmisko fiziku un fiziku, ko iespējams pielietot industrijās, faktiski neeksistē, jo pat idejām, kas sākotnēji liekas abstraktas, ar laiku tiek atrasts pielietojums. Ja fundamentālajā zinātnē netiek ieguldīts, ja nav speciālistu, kas ar to nodarbojas, valsts savā attīstībā atpaliek. Turklāt interese par zinātni ir jārada jau bērnudārzā vai pamatskolā, jo pēc tam pievērst jauniešus tai jau ir par vēlu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Ilgtspēja kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – tie ir tikai daži no tematiem, ko konferencē "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju" aprīļa vidū Lielbritānijā pārrunāja Latvijas studentu un pētnieku asociācijas. Latvijā par ilgtspēju ilgākā laika nogrieznī domāt ir grūti, bet nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas visos veidos, viedokli pauda diasporas pētnieki.
Pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam atsaucot savu kandidatūru pārvēlēšanu, cīņa par šo amatu ir tikai saasinājusies, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja eksprezidents Valdis Zatlers, piebilstot – pašlaik prezidenta vēlēšanas ir kā šaha spēle ļoti ātrā tempā.
Ir latvieši, kas Apvienotajā Karalistē jūtas laimīgi un apmierināti, darot arī zemākas kvalifikācijas darbu, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem noteikti vajadzētu mainīt nereti jaušamo augstprātību, runājot par latviešiem ārzemēs, viedokli Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pauda komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Savukārt žurnālists Uldis Āboliņš pauda, ka nav iespējams izveidot tipiska Latvijas aizbraucēja portretu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
