Dzīve & Stils / Sarunas
Konstantīns Riženko līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā bija žurnālists, bet šobrīd – viens no Krievijas okupācijas spēku meklētākajiem ukraiņu partizāniem. Viņš intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja, kā tiek rīkotas diversijas un kādēļ viņam regulāri nācies tēlot bezpajumtnieku.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā arī Latvijā izsaucis pamatīgu krīzi papildus nesen pārdzīvotajām Covid-19 grūtībām, taču mēs pie šīs krīzes neesam vainīgi, tāpēc varam to izmantot, lai risinātu jautājumus, ko citādāk būtu grūti izdarīt. Piemēram, nostiprināt latviešu valodas lomu, atrisināt enerģētiskās pastāvības problēmu, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja uzņēmējs, pasaules apceļotājs, ekspolitiķis Māris Gailis.
"Par nākotni es saku, ka viss atkarīgs no krievu inteliģences un tās krievu inteliģences, kura dzīvo, strādā, rada centrā, tas ir Maskavā, Pēterburgā, varbūt Novosibirskā – lielajās pilsētās," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja dzejnieks un bijušais Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters.
Vērtējot Krievijas un Ķīnas līderu neseno tikšanos, jāsaprot, ka Ķīnas pozīcija ir sarežģītāka nekā vienkāršs atbalsts Krievijai. Ķīna domā tikai par savām interesēm, un Krievijas karš Ukrainā tai ne pārāk patīk. Vienlaikus tā ir iespēja Ķīnai izmantot Krievijas propagandas vēstījumus par ASV un NATO kā draudu citām valstīm, – Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" situāciju analizēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece un politoloģe Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Diāna Zemture piecu gadu vecumā zaudēja mammu. Lai gan dzīvoja ar tēti, viņa alkohola lietošanas dēļ meitenes patiesais apgādnieks bija opis, taču 11 gadu vecumā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpes tiesības nonāca tantes rokās. Vēlāk dzīvē Diāna sāka aizrauties ar alkoholu, līdz atrada spēku sevī mainīt dzīvi, tostarp piedot tēvam, viņa atklāja Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt".
Novērst Latvijas okupāciju nebūtu bijis iespējams arī tad, ja Latvija būtu bijusi demokrātiska valsts, bet tā, iespējams, būtu bijusi citādāka – pastāvētu brīva prese, brīvi viedokļi, cilvēki būtu informētāki. Būtu kļūda par notikušo vainot Kārli Ulmani, taču ir situācijas, kuras arī viņš varēja risināt citādāk, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēstures profesors Aivars Stranga, norādot, ka šis jautājums – vai varēja būt citādāk – allaž nodarbinās vēsturnieku prātus.
Lai arī kāds būtu Ukrainas kara iznākums, pēc 10, 20 vai 50 gadiem situācija atkal būs tāda pati – kāds Krievijā sagrābs varu un uzbruks mazākajiem kaimiņiem. Vienīgais risinājums, lai Latvijā izbeigtos nepārtrauktie kara draudi, ir Krievijas sadalīšana, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols.
Profesors Romans Lācis ir sirds pārstādīšanas operāciju aizsācējs Latvijā. Darbs ar cilvēkiem uz dzīvības un nāves robežas jau daudzus gadus ir viņa profesionālā ikdiena. Tomēr kā svarīgāko cilvēkam viņš atzīst tieši dvēseli. "Mums vajag vairāk atvērt dvēseliskās durvis un vienam pret otru būt labestīgākiem," Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja profesors.
Ja cilvēkus, kuri neinteresējas par politiku, uz vēlēšanām aizdzen mākslīgi, tad viņi ir apmulsuši, bet ar zobu sāpēm aiziet un par kaut ko nobalso, taču tas nešķiet pareizi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja Latvijas Universitātes profesors politikas zinātnē, politologs Jānis Ikstens, kurš arī pauda uzskatu, ka politiķiem jākļūst kompetentākiem un atsaucīgākiem pret sabiedrību, jo demokrātiju nav iespējams darbināt ar klusēšanu.
Latvija šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā 1939. gadā – tagad varam brīvi izteikt savas domas, varam nostāties, kurā pusē vēlamies, un lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir Ukrainas pusē. Vienlaikus, ja spēsim ievēlēt gudru Saeimu, tā spēs apvienot Latvijas dažādi domājošo sabiedrību, – tā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" sacīja rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure.
Bībelē, arī Jaunajā Derībā, atrodam ne mazums izteicienu, kas mūsdienu cilvēkos raisa pretestību un mulsumu. Piemēram, Jēzus Kalna runā cits pie cita virknējas teikumi, kas šķietami nepārprotami mudina uz padošanos ļaunumam, gļēvumu. Par to arī "Lielo patiesību" saruna ar teoloģijas doktoru, Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Šī ir televīzijas raidījumā izskanējušās sarunas precizēta versija.
"Ģimene iemāca sadzīvot ar bailēm. Tāds ļaušanās vieglums. Man liekas, ka tā dzīve kaut kā pienāk tuvāk klāt," intervijā LSM.lv saka "Dzelzs vilka" un "Jauno Jāņu orķestra" menedžere un mūziķa Jura Kaukuļa sieva Aija Kaukule, un vīrs viņai piekrīt. Viņš atzīst – ja ne ģimene, viņš nebūtu izdarījis 60–70% no tā, ko ir izdarījis.
Sākot jau no 1989. gada, gan ASV, gan Rietumeiropā, gan pašā Padomju Savienībā radās ideja, ka Baltijas valstis varētu kļūt neatkarīgas, taču tā pati nostāja neattiecās uz Ukrainu. Tas saistīts gan ar to, ka Ukraina ir ar resursiem bagātāka zeme, gan ar kolektīvajiem priekšstatiem par Ukrainu kā stabilu PSRS impērijas daļu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" skaidroja vēstures zinātņu doktore un Helsinku Universitātes pētniece Una Bergmane.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav gatavs samierināties ar pašreizējo kara gaitu, jo šis karš viņam ir par režīma izdzīvošanu. Līdz ar to ilgtermiņa miers nebūs iespējams, kamēr Krievijā pie varas būs esošais režīms, taču deputinizācija var ilgt vairākas paaudzes, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” vērtēja Kembridžas Universitātes doktorants, starptautiskās drošības pētnieks, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Tomass Pildegovičs.
Antas Rugātes balss gadu desmitiem skanējusi radio, vēlāk televīzijā, bet pēc tam – no Saeimas tribīnes. Par savu "lielo māju" viņa sauc radio, uz kurieni dalībai konkursā 17 gadu vecumā esot "atlidojusi" ar moci, un ar lepnumu atminas iespēju teikt runu Eiropas Parlamenta priekšā latviešu valodā. "Man tas bija ļoti liels gods, ļoti liels pagodinājums", viņa dalījās Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir ļāvis visai pasaulei novērot Krievijas nespēcību pret Ukrainu, kas sākotnēji nemaz nebija īpaši labi apbruņota. Bezspēcības sakne ir korupcija, uz kuru Krievijā balstās viss, – ja tās nebūtu, iebrucēja bruņotie spēki nebūtu tik vāji, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja drošības eksperts Jānis Kažociņš.
Tagad no Rīgas strādājošā Krievijas neatkarīgā telekanālā "Doždj" informācijas dienesta vadītāja Jekaterina Kotrikadze ir pārliecināta, ka kanālu no Krievijas izspieda. Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Brīvības bulvāris" viņa stāsta, ka tic tam, ka viņi varēs atgriezties, kad Krievijas prezidents Vladimirs "Putins zaudēs karu Ukrainā", bet Latviju Kotrikadze šobrīd sauc par spēka vietu un pauž pārliecību, ka viņu redakcijā nav neviena Kremļa aģenta.
Žurnāliste un rakstniece Lia Guļevska tautas atzinību izpelnījās kā radio raidījuma "Mikrofons" personība. Viņa arī autore vairākām grāmatām par Latvijas izcilībām – aktieriem, zinātniekiem, ārstiem. Savukārt šajā Latvijas Televīzijas raidījuma "Lielās patiesības" sarunā, kurā satikās seni "Mikrofona" laiku kolēģi, Guļevska stāsta par to, kā atrast sevi, kad ierastās slavas virsotnes zūd, kā arī par padomju un tirgus laikmeta "produktiem".
Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga. Vērtējot jauno mācību saturu, viņa norādīja, ka latviešu valodas skolotājiem trūkst palīgmateriālu, tāpat problēmas redzamas arī pārejai uz mācībām latviešu valodā krievvalodīgajās skolās.
Uz šī gada vēlēšanām pieteicies liels partiju skaits, un izvēlēties, par ko balsot, nav nemaz tik viegli, bet vislielākā kļūda ir nemaz neaiziet nobalsot, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krusptunktā" uzsvēra dabas pētnieks, bijušais politiķis, Guntis Eniņš. Tāpat lielākā muļķība ir cirst kokus, aizbildinoties ar cilvēku glābšanu – neviens dižozols cilvēku nav nositis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
