Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Vienkāršākais veids, kā veicināt bioloģisko daudzveidību savā pagalmā, ir pārstāt regulāri pļaut zālienu, bet tā vietā iekopt dabisko pļavu. Lai to paveiktu, nepieciešama tikai pacietība un kādu pļavas ziedu sēklas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis.
Šobrīd ir labs laiks rožu stādīšanai, tāpēc rosība notiek gan dobēs, gan arī Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur līdz sestdienai, 3. jūnijam, notiek izstāde "Rožu dārzs 2023". Rozes var stādīt no vēla pavasara līdz rudenim, bet ir jāievēro daži speciālistu ieteikumi, lai iegūtu vislabāko rezultātu.
Ne visi augi šogad pārdzīvojuši pavasara bargās salnas, taču tiem, kas turpina zaļot, šobrīd svarīgi palīdzēt, tos regulāri laistot, mēslojot un pasargājot no kukaiņiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska.
Uzsākot dārza darbu sezonu, nereti par sevi liek manīt arī kurmji, kuri, meklējot barību, augsnes virskārtā izveido rakumus. Ja dārzā kurmis lielu postu nenodarīs, tieši pretēji – noēdīs ražai nedraudzīgos zemesvēžus, tad mauriņu saimnieki par šī racēja klātbūtni pārāk nepriecājas. Speciālisti LSM.lv skaidroja, ka ar kurmi der iemācīties sadzīvot, jo tas nes arī labumu, tomēr tad, ja mierīga līdzpastāvēšana neizdodas, var mēģināt likt lietā dažas metodes. Diemžēl – iedarbīgākās kurmim ir nāvējošas.
Dārza darbu maijā ir daudz, taču viens no svarīgākajiem ir profilaktiskie pasākumi pret kaitēkļiem. Jāpalaiž trihogrammas, jāizliek feromonu slazdi, lipīgie aizsargi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Jau dažus gadus Latvijā darbojas sēklu maiņas punkti, un tā vērtība ir sēklu saglabāšana reizē ar dzimtu stāstiem. Pēdējo 100 gadu laikā kultūraugu dažādība pasaulē ir samazinājusies par 90%, viens no iemesliem – sēklas vairs neceļo no rokas rokā, bet cilvēki labprātāk iegādājas kultūraugu sēklas paciņās.
Pavasarī stādu tirgotāji dārzkopjus mēdz vilināt ar pievilcīgām atlaidēm tūjām. Pavasaris patiesi ir piemērots laiks tūju stādīšanai, taču būtiski ir izvēlēties kvalitatīvus stādus – ja veikalā tie bijuši iekaltēti, nekas labs nesanāks, LSM.lv norādīja dārzkope Maruta Kaminska. Kad atrasti labi stādi, tikpat svarīgi ir kārtīgi sagatavot augsni un pienācīgi to laistīt, īpaši pirmajā gadā.
Saulespuķu stādīšana un sava komposta veidošana ir efektīvs līdzeklis augsnes remediācijai jeb tajā esošā piesārņojuma mazināšanai. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā Lāsma Ozola Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Revidents" skaidroja, ka bagātīgākā augsnē piesārņojums labāk sadalīsies un mazāk uzsūksies audzētajos produktus, tāpēc pareiza komposta veidošanā vērts ieguldīt laiku un darbu.