Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Tieši šobrīd ir īstais mirklis baudīt mārtiņrožu ziedēšanu Latvijas dārzos. Viens no krāšņākajiem mārtiņrožu kolekcijas dārziem Kurzemē atrodas Aizputē, kur vairāku desmitu gadu laikā ziedu kolekciju izveidojusi aizputniece Ināra Pētersone. Pirmos stādus viņa mantojusi no savas mammas, bet daļa šķirņu nāk no Salaspils Botāniskā dārza.
Lai gan daudziem Dobele un Upīša dārzs saistās ar ceriņu laiku, kad notiek arī Ceriņu svētki, ne mazāk koši tur ir pašlaik. Dārzā ienākušies āboli un plūmes, krūmcidonijas un melones, un ir īstais laiks to visu apskatīt un nobaudīt. Tā kā arī Dārzkopības institūts saskaras ar lielām grūtībām, maksājot elektrības rēķinus, katrs ciemiņš nozīmē arī nelielus ienākumus.
Grupas "Jumprava" mūziķis Aigars Krēsla ir teicis ardievas dzīvei lielpilsētā un jau ceturto gadu par savu mājvietu sauc lauku viensētu. Kā katrā kārtīgā lauku saimniecībā, pagalms ir pilns ar dažādām dzīvām radībām – te ir vistas, dusmīgs gailis un jauka suņu kompānija, kas garlaikoties saimniekam neļauj ne mirkli.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā durvis vērusi izstāde par ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradicionālo dārzeņu daudzveidību un plašajām lietošanas iespējām.
Ikvienam augam dārzā ir sava loma, tostarp arī tādām nezālēm kā gārsas un nātres, jāzina tikai, kā tās pareizi izmantot. Turklāt dažādus veselības un garšaugus var audzēt ne tikai vasarā siltumnīcā, bet arī uz palodzes, lai vitamīni pieejami cauru gadu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres Sarma Žarčinska un Maija Čerjaka.
Dārza darbi rudenī jāveic ar domām par pavasari, tāpēc ir pēdējais laiks augus pabarot ar kālija mēslojumu. Tas jāpaspēj, kamēr augi vēl ir ar zaļām lapām un kātiem, jo kad tie nobriest, nomet lapas un ieiet miera periodā, mēslot vairs nedrīkst, toties drīkst pārstādīt, ja tas nepieciešams, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības ekspertes.
Lai arī sēņu trūkuma dēļ šogad nācies atcelt ikgadējo izstādi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, tomēr vēl nav zudušas cerības to sarīkot septembra beigās. Tāpat pēdējās dienās ir labi signāli, ka augt sākušas bekas, sarunā ar LSM.lv sacīja muzeja eksperte un Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere. Savukārt muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele atzina – viņa muzejā strādā gandrīz 40 gadus, bet izstādes atcelšanu piedzīvojusi vien divreiz.
Lai gan daba pamazām gatavojas ziemas atpūtai, dārznieki un ziedu mīļotāji vēl nesnauž. Visā Latvijā sestdien notiek stādu tirgi - viens no tiem arī par rožu galvaspilsētu dēvētajā Rundāles pils parkā. Pils muzejs savas rozes nedrīkst tirgot, taču dažas rožu šķirnes sestdien atrodamas arī audzētāju stendos stādu tirgū. Un tāpat nopērkami arī vīnogu stādi, kas labi iedzīvojušies pils dārzā.
Par godu Saeimas simtgadei šodien Neatkarības laukumā pie Jēkaba ielas svinīgi iedēstīja jauno ceriņu šķirni "Brīve".
Lai gan gladiolām patiktu domāt, ka rudens karalienes ir viņas, brīdī, kad dārzos uzzied dālijas, šaubas gaist. Rudens zieda kronis pienākas dālijai, reportāžā no dāliju izstādes Latvijas Nacionālajā dabas muzejā vēstīja Latvijas Televīzija.
No 8. līdz 11. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiek izstāde "Dālijas 2022", kur var aplūkot gandrīz 300 šo ziedu šķirnes. Tās ir diezgan pateicīgas puķes, tādēļ biedrības "Latvijas dālijas" pārstāve Elīna Zaļā sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" mudināja atvēlēt tām vietu savās dobēs.
Salnas un krasas temperatūras svārstības dārzā ir kaitīgas siltummīļiem – tādiem kā arbūzi un melones –, toties tās priecē Latvijas augļu dārzu saimniekus, jo augļos būs vairāk cukura un āboli būs sarkanāki, Latvijas Radio pastāstīja lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvilis.
Pavisam nemanāmi klāt jau laiks, kad jāsāk vākt raža – burkāni, bietes, sīpoli, pupiņas un agrie kartupeļi. Vienlaikus augusta karstajās dienās dārzs jāturpina laistīt. Tikmēr vietās, kur pamatīgi nolijis lietus, var sākt jau arī mēslot ar rudens mēslojumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības ekspertes.
Vējā plīvojošas smilgas, dāliju bumbas, plūstošas ziedu upes un paklāji, kas pilsētas atmosfērā ienes dabu un mieru. Lai noteiktu, kura ir galvaspilsētas skaistākā un videi atbilstošākā dobe, Rīgas dārznieki katru gadu mērojas spēkiem vasaras puķu dobju parādē, un 2022. gadā par skaistāko atzīta dobe Uzvaras parkā.
Šogad īpaši pārsteigusi labā lauku tomātu raža, Latvijas Radio pastāstīja tomātu audzētāja Elga Bražūne. 300 dažādas, tostarp ražīgās tomātu šķirnes līdz 21. augustam varēs apskatīt tomātu izstādē Latvijas Dabas muzejā.
No vienas puķes piemājas dārzā līdz pat hektāriem lieliem saulespuķu laukiem – tādi ir mērogi akcijai, kas aizsākās maija sākumā, aicinot iedzīvotājus Latvijā simboliskam atbalstam kara plosītajai Ukrainai savos dārzos stādīt saulespuķes. Nu Latvijā koši uzziedējis Ukrainas simbols.
Ja siltumnīcā braši saauguši tomāti, taču visi ir zaļi un negatavojas, tajā jāienes āboli un banāni, kas izdala dabīgo etilēnu – tomāti uzreiz sasparosies un sāks sārtoties, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Savukārt tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma pauda, ka labus tomātus var izaudzēt arī uz lauka, taču tos tāpat jāapklāj zem jumtiņa, lai pasargātu no tā dēvētā skābā lietus.
Nelielajā Slovēnija pilsētā Braslovčē notikuši ikgadējie apiņu svētki. Šis alus darīšanā izmantotais augs dod būtiskus ieņēmumus lauksaimniekiem un visai valstij.
Komposts automašīnas salonā, ziedi tualetes podā, bišu mantiņas starp dobēm un nakts apgaismojums – arī tas raksturo vairāk nekā 40 gadus veidotu dārzu līdzās dzelzceļa sliedēm Garciemā, kuru iekopuši Nacionālā teātra aktieris Zigurds Neimanis un tautas deju horeogrāfe Indra Filipsone.
Karaliskā lielziedu vīgrieze, rotaļīgā dzirkstelīte un greznā vārpu veronika ir tikai dažas no puķēm, kas rotā vienu no daudzveidīgākajām Latvijas dzīvotnēm – dabisko pļavu. Kā novērojuši Latvijas Dabas fonda eksperti, tās skaistums un mežonīgums ir savaldzinājis pat sterilāko piemājas mauriņu īpašniekus, jo strauji pieaug sabiedrības interese par dabisko pļavu augu sēklu iegādi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
