Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Aizvadītajās dienās Latvijā pieredzēti aukstuma rekordi un arī postošas salnas vairākas naktis pēc kārtas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka salna visstiprākā bijusi Austrumlatvijā, tomēr vissmagāk cietuši augi Kurzemes un Zemgales pusē.
Ja sals vēl trakos, Mātes dienā būs maz vietējo tulpju un narcišu, ko pasniegt māmiņām. Un bažas, vai uz Jāņiem būs citas iemīļotas puķes – peonijas. Rīts dārzkopjiem un puķu audzētājiem sākās ar bažīgu skatu pa logu un termometrā, jo aizvadīta viena no prognozētajām sala naktīm, un priekšā vēl viena. Daugmalē, kur ir viena no lielākajām sīpolpuķu audzēšanas saimniecībām, pagājušajā naktī bija mīnus pieci grādi.
Sinoptiķi brīdina, ka šonedēļ Latvijā gaidāmas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Lai no tām pasargātu augus, jāizmanto gan tā saucamie augu "pretstresa" līdzekļi, gan tie bagātīgi jānosedz ar agrotīklu. Siltumnīcā var ievietot arī elektrisko sildītāju, bet tad jārēķinās ar izmaksām. Palīdzēt var arī siltumnīcas laistīšana un sveces iededzināšana, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte un Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte.
Pavasaris ir laiks, kad dēstīt zemē rudenī izraktos gladiolu sīpolus, lai vasaras izskaņā tās atkal priecētu ar saviem krāšņajiem ziediem. Izvēloties ierastas gladiolu šķirnes, par stādīšanas vietas izvēli daudz var galvu nelauzīt – galvenais ir saules apspīdēta vieta, Lsm.lv norādīja selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Saulaini pavasara ziedi, kas popularitātes ziņā ierindojas uzreiz aiz tulpēm – narcises. Tās ar košiem un spilgtiem krāsu akcentiem pagalmos, dārzos, pilsētu apstādījumos un citviet priecē līdz pat jūnijam, bet par narcisēm jāsāk domāt jau agrā rudenī, kad ir to stādīšanas laiks. Par narcišu nozīmi Senajā Grieķijā, pirmajām pavasara vēstnesēm Viesturdārzā un ūdensžurku pārtikas rezervēm stāsta puķkopis, narcišu selekcionārs un pētnieks Jānis Rukšāns.
Sens tautas ticējums vēsta, ka zirņi jāsēj 100. dienā, lai neiemetas tārpi. Šī diena nu ir klāt, taču ne visi var pagūt tajā iesēt zirņus. Kā Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, ar tārpiem var arī cīnīties, palaižot dārzā spožlapsenītes.
Mantotie kultūraugi nozīmē, ka to sēklas vismaz 30 gadu garumā ir ievāktas no iepriekšējās ražas, nevis katru gadu pirktas no jauna. Tā ir liela bioloģiskā vērtība, jo ilgstoši atlasīti un audzēti augi pārņem konkrētas īpašības, tāpēc ir svarīgi turpināt sēklu vākšanas un audzēšanas tradīciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge un Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Aprīlis ir pēdējais laiks, lai paspētu izdarīt vēl nepaspētos darbus – pārstādīt, iestādīt un apgriezt augus. Tāpat ir īstais brīdis, lai dārza augsni pabarotu ar mēslojumu – komplekso un organisko, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Pasūtīt tomātu vai paprikas sēklas no Ķīnas, Indijas vai vēl kāds valsts, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, sākotnēji varētu šķist lētāks risinājums. Eksperti brīdina, ka šādā veidā skopais var samaksāt nevis divreiz, bet vairākas reizes dārgāk. Līdz šim Latvijā nav konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss, bet, iegādājoties nesertificētas sēklas un augus, šo slimību var ievazāt arī pie mums. Rezultāts tam būs, ka siltumnīcā vai piemājas dārzā tomātus un papriku nebūs iespējams izaudzēt vairākus gadus.
Soda ir teju vai katrā mājā, tā mūsu saimniekošanas tradīcijās iesakņojusies kā gluži vai universāls līdzeklis, tomēr pēdējā laikā vairāki cilvēki cēluši trauksmi, ka soda mainījusies – tā vairs neizšķīst aukstā ūdenī, bet gan saveļas kunkuļos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kas noskaidroja, ka "jaunā" soda ražota Turcijā un ir droša ikdienas lietošanai.