Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Lietains laiks, kad augsne ir mitra, ir izcili piemērots mēslošanai, bet tāpat augustā nepieciešams apgriezt pārziedējušos ziedus un jau ražu devušos augļu kokus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Galvenais priekšnosacījums, lai ķirši labi augtu un ražotu, ir nestādīt tos ieplakā. Tāpat vēlams kokus pasargāt no ziemeļu vēja un stādīt mālsmiltī vai smilšmālā, kā arī nepārmēslot, jo ķirši mīl mērenību, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" ieteica Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Dr. agr. Daina Feldmane.
Par viedo saimniekošanu interesējas un tai pievēršas arvien vairāk cilvēku. Tā uzrunājusi arī mākslinieci no Latgales, kas piemērotu vietu savām iecerēm atradusi Kurzemē. Nu pamazām kādreizējā fermas darbinieku dzīvojamā māja un apkārtne pārvēršas par eksperimentālo permakultūras laboratoriju.
Šīs nedēļas nogalē Dabas muzejā pirmo reizi ir skatāma flokšu izstāde "Flokšu balle 2023", tajā 100 flokšu šķirnes keramiķu Ingrīdas Žagatas un Madis Org gatavotajās 100 vāzēs. Flokšu šķirnes izstādei gādājusi selekcionāre Guna Rukšāne, un svētdien, 30. jūlijā, viņas saimniecībā Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" būs arī flokšu balle.
Flokšus vieni dievina, citi nebeidz brīnīties par citu sajūsmu, taču vienaldzīgo nav. Šajās dienās Latvijas Nacionālajā dabas muzejā pirmo reizi durvis vērusi flokšu izstāde.
Mainot dzīvokļa grīdu padomju laika paneļu mājā, vēlams vispirms izplēst un izmest visu veco, un virsmu dezinficēt. Tad uz atsegtā betona jāuzklāj putuplasts, kas virsmu izlīdzinās, un izvēlētais grīdas segmateriāls – lamināts, parkets vai kas cits, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Dažādu nokrāsu koši ziedu mākoņi vecmāmiņu dobēs – tāda ir daudzu asociācija ar vecmodīgo dārza puķi floksi, kurš pēdējo gadu laikā atgūst savu aktualitāti. Šiem ziediem piemīt daudzas labas īpašības – tie ir izturīgi, ilgi ziedoši un viegli kultivējami, turklāt visu iepriekšminēto papildina arī to saldais aromāts. Flokši zied no Jāņiem līdz augusta beigām. Par ziedu izcelsmi, to pirmsākumiem Latvijā un jaunu šķirņu radīšanu LSM.lv stāsta flokšu selekcionāre un kolekcionāre Ērika Trifanova.
Lavanda tradicionāli ir Vidusjūras reģiona augs, taču lavandu dārzu izveide kļūst arvien populārāka arī Latvijā. Šogad tāds izveidots arī netālu no Daugavpils.
Dažādi no augļiem un ogām gatavoti ievārījumi ir našķi, kurus parasti baudām ziemā, bet gatavojam vasarā. Tiesa, šis produkts parasti satur daudz cukura. Uztura speciāliste Lizete Puga portālam LSM.lv skaidroja, kas jāņem vērā, šo produktu gatavojot. Eksperte arī mudināja izmēģināt veselīgā ievārījuma recepti, proti, svaigas ogas, kurām pievienotas čia sēklas vai linsēklas.
No 27. līdz 30. jūlijam Latvijas Nacionālajā dabas muzejā pirmo reizi notiks flokšu izstāde, kurā nozīmīga vieta līdzās ziediem būs atvēlēta īpaši šai izstādei izgatavotām keramikas vāzēm.
Reibinoši saldā smarža šajās dienās vienkopus pulcē desmitiem rožu mīļotāju. Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī šodien rožu diena. Apmeklētāji var ne vien apskatīt krāšņo rozāriju, bet arī uzzināt, kā pareizi stādīt un lolot dārza karalienes.
Patlaban tūristus gaida ne tikai Rundāles pils rožu dārzs, kur aug 2230 rožu šķirnes. Pilnā plaukumā ir arī pirms diviem gadiem atjaunotā Ķemeru vēsturiskā parka dārzs, kur gandrīz 2000 kvadrātmetru platībā iestādītas 2550 rožu šķirnes.
Cēlās lilijas ir viena no populārākajām ziedu kultūrām Latvijā. Tās cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Latvijā tās zied no jūnija līdz augustam jeb laikā, kad dienas gaismas ilgums ir 14 līdz 16 stundas, jo tām nepieciešams daudz gaismas un stipra saules intensitāte. Par šo ziedu izcelsmi un selekcionēšanu Latvijā stāsta selekcionāre, puķkope un liliju audzētāju biedrības "Lilium Balticum" priekšsēdētāja Antra Balode.
Izsmalcināta smarža un daudz košu krāsu šodien reibina Dabas muzejā atklātajā izstādē "Elegantās lilijas". Tajā apskatāmas vairāk nekā simt šo ziedu šķirnes. Muzeja apmeklētāji var ne vien priecēt acis un pasmaržot saldos ziedus, bet arī balsot par to liliju, kas, viņuprāt, ir visskaistākā.
Šis gads noteikti nav lilijām labvēlīgs, jo pavasara salnas maijā pieturējās vairākas naktis pēc kārtas, un vasarā par lielu izaicinājumu kļuva sausums, Latvijas Radio sacīja Liliju audzētāju biedrības "Lilium Balticum" valdes priekšsēdētāja Antra Balode.
Pēdējo 30 gadu laikā radītas septiņas jaunas saldā ķirša šķirnes, kas kļuvušas ne tikai saldākas, bet arī ziemcietīgākas. Latvijas dārzos tagad savu vietu iekaro arī aprikoze. Latvijas Dārzkopības institūtā 12. jūlijā notika vārda došanas svētki jaunākajām šķirnēm, nokristot tās mecenātu Borisa un Ināras Teterevu vārdos.
Ķemeru vēsturiskajā parkā krāšņi zied vairāk nekā 2000 rožu baltās, sārtās un oranžās krāsās, informēja Jūrmalas valstspilsētas administrācija.
Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Renču ģimenē ilgi, laimīgi un saticīgi dzīvoja divi kaķi un suns, taču, sunim un vienam no kaķiem dodoties uz labākiem medību laukiem, viens pats palika 15 gadus vecais runcis Maksis, kurš pārdzīvoja draugu aiziešanu. Tagad viņam pievienojies četrus mēnešus vecais kucēns Hūberts, kurš traucē Maksim vakaros skatīties ziņas un baudīt seniora mieru. Lai palīdzētu kucēnam iemācīties netramdīt runci, palīgā nāca dzīvnieku uzvedības eksperts, kurš Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" uzsvēra – nereti mīluļu saimnieki uzskata, ka var dzīvnieku attiecības atstāt pašplūsmā, taču tas ir maldīgs priekšstats.
Latvijā ekskluzīvās sēnes – trifeles – entuziasti sākuši audzēt aptuveni pirms 12 gadiem. Kāds jau sagaidījis pirmo ražu. Lai arī atrast trifeļsēni gadās reti un arī augsne mūsu klimatiskajos apstākļos nav tām piemērota, audzētāji saglabā azartu un turpina eksperimentēt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
