Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Pēdējos gados arvien populārāka kļūst mulčēšana – dārzkopjiem zināms veids, kā mazināt nezāļu daudzumu un pasargāt augus no izžūšanas. Arī kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska savā saimniecībā pielieto šādu metodi. Dārzniece dalījās pieredzē par to, kā mulčēt, lai augiem nenodarītu pāri un nezāļu augšana patiešām tiktu ierobežota.
Kabači, cukīni, zaļie zirnīši, dažādi zaļumi un ogas – dārzos raža sāk ienākties tik liela, ka labumu pietiek ne tikai tūlītējai ēšanai, bet arī sāk palikt pāri uzglabāšanai ziemā. Diētas ārste Lolita Neimane dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu saglabāšanai iesaka tieši saldēšanu. Viņas saldētavā pamazām gulst uz terases pašas izaudzētie zaļumi un kabači.
Mājsaimniece Svetlana Smirnova no Rēzeknes novada Čornajas pagasta , filmējot, montējot un portālā "Youtube" publicējot video ar pamācībām, kā veiksmīgi audzēt un konservēt tomātus, kā arī citas dārza veltes, ieguvusi 100 000 pastāvīgo skatītāju lielu auditoriju. Par šādu sasniegumu "Youtube" satura veidotājus apbalvo ar "Sudraba pogu" jeb īpašu atzinības plāksni. Gan Svetlana, gan viņas ģimene lepojas ar panākumiem.
Dzirciema uzkalnā, no kura paveras skaista ainava uz jebkuru debespusi, saimnieko Dailes teātra aktieris Dainis Gaidelis. Šeit viņš bauda kontrastu starp steidzīgo Rīgas ikdienu, iekopj košas ziedu dobes, glābj kokus, audzē kabačus, cukīni, meža zemenes un pat arbūzus. Atsākoties teātra sezonai, izaudzētos gardumus viņš ved uz darbu un cienā kolēģus.
Skurstenis ir tā mājas daļa, kam jāatbilst visiem drošības standartiem. Vecām mājām, daļēji saglabājot malkas apkuri, skurstenis ir jāmaina. Savukārt tad, ja no skursteņa spiežas darva, ir jānomaina dūmvads uz keramisko cauruli un virsma jāapstrādā ar sintētiskā lateksa emulsiju, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" uzsvēra būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Saimniecības ēkās bieži vien ir liels mitrums, kas var radīt pelējumu. Tam par iemeslu var būt gan pārāk zemi pamati, gan betona grīdas, taču problēmu iespējams atrisināt, uzbūvējot vienkāršu ventilācijas konstrukciju ar divām caurulēm telpas stūros, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls – ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai. Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Suņuka Džordža pirmais saimnieks bija darbos aizņemts un veltīja maz laika savam mīlulim. Vēlāk pārcēlās uz ārzemēm pavisam, bet Džordžs nokļuva pie saimnieka mammas. Tur suns tika turēts pilnīgi nepieskatīts un pēc saimnieces nāves nonāca pie dzīvnieku glābējiem. Un tad viņu pamanīja Lauma un Gundars, kurus aizkustināja dzīvnieka skumjais likteņstāsts, tomēr viņi saprata, ka sākumā nebūs viegli.
Mūsdienās vajadzētu atteikties no koka materiālu izmantošanas grīdas konstrukcijām. Tā vietā labāk izmantot putupolistirolu vai putupoliuretānu un grīdas rīģipsi. Ja dzīvoklis atrodas augšējos stāvos, nekādas plēves nav jāizmanto, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Trešdaļu dzīves rakstniece Inga Ābele pavadījusi Siguldas puses "Stiķenos" – mājā, kas uzcelta uz senas kūts pamatiem. Vasaras vidū ap to saziedējušas rozes visdažādākajos toņos un nokrāsās. Ingai šķiet, ka šiem ziediem piemīt dvēsele, gars – kaut kas vairāk par kuplu ziedu uz ērkšķaina kāta. Krāšņais dobju izskats viņai tomēr ir mazsvarīgāks par aromātu, kas apvij dārzu.
Savairojoties dārza kaitēkļiem, piemēram, laputīm, lapgraužiem, baltblusiņām un citiem kukaiņiem, šosezon dažādu sociālo tīklu hobija dārznieku tematiskajās domubiedru grupās aktīvi tiek ieteikts augu kaitēkļu apkarošanai izmantot biocīdus – plašāk ieteiktie ir "Neostomazāns" un "Cobra", tomēr Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) uzsvēra – biocīdi nav paredzēti augu apstrādei, tos lietojot, var rasties nelabvēlīgas sekas.
"Mūsu miera osta," tā par netālu no Rīgas iekopto zemes gabalu teic mūziķis Reinis Sējāns. Viņš kopā ar sievu, vokālo pedagoģi Maiju Sējāni, aizaugušu zemes gabalu meža vidū pārvērtuši par savu laimīgo zemi. Pie mājas ir pašu rakts dīķis, kurā veldzēt uzkarsušu ādu, tuvinieku dāvāto augļkoku dārzs, Reiņa taisītā kastē aug tomāti, pēc kuriem pastiepties brokastīs, un plašs mauriņš, par kura pļaušanu notiek cīņas, jo šo darbu darīt grib abi.
Skrūvpāļus labi var izmantot kā remonta līdzekli, piemēram, kad sēžas viens mājas stūris, taču pagaidām trūkst informācijas, vai Latvijā ir droši celt māju tikai uz skrūvpāļu pamatiem. Tam nepieciešama nopietna ģeodēziskā izpēte, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" vērtēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Kā sauca to rožu šķirni, kura uz simt gadiem apvija Dusošās skaistules jeb Ērkšķrozītes pili, nav precīzi zināms, bet visām tām 150 rožu šķirnēm, kas no šodienas skatāmas Latvijas Dabas muzejā, ir zināms gan vārds, gan izcelsme. Rožu audzētāju un rožu mīļotāju satikšanās vienmēr bijuši svētki. Īpaši šogad, kad pandēmijas dēļ iepriekšējās ikgadējās izstādes nācās izlaist.
Zīmolam un cenai, iegādājoties zāles pļāvēju vai citu dārza tehniku, ir nozīme. Ieteicams tehniku iegādāties specializētajos veikalos, kas piedāvās arī remonta un servisa pakalpojumus, nevis lielveikalos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.