Latvijas vadošais garo distanču skrējējs Dmitrijs Serjogins 31. decembrī Barselonā 10 kilometru ielu skrējienu veica 29 minūtēs un 10 sekundēs, izcīnot trešo vietu un labojot sev piederošo valsts rekordu par 26 sekundēm. Tikmēr ultramaratonisti 2020. gada pirmajā dienā, atgriežoties no Igaunijas pēc 12 stundu izaicinājuma, mājās pārveda astoņas no deviņām medaļām.
Autora ziņas
Gustavs Mārcis Spilva ir astoņus gadus vecs puika no Vecpiebalgas, viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas, tāpēc labdarības skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāks līdzekļus palīgierīces “Tobii” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu Gustavam zinību apguves procesu Raiskuma pamatskola pirmajā klasē. Bērniem ar kustību traucējumiem skrējiena laikā tiek vākti līdzekļi sesto gadu pēc kārtas, bet pirmo reizi sacensībām piešķirta Starptautiskā Ultramaratonu asociācijas (IAU) bronzas līmeņa kvalitātes zīme.
Latvijas rekordists Dmitrijs Serjogins svētdien, 15. decembrī, Barselonas piepilsētā Sant Feliu de Llobregat laboja 10 kilometru trases rekordu (0:31:08), savukārt Edgars Šumskis triumfēja piecu kilometru skrējienā (0:15:21). Tikmēr pašmāju orientieristi - šķēršļu skriešanas speciālisti - dominēja “Noskrien ziemu” plaši apmeklētajā atklāšanas posmā Priekuļos. Bet slēgtais Brasas cietums dienu iepriekš uzņēma interesentus popularitāti gūstošajās telpu orientēšanās sacensībās. Citu izturības sporta veidu pārstāvji turpina gatavoties vasaras sezonas dažādos koptreniņos un savos kalendāros atzīmē svarīgākos 2020. gada datumus.
Latvijas vadošais taku skrējējs Andris Ronimoiss aizvadītajā nedēļas nogalē svinēja uzvaru 81 kilometru “Ultra Zarand” taku skrējienā Rumānijas kalnos, tuvākos sekotājus apsteidzot teju par stundu. Savukārt virkne maratonistu 3. novembrī startēja 42,195 kilometru distancē dažādās pasaules malās. Vislabāk veicās senioram Aigaram Matisonam (2:42:54) vērienīgajā Ņujorkas maratonā. Tikmēr pašu mājās izvadīts tradicionālais Lapsu rogainings.
"Skrējās ļoti labi un stabili, kamēr vien varēju paskriet. Bet ķermenis nebija gatavs," tā pavēstīja Latvijas komandas līderis Ainārs Kumpiņš, kurš pasaules čempionātā (PČ) diennakts skrējienā pieveica 110,737 kilometrus, kaut pavasarī tika galā ar 152,230 kilometriem 12 stundās. Sieviešu komandas līdere Diāna Džaviza oktobra pēdējā nedēļas nogalē notikušajās sacensībās atzīmējās ar 190,477 kilometriem un pēc finiša pauda, ka veselības likstas neļāva sasniegt nospraustos mērķus.
26. un 27. oktobrī Francijas dienvidu pilsētā Albi tiks sadalīti četri medaļu komplekti pasaules čempionātā (PČ) diennakts skrējienā, kas notiek reizi divos gados pamīšus ar 100 kilometru skrējienu. Starp 44 valstu 353 atlētiem būs arī Latvijas komanda, kurā šoreiz teju visi ir debitanti. Lai arī izpaliks cīņa par augstām vietām individuālajā un nacionālo izlašu vērtējumā, ultramaratonisti ir apņēmības pilni labot abu dzimumu Latvijas rekordus 24 stundu sacensībās.
Nedēļas nogale bija notikumiem bagāta Latvijas taku skrējējiem – kamēr vieni startēja Kuršu kāpā un otri izmēģināja laimi Turcijas kalnos, vēl citi startēja Spānijā un Dalmācijā. Vislabākās sekmes bija Ievai Upmacei-Grīviņai, Spānijā uzvarot 106 kilometru “Ultra Trail Serra de Montsant” (16:07:02) ar 4900 augstummetriem, kā arī Konstantīnam Biktimirovam, kurš uzvaras laurus plūca Lietuvas Kuršu kāpas 68 kilometru smilšu taku skrējienā (5:46:51) no Nidas līdz Klaipēdai. Pašu mājās lielākais tautas sporta pasākums bija seriāla “Skrien Latvija” noslēgums Siguldas pusmaratonā ar Dmitrija Serjogina un Karīnas Helmanes-Soročenkovas uzvarām, abiem triumfējot arī sacensību seriāla astoņu posmu kopvērtējumā.
Ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce noskrēja Grieķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai 27.-28. septembrī veicot atvēlētajā 36 stundu sacensību kontrollaikā (34:54:30), kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē. Tikmēr Siguldā aizvadīts Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, kur trešo reizi triumfēja Irita Puķīte, bet Berlīnes maratonā tuvu personiskajam rekordam skrēja Lelde Neimande. Tātad nedēļas nogalē garo distanču skriešanā sevi lieliski parādījušas sievietes.
Latvijas rekordists 24 stundu šosejas skrējienos Jānis Actiņš svētdien, 22. septembrī, triumfēja diennakts skrējienā “Sillamäe Ultra 2019” Igaunijā netālu no Narvas, noskrienot 237,142 kilometrus un no sava labākā rezultāta atpaliekot sešus kilometrus. Šonedēļ divi Latvijas skrējēji startēs vēsturiskajā Grieķijas Spartatlonā, savukārt taku skrējēji dalīs valsts čempināta medaļas Siguldas kalnu maratonā (SKM).
Latvijas rekordists Dmitrijs Serjogins svētdien, 8. septembrī, pārliecinoši uzvarēja Viļņas maratona 21,0975 kilometru pusmaratona distancē ar jaunu personīgo rekordu – viena stunda 5 minūtes un 13 sekundes. Vienlaikus notiekošajā Tallinas maratonā, izcīnot 5. vietu, Jānis Višķers laboja savu personisko rekordu pusmaratonā – tagad tas ir viena stunda 4 minūtes un 56 sekundes.
Pagājušajā nedēļā daudzu airēšanas maratonu uzvarētāja Ilze Balode 27 stundās šķērsoja Baltijas jūru un 27. augustā kajakā ieradās Ventspilī no Zviedrijas salas Gotlandes, jahtas pavadībā pieveicot 174 kilometrus. Atšķirībā no pērnvasaras 720 kilometru ekspedīcijas Stokholma-Rīga, kad kajakeru grupā trīs nedēļu laikā tika apceļotas Somijas un Igaunijas salas un garākais pārbrauciens nepārsniedza 60 kilometrus, šoreiz airētāja atklātā jūrā veica trīsreiz garāku braucienu bez apstāšanās un izkāpšanas, kā arī tieša kontakta ar pavadošo drošības jahtu. Drosmīgā airētāja intervijā LSM.lv dalījās savā pieredzes stāstā.
Ir atrasts aizvadītajās brīvdienās bezvēsts pazudušā 1960.gadā dzimušā Aiga Audera kajaks, bet pats vīrietis nav atrasts, liecina “Facebook” lapas “Jūras laivas” publicētā informācija.
Jānis Šnepste aizvadītajā nedēļas nogalē ASV Kolorado štatā tika pie sudrabotas jostas sprādzes, 26 stundās (26:19:22) pieveicot Ledvilas 100 jūdžu (160 kilometru) kalnu skrējienu “Leadville Trail 100 Run” ar 4 800 augstummetru summu, kas atrodas 2800-3800 metrus virs jūras līmeņa. Salīdzinot ar nākamnedēļ gaidāmajiem Monblāna skrējieniem Eiropas Alpos, šis skrējiens atrodas vairāk nekā kilometru augstāk un prasa ilgāku aklimatizācijas periodu. Otrs Latvijas pārstāvis, pieredzējušais un jau reizi šajā pārbaudījumā finišejušais Laimonis Skadiņš šoreiz nokavēja 30 stundu kontrollaiku par 10 minūtēm un saņēma piemiņas medaļu, paliekot bez sudraba sprādzes un vestes ar iešūtu vārdu un finiša laiku. Abi skrējēji teju uzreiz pēc finiša bija gatavi ar lsm.lv lasītājiem dalīties pieredzē, kā gatavojušies sacensībām.
Peldēšanas trenere un triatloniste Antra Roga 3. augustā Igaunijā debitēja “Ironman” distancē, Tallinas ostas akvatorijā nopeldot 3,8 kilometrus, nobraucot ar divriteni 180 kilometrus galvaspilsētas apkārtnē un noskrienot 42,195 kilometrus vecpilsētas ielās. Finišējot pēc 12 stundām 7 minūtēm un 42 sekundēm, tika izcīnīta 9. vieta savā vecumgrupā (S45-49), un pirmajā triatlona garās distances startā Roga pietuvojās pērnajam Ievas Skaginas rekordam (12:05:51). Aizvadītā nedēļas nogale bija sporta notikumiem piesātināta arī taku un šķēršļu skrējienu “Cēsis Eco Trail”, “Stipro skrējiens” un “Patria Mud Run” dalībniekiem, kā arī riteņbraucējiem Ikšķiles puses Zilajos kalnos.
Olimpiete Anita Liepiņa jauktajā komandā ar Valteru Kaminski jūlija pēdējā nedēļas nogalē izcīnīja sudraba medaļu 16. pasaules rogaininga čempionātā (PČ), kas risinājās Spānijā. Vēl vienu otro vietu šajā orientēšanās sporta veidā izcīnīja titulētā Alīda Ābola pārī ar Rolandu Laveiķi. Aizvadītā tveicīgā nedēļas nogale bija notikumiem bagāta arī riteņbraucējiem un Vilkaču maratonam, kas trešajā norises reizē tika pie trešā uzvarētāja.
Jūlija pēdējās dienās Laura Garā plāno sasniegt vasaras saulgriežos polārajā dienā uzsāktā 7414 kilometru velobrauciena “NorthCape-Tarifa” finišu Vidusjūras krastos Eiropas dienvidos. Savkārt Zane Jakobsone sestdienas, 27. jūlija agrā rītā uzsāks 4000 kilometru leģendāro braucienu "Transcontinental Race", ko iepriekšējos gados veikuši trīs Latvijas vīri.
Jānis Miezers no Iecavas 16. jūlija pēcpusdienā sacensību piektajā dienā noslēdza Austrijā notiekošo “Ultra Triathlon Quintuple”, pieveicot 19 kilometrus peldus, 900 kilometrus ar velosipēdu un 211 kilometrus uz kājām. Latvijas vienīgais ultratriatlonists distancē pavadīja 103 stundas 52 minūtes un 6 sekundes un 32 dalībnieku konkurencē ierindojās 13. vietā, uzvarētājam vācietim Ričardam Jungam (71:07:24) piekāpjoties par 33 stundām.
Vienīgais Latvijas ultratriatlonists Jānis Miezers piektdien, 12. jūlijā, Austrijā sāks nepilnu nedēļu ilgo pārbaudījumu “Quintuple Ultra-Triathlon”, kas garuma ziņā ir ekvivalents pieckāršai triatlona garajai distancei. Latvijas sportistam būs jāveic 19 kilometri peldus, 900 kilometri ar velosipēdu un 211 kilometri skriešus kājām.
Aizvadītajā nedēļas nogalē trīs vieglatlēti Eiropas meistarsacīkstēs pārstāvēja Latviju – mārupietis Dmitrijs Serjogins 6. jūlijā Londonas stadionā noskrēja 10 000 metrus (0:29:56,95) Eiropas kausa (EK) izcīņā ātrāk par pusstundu, savukārt Šveices Alpos pie majestātiskā Materhorna 7. jūlijā Eiropas čempionātā kalnu skriešanā startēja kuldīdznieks Kristaps Bērziņš un ogrēnietis Jānis Mežiels. Visi trīs sportisti dalījās iespaidos ar lsm.lv.
Mazās Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma labdarības skrējiena Rīga-Valmiera dalībnieki un brīvprātīgie dalībnieki saziedoja 4170,47 eiro, bērnu rehabilitācijes centrā “POGA” pavēstīja fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.
Austrijā dzīvojošā Latvijas taku skriešanas izlases pārstāve Diāna Džaviza 107 kilometru garajā distancē pārspēja iepriekšējā gada trases rekordu par vairāk nekā 26 minūtēm, ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā mērojot 9 stundās 26 minūtēs un 49 sekundēs. Vīriešu konkurencē 2014. gadā atjaunotā skrējiena rekordu par nepilnām astoņām minūtēm laboja Zviedrijā dzīvojošais Latvijas ultramaratonists Ainārs Kumpiņš (8:10:50). Labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera 22. jūnijā startēja 138 dalībnieki, no kuriem finišu sasniedza 101.
Soļotāja Agnese Pastare naktī no piektdienas uz sestdienu mēros 107 kilometru ceļu Rīga-Valmiera. Vēsturiskais skrējiensoļojums tieši Cēsu kauju atceres simtgadē atzīmēs 30 gadu jubileju kopš pirmajām sacensībām dažas dienas pēc 1989. gada vērienīgā Baltijas ceļa. Šogad 22. jūnijā labdarības ultramaratona ietvaros dalībnieki un brīvprātīgie palīgi vāks ziedojumus cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma, kā arī noskaidros Latvijas čempionus 100 kilometros šosejas skriešanā.
Latvijas taku skriešanas izlase 8. jūnijā Portugālē ņēma dalību pasaules čempionātā (PČ) piekto gadu pēc kārtas un izcīnīja 23. vietu vīriešu un 18. vietu sieviešu komandu ieskaitē. 44 kilometru distancē devās seši vīri un septiņas dāmas un trīs labāko rezultātu summa deva rezultātu nacionālajā vērtējumā. Lsm.lv izdevās sazināties ar lielāko daļu komandas gandrīz uzreiz pēc finiša sasniegšanas.
80 kilometru garajā taku skrējienā “Oslo Eco Trail” Norvēģijas galvaspilsētas apkārtnes mežos trešajā pozīcijā ierindojās Latvijas taku skriešanas izlases dalībnieks Ainārs Kumpiņš, 25.maijā trasē pavadot nepilnas septiņas stundas (6:59:58), no uzvarētāja atpaliekot septiņas minūtes un trīs sekundes. Aizvadītajā nedēļas nogalē virkne sacensību risinājās arī Latvijā.
Pirmo reizi Latvijas čempionāts maratonā risināsies Zelta kvalitātes zīmē, ko pašmāju lielākajam tautas sporta pasākumam piešķīrusi Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF). Tas nozīmē ne vien spēcīgāku “Tet Rīgas maratons” elites skrējēju sastāvu cīņā par uzvaru Rīgas ielās, bet arī iespēju kvalificēties nākamā gada Tokijas olimpiskajām spēlēm (OS) vai šī gada pasaules čempionātam (PČ) Katarā. Svētdien, 19.maijā, kopā ar pussimt elites skrējējiem 42,195 kilometru distancē startēs garo distanču karaliene Jeļena Prokopčuka, rekordisti Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins, kā arī pašreizējā valsts čempione Karīna Helmane-Soročenkova.
12 stundu sacensībās “Pārspēj sevi” sestdien, 6. aprīlī riņķojot Rīgā ap Māras dīķi, ar jauniem rekordiem izcēlās ultragaro distanču skrējēji Ainārs Kumpiņš un Sigita Vāce, pusdiennaktī pieveicot attiecīgi 152,230 un 116,235 kilometrus. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas skrējēji tika pie panākumiem arī ārpus valsts robežām.
Vecmīlgrāvī un tuvējās Rīgas apkaimēs sestdien, 23.martā, ar kartēm rokās kontrolpunktus meklēja nepilns pusotrs tūkstotis rogaininga cienītāju, kuri bija devušies sešu, četru un divu stundu ilgos pārbaudījumos. Lai cīnītos par uzvaru masveidīgajā Rīgas rogainingā, komandas “Laid mums tur laimē diet” trijotne pat pārpeldēja Vecdaugavu.
Dmitrijs Serjogins svētdien, 17. martā, triumfēja Spānijai piederošās Maljorkas salas Palmas pusmaratonā, 21,0975 kilometru distanci veicot 1 stundā 7 minūtēs un 13 sekundēs. Aizvadītajā nedēļas nogalē sacensības ar Latvijas skrējēju līdzdalību risinājās arī Parīzē un Kiprā. Tikmēr Latvijā tika atklāta skriešanas sezona ar sacensībām Saldū un Rīgas maratona koptreniņiem Mežaparkā.
Kamēr Kurzemē ar Rozentāla skriešanas svētkiem gatavojas jaunās sacensību sezonas atklāšanai, Vidzemē sniega netrūkst slēpošanas miniseriāla “Latloppet” noslēdzošajam posmam. Ar piektajām sacensībām Jaunolainē noslēgusies “Noskrien ziemu” ceturtā sezona, un pēc divām nedēļām Pierīgā sestajā darbības gadā ielēks “Stirnu buka” plašā saime.