Krusas negaisā cietuši arī meži – visvairāk Zemgales virsmežniecības teritorija. Patlaban Zemgalē vien apzinātais mežaudžu postījumu apmērs jau sasniedz 1800 hektārus, bet ir skaidrs – apmērs pieaugs, jo šobrīd ne visur var tikt klāt apskatīties. Postījumi konstatēti arī Vidzemes reģionā, kur plosījās spēcīgs vējš ar lietu, liecina Valsts meža dienesta (VMD) informācija.
Autora ziņas
Trīs gadus pēc plašajiem opozīcijas mītiņiem Baltkrievijā Aleksandra Lukašenko režīms joprojām turpina izsekot un aizturēt tos, kuri toreiz piedalījās protestos. Pret tūkstošiem baltkrievu ierosināta kriminālvajāšana. Glābjoties no represijām, daudzi Lukašenko kritiķi devušies trimdā. Liels skaits disidentu raduši patvērumu Polijā, kur šobrīd ir viena no lielākajām baltkrievu kopienām.
Latvijas Kara muzeja krājumu papildinājusi jauna liecība par Krievijas karu Ukrainā – muzejs saņēmis dāvinājumā Krievijas armijas bezpilota lidaparātu "Orlan-10", kuru neitralizēja Ukrainas aizstāvji. Šis drons ir pirmais eksponāts, kas raksturo dronu karu laikmetu un pirmā šāda liecība Latvijas muzejos.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, četros gados tapušas četras grāmatas par Latvijas valstij sarežģītu vēstures laiku – Neatkarības karu. Piektdien atvēršanas svētkus piedzīvoja jaunākais, ceturtais dokumentu krājums "Cīņa par brīvību. Latvijas Neatkarības karš Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos". Kā atzina grāmatas autors – tā ir veltījums karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību.
Līdz ar žirafu puikas Čaka ierašanos Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā cer pēc dažiem gadiem sagaidīt mazuļus. Čaks varētu būt laba partija žirafu meitenei Vakilijai, kura Rīgas zoodārzā mīt jau divus gadus un skuma vienatnē.
Kur zivis, tur zvejnieki un... roņi. Un konflikts, jo roņi iztukšo lomus. Lai tā nenotiktu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši zemūdens akustisko raidītāju, kura uzdevums – atbaidīt roņus no zvejniecības rīkiem. Tāda tehnoloģiska risinājuma, ko piedāvā zinātnieki, līdz šim nebija.
Ir ļoti daudz informācijas un minējumu par to, kas notika Krievijā, kad nedēļas nogalē privātā militārā grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins ar saviem kaujiniekiem ieņēma Rostovu pie Donas un devās uz Maskavu, bet vēlāk ieslēdza atpakaļgaitu. Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Māris Riekstiņš to vērtē kā militāro dumpi.
Vairākus dāvinājumus pēdējos mēnešos saņēmusi Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudze. Dāvinājumi saistīti ar baznīcas ērģelēm, kuru skanējums savulaik ļaudīm izbrīnā lika iesaukties: "Ak, svētā Lestene!" Draudze cer, ka ar ziedotāju atbalstu izdosies atjaunot grezno ērģeļu prospektu un pašas ērģeles. Tam gan ir vajadzīgi prāvi līdzekļi.
Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkstoši kilometru meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā un karstā laikā tie stipri put, radot neērtības un riskus veselībai tiem, kas dzīvo grants ceļu tuvumā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki šobrīd pēta un izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai, kas būs videi veselīgāka.
Daudzviet Eiropā valda grūti paciešams karstums un ilgstoši nav lijis. Sarūk saldūdens resursi, un katra ūdens lāse kļūst zelta vērta. Visuzskatāmāk tas redzams Spānijā, kur jau mēnešiem ilgi valda liels sausums, kas draud iznīcināt lauksaimniecību lielā daļā valsts teritorijas. Izkalst dabiskās ūdenskrātuves, un izaudzēt ražu kļūst aizvien grūtāk. Bet Spānija ir lielākais augļu un dārzeņu ražotājs Eiropas Savienībā.
Gulbji, kuri bija apsēduši kāda Slovākijas zemnieka magoņu laukus, apdulluši un nespēja palidot, atlabs rehabilitācijas stacijā.
Latvijā ir daudz kokskaidu, un tās noder, lai taptu inovatīvas granulas ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem. Ar smago metālu piesārņojumu ūdenī cīnās daudzviet pasaulē. Turklāt, gatavojot granulas no plaši pieejamiem vietējiem materiāliem, tas nāktu par labu arī Latvijas tautsaimniecībai. Tā par savu pētījumu saka Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne.
Pēc okupācijas 1940. gadā Latvijā stājās spēkā PSRS likumi, sākās padomju režīma nostiprināšana un attiecīgi bija jāatbrīvojas no "šķiriski svešiem elementiem". Maskavas čekistu pavēles par deportāciju sākšanu Latvijas arhīvos nav. Taču saglabājušies citi dokumenti, kas skaidri parāda, kā tika plānotas un īstenotas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
Katram savs īpašais stāsts – kā darināts, kā aizvests no Latvijas, ko pārcietis svešumā, kur piedalījies un ko redzējis – diasporas apstākļos tautastērps kļuva par spilgtu latviešu etniskās piederības zīmi. Gaidot Dziesmu svētku 150. gadskārtu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstādē "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" aplūkojami 40 tautastērpi no muzeja "Latvieši pasaulē" kolekcijas.
Lestenes latviešu karavīru kapos šorīt skanēja ieroču zalve un uz jaunām kapa vietām gūla balti ziedi. Vēl sešu latviešu leģionāru pīšļi beidzot raduši mūžīgo mieru. Šodien pārapbedīja sešus latviešu karavīrus, kuri Otrā pasaules kara laikā bija iesaukti karot Vācijas armijā. Leģionāru vārdi gan joprojām nav noskaidroti, bet kritušo karavīru meklētāji ļoti cer, ka vēl kaut kur atrodas pagaidām vēl neuziets arhīvs, kas dos iespēju tos noskaidrot.
Kosovas ziemeļos, kur nedēļas sākumā uzliesmoja vardarbība, stāvoklis joprojām ir saspīlēts. Spriedze sākās pēc pašvaldību vēlēšanām apgabalos, kurus apdzīvo pārsvarā etniskie serbi. Serbu protestētāji pieprasa atcelt no mēru amatiem nesen ievēlētos albāņus. Taču šobrīd ir kļuvis mazliet mierīgāk, atzina Latvijas kontingenta komandieris Kosovā Intars Jundze.
Situācija Kosovā ir saasinājusies pēc pašvaldību vēlēšanām valsts ziemeļos, kur pārsvarā dzīvo serbi. Sašutumu serbu iedzīvotājos ir izraisījis tas, ka pilsētu mēru amatos tikuši ievēlēti albāņi. Etniskie albāņi pašvaldību vēlēšanās uzvarēja, jo serbi boikotēja balsošanu. Pēdējās dienās vardarbīgos protestos tikuši savainoti vairāki desmiti cilvēku, tostarp NATO miera uzturēšanas spēku karavīri.
Bronzas medaļniekus mājās nogādāja lidsabiedrība "airBaltic". Un, sasniegusi Rīgu, lielā pasažieru lidmašīna, ko rotā valsts karoga krāsas, aplidoja apkārt Brīvības piemineklim. Latvijas Televīzija tikās ar gaisa kuģa kapteini, kuram bija gods nogādāt mājās nacionālos varoņus un atbildība godam parādīt lidmašīnu ar bronzas kravu visiem Rīgas centrā sanākušajiem.