Otrdiena, 28. maijs

Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +29 °C, Z vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
Judīte Čunka

Judīte Čunka

LTV Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Krievija ar algotņu palīdzību paplašina ietekmi Āfrikā
Krievija ar algotņu palīdzību paplašina ietekmi Āfrikā
Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atsaukt savus karavīrus no miera misijas Āfrikas valstī Mali, ja šīs valsts vadība īstenos savu nodomu izmantot Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” pakalpojumus.
Pēta dziļjūru Latvijas ekonomiskajā zonā
Pēta dziļjūru Latvijas ekonomiskajā zonā
Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, zinātnieki sākuši pētīt dziļjūru Latvijas ekonomiskajā zonā, lai saprastu kādas bioloģiskās  daudzveidības bagātības tur ir. Plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus - smilšu un akmeņu sēkļus – vairāk nekā 4000 kvadrātkilometru platībā.
Policijas suns Darvins skolās meklē narkotikas
Policijas suns Darvins skolās meklē narkotikas
Narkomānu un cigarešu kontrabandistu bieds – dienesta suns Darvins – palīdz policistiem veikt reidus skolās, lai pārbaudītu, vai jaunieši nav apreibinošo vielu iespaidā, kā arī lai novērstu tabakas izstrādājumu un narkotiku izplatību mācību iestādēs.
Salaspils kodolreaktoru varēs apskatīt 360 grādu virtuālā tūrē
Salaspils kodolreaktoru varēs apskatīt 360 grādu virtuālā tūrē
Lai saglabātu ziņas par Salaspils kodolreaktoru, ko iedarbināja 26. septembrī pirms 60 gadiem, tapusi 360 grādu virtuālā tūre, kas vedina apskatīt šo zinātnes būvi. Tas ir ceļojums vēsturē, kas sākās 1958. gadā, kad pieņēma lēmumu par reaktora celtniecību Latvijā. Reaktora darbības laiks parādīts fotogrāfijās, video un audio ierakstos, kā arī faktu lapās. 
Salaspils reaktoram aprit 60; līdz demontāžai vēl vismaz 10 gadi
Salaspils reaktoram aprit 60; līdz demontāžai vēl vismaz 10 gadi
26. septembrī apritēs 60 gadi kopš zinātnes vajadzībām sāka darboties Salaspils kodolreaktors. Pirms tam nekas tamlīdzīgs Baltijā nebija celts. Viens no tiem, kas piedalījās kodolreaktora tapšanā, bija Valdis Gavars. Par galveno inženieri Salaspils reaktorā viņš nostrādā 32 gadus. Lai gan reaktors klusē jau 23 gadus, tas joprojām nav demontēts.
Izprast Svalbāras ledājus. Latvijas zinātnieki atgriežas ledāju valstībā
Izprast Svalbāras ledājus. Latvijas zinātnieki atgriežas ledāju valstībā
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Pēteris Džeriņš, Jurijs Ješkins pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, lai ledāju valstībā turpinātu iesāktos pētījumus. Pandēmija bija apturējusi lielu daļu pasaules zinātnisko ekspedīciju uz polārajiem reģioniem. 
Latvijas dalībai ANO – 30. gadskārta
Latvijas dalībai ANO – 30. gadskārta
Apvienotās Nācijas (ANO) bija pirmā organizācija, kas atvēra durvis Latvijai uzreiz pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 17. septembrī pie ANO mītnes Ņujorkā pirmo reizi svinīgi pacēla Latvijas karogu un Latvija pēc 50 gadu okupācijas atgriezās pasaules valstu saimē.  
Afganistānā dienējuši latvieši: Latvijas armija misijā guva neatsveramu pieredzi
Afganistānā dienējuši latvieši: Latvijas armija misijā guva neatsveramu pieredzi
18 gadus Afganistānā, lai atbalstītu vietējos drošības spēkus, bija arī Latvijas karavīri, kuri uzskata, ka tur gūtā pieredze ir neatsverama. Tā bija lielākā un apjomīgākā starptautiskā operācija, kur piedalījušies Latvijas armijas karavīri. No 2003. gada līdz šim gadam uz Afganistānu nosūtīti 2824 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji. Latvijas karavīri darbojās vairākās bāzēs. Mājās neatgriezās četri karavīri. Vēl vairāki guva ievainojumus. 
Nodibina latviešu karavīru piemiņas biedrību «Lestene»
Nodibina latviešu karavīru piemiņas biedrību «Lestene»
Septiņas organizācijas, tostarp latviešu apvienības ārvalstīs, nodibinājušas latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Tās uzdevums būs padarīt Lestenes leģionāru brāļu kapu kompleksu un baznīcu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas un valstiskās identitātes simboliem. Biedrība veicinās arī vēstures notikumu izzināšanu.
TM: Cīņā par saskarsmes tiesībām ar bērniem ārzemēs vecāki visbiežāk reaģē par vēlu
TM: Cīņā par saskarsmes tiesībām ar bērniem ārzemēs vecāki visbiežāk reaģē par vēlu
Covid-19 pandēmijas laikā sarucis gadījumu skaits, kad sievietes, kuras ārzemēs piedzīvojušas emocionālu un fizisku vardarbību, cīnās par tiesībām bērniem atgriezties Latvijā. Tomēr speciālisti prognozē, ka, tiklīdz robežas būs pilnībā vaļā, to skaits pieaugs. Vienlaikus Tieslietu ministrijā (TM) norādīja, ka vairumā gadījumu vecāki nepietiekami ātri reaģē, kas ievērojami sarežģī bērna atgūšanu. 
Bērnu atgūšana no ASV dzīvojošā tēva latvietei prasīja divus gadus
Bērnu atgūšana no ASV dzīvojošā tēva latvietei prasīja divus gadus
Ir maz tiesisku instrumentu, kā palīdzēt sievietēm, kuras ārzemēs piedzīvojušas emocionālu un fizisku vardarbību un cīnās par tiesībām bērniem atgriezties Latvijā. Ja sieviete nonāk šādā situācijā, viņa ir viena un bezspēcīga pret svešas valsts tiesu varu. Latvijai formāli nav tiesību iejaukties citas valsts tiesvedībā. To izjutusi arī Daina Russo, kura divu gadus Amerikas Savienotajās Valstīs centās panākt, lai bērni var atbraukt uz Latviju.
Sakops Juglas mežu – cirtīs kokus, bet sola neveidot kailcirtes
Sakops Juglas mežu – cirtīs kokus, bet sola neveidot kailcirtes
Tuvākajā laikā Rīgā sāks sakopt mežu Juglā, kuru daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji izmanto sporta aktivitātēm un atpūtai. Tiks cirsti koki. Taču tiek solīts neveidot kailcirtes un maksimāli saglabāt bioloģiski vērtīgās audzes. Lai iedzīvotāji nebūtu pārsteigti, pēkšņi pamanot zāģus mežā, tiks sarīkota aptauja internetā.
Latvijas zinātnieki pēc arktiskās ekspedīcijas: Ledāji kūst strauji  
Latvijas zinātnieki pēc arktiskās ekspedīcijas: Ledāji kūst strauji  
Tas ir gluži kā salikt puzli. Liekot kopā ekspedīcijās iegūtos zinātniskos datus, veidojas kopaina par procesiem ledājos. Un tie ir satraucoši. Ledāji kūst, un palielinās kušanas ātrums. To atzīst Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki, kuri atgriezušies no savas otrās arktiskās ekspedīcijas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā.
Par sēņošanu Ādažu poligonā jārēķinās ar 1500 eiro sodu
Par sēņošanu Ādažu poligonā jārēķinās ar 1500 eiro sodu
1500 eiro par dažām sēnēm! Ar tik bargu sodu  jārēķinās tiem, kurus vilina Ādažu poligona meža veltes. Gadu no gada bruņotie spēki atgādina –  sēņot militārā objekta teritorijā ir stingri aizliegts. Turklāt šobrīd poligonā rit arī militārās mācības "Namejs". Tomēr bezatbildīgi ļaudis joprojām gatavi riskēt sēņu vai ogu dēļ. Tāpēc likuma nepaklausīgie sēņotāji turpmāk vairs netiks sveikā ar brīdinājumu, bet pret viņiem uzreiz tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma procedūra, kas var beigties ar 1500 eiro sodu.
Baltkrieviju aicina mazināt militāro klātbūtni pierobežā
Baltkrieviju aicina mazināt militāro klātbūtni pierobežā
Pārbaudīt Latvijas armijas kaujas spējas un pilnveidot vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Ar šādiem mērķiem jau nākamnedēļ sāksies militārās mācības "Namejs".  Mācību gaisotne šogad būs citāda. Jo vienlaikus kopīgus treniņus rīkos arī Krievija un Baltkrievija, un tie sakrīt ar hibrīdkaru, ko Baltkrievija izvērsusi pret Latviju. Latvija aicina Baltkrievijas pusi mazināt saspīlējumu, un atgriezties pie normālas robežapsardzības prakses.
Sāksies militārās mācības «Namejs»
Sāksies militārās mācības «Namejs»
Lai pārbaudītu Latvijas armijas kaujas spējas un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, nākamnedēļ sāksies militārās mācības "Namejs". Iedzīvotāji aicināti neuztraukties, redzot karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus poligoniem un tehnikas aprīkojuma izvietošanu dažādās Latvijas vietās.
Diskutē par migrāciju kā hibrīdkara ieroci pret Latviju
Diskutē par migrāciju kā hibrīdkara ieroci pret Latviju
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pēdējā laikā vērojama ne tikai migrantu  plūsma, bet arī baltkrievu militarizēto vienību savilkšana, manīti arī vīri militārās formās bez pazīšanas zīmēm. Atbildes uz jautājumu "Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju: kas tālāk?" centās rast diskusijā Aizsardzības ministrijā (AM).
Rīgas Aviācijas muzeja eksponātus pārvieto uz jaunu mājvietu
Rīgas Aviācijas muzeja eksponātus pārvieto uz jaunu mājvietu
Privātais Aviācijas muzejs no Rīgas lidostas pārceļas uz jaunu mājvietu.  Turpmāk tas atradīsies Skultē, netālu no vietas, ko pazīst kā lidmašīnu vērošanas vietu. Otrdien, 24. augustā, pārvietoja Aviācijas muzeja lielākos eksponātus.
Jūrmalas dome grib likvidēt kāpu aizsargjoslu  
Jūrmalas dome grib likvidēt kāpu aizsargjoslu  
2,6 miljoni kvadrātmetru Jūrmalas kāpu pakļauti apbūves riskam. To paredz grozījumi pilsētas teritorijas plānā, ko Jūrmalas dome nodevusi publiskai apspriešanai. Jūrmalas domē uzsver – dome, skatot grozījumu nākamo redakciju, visdrīzāk, pie šī jautājuma vēl atgriezīsies.
Atklāta izstāde «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»
Atklāta izstāde «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»
Atzīmējot Latvijas neatkarības “de iure” atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā.
Zemessardze atzīmē 30. gadadienu
Zemessardze atzīmē 30. gadadienu
Atzīmējot Zemessardzes dibināšanas 30. gadadienu, šodien Jelgavā notika zemessardzes militārā parāde, kuru vēroja tūkstošiem cilvēku.
Četri cilvēki smagi saindējušies ar zaļo mušmiri 
Četri cilvēki smagi saindējušies ar zaļo mušmiri 
Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses centrā nonākuši četri vienas ģimenes locekļi, kuri saindējušies ar zaļo mušmiri – indīgāko sēni pasaulē. Mediķi un dabas pētnieki norūpējušies arī par tendenci sociālajos tīklos. Sēņotāji publicē neskaidras fotogrāfijas un nepilnīgas ziņas par atrastajām sēnēm, tā nevilšus citiem radot maldīgu priekšstatu par sēnes nekaitīgumu. 
Barikāžu muzejā atklāj izstādi «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»
Barikāžu muzejā atklāj izstādi «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»
Atzīmējot Latvijas neatkarības de iure atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā. Taču Tautas frontei bija rīcības plāns, un cilvēki zināja, ko darīt. Izstādes bagātīgais informatīvais materiāls noderēs kā vēstures stunda skolēniem.
Dakteri klauni rīko labdarības velomaratonu
Dakteri klauni rīko labdarības velomaratonu
2000 kilometru 20 dienās. Šādu labdarības velomaratonu trešdien sāka dakteris klauns Jānis Taukulis, lai atbalstītu bērnus ar smagām un hroniskām slimībām, kuri bieži vien slimnīcā pavada vairāk laika nekā mājās.
VVD: Latvijā vairāki ražotāji vidē novadījuši neattīrītus notekūdeņus; skaļākais gadījums – «Rīgas p...
VVD: Latvijā vairāki ražotāji vidē novadījuši neattīrītus notekūdeņus; skaļākais gadījums – «Rīgas piena kombinātā» (papildināts)
Latvijā vairāki ražotāji nepietiekoši attīra notekūdeņus savās attīrīšanas iekārtās, nesadarbojas ar Valsts vides dienestu (VVD) vai arī ilgstošā periodā nenovērš šos pārkāpumus. Šogad viens no vērienīgākajiem pārkāpumiem konstatēts AS "Rīgas piena kombināts", kur atklāta nelegāla neattīrītu notekūdeņu novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā. Savukārt uzņēmumā tīšu rīcību noliedza un pauda neizpratni par dienesta paziņoto.
Aglonā noslēgušies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki
Aglonā noslēgušies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki
15. augustā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pulcējot ticīgos un valsts galvenās amatpersonas, notika svētku galvenā Svētā Mise. Šis ir jau otrais gads, kad sakrālie svētki aizvadīti stingros pandēmijas ierobežojumos.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti