Aprit simtgade, kopš izveidots un pasniegts pirmais valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis. Tas tapa 1919. gada ziemā – 1920. gada pavasarī, kad karavīri vēl cīnījās Neatkarības kara ierakumos un valsts vēlējās pateikties viņiem par varonīgo rīcību, aizsargājat jauno Latvijas Republiku. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā skices ar mākslinieku priekšlikumiem, kā varētu izskatīties apbalvojums.
Autora ziņas
Sestdien, 26.septebrī, Rīgā notika Skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls. Tas ir konkurss skolēniem, lai mudinātu bērnus nolikt malā planšetes un telefonus, un sajust lasītprieku, ko slēpj grāmatas. Uz Skaļās lasīšanas sacensības finālu ieradās 30 reģionālie čempioni, kuri pārstāvēja visus Latvijas novadus.
Piekauti, spīdzināti, pazemoti. Simtiem un simtiem baltkrievu. Tāda Aleksandra Lukašenko režīma brutalitāte vēl nebija pieredzēta. Pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā sākās protesti pret rezultātu viltošanu un pieprasot pārmaiņas valstī. Milicija un OMON vardarbīgi izklīdināja demonstrācijas un aizturēja dalībniekus.
Ilgāku laiku Baltkrievijā protestu laikā strādāja LTV filmēšanas grupa - žurnāliste Judīte Čunka un operators Aigars Kovaļevskis. Viņi Baltkrievijā ir bijuši daudzkārt. Judīte Čunka atzīst, ka strādāt Baltkrievijā, kur pirmo reizi bija tik plašas pret varu vērstas demonstrācijas, bija neierasti, un ir skaidrs, ka medijiem darbs Baltkrievijā būs aizvien vairāk apgrūtināts.
Arī otrdien, 25. augustā, Baltkrievijā nerimst protesti. Cilvēki bija pulcējušies pie Izglītības ministrijas Minskā, kur pauda atbalstu skolotājiem un skandēja saukļus “Kauns!”. Līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko piedraudējis, ka atlaidīs visus tos skolotājus, kas vērsīsies pret viņa varu. Bet drošības struktūras kāpina spiedienu pret varas kritiķiem.
Baltkrievijas varas iestādes atgriezušās pie senās taktikas – varas kritiķu saukšanas pie atbildības. Arī opozīcijas nupat izveidotajai Nacionālajai koordinācijas padomei jau tiek likti šķēršļi. Ierosināta krimināllieta par aicinājumiem gāzt valsts varu un draudiem valsts drošībai. Padomes aktīvisti jau tiek izsaukti uz pārrunām drošības iestādēs.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apbalvojis vairāk nekā 300 Iekšlietu ministrijas darbiniekus ar medaļām par nevainojamu dienestu. Rīkojums parakstīts dažas dienas pēc tam, kad drošības spēki nežēlīgi apspieda protestus, kam sekoja plašas demonstrācijas, pieprasot saukt pie atbildības vainīgos, kas piekāva un aizturēja protestētājus.
Lai atzīmētu simtgadi kopš parakstīts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, šovakar brāļu kapos Rīgā pieminēs kritušos karavīrus, bet rīt Rīgā ieradīsies kaimiņvalstu, kā arī Polijas un Somijas ārlietu ministri. Miera līgums pielika punktu Neatkarības karam un deva iespēju beidzot ķerties pie valsts celšanas. Kara muzejs šo gadskārtu atzīmē ar jaunu izstādi.
Baltkrievijā noslēgušās prezidenta vēlēšanas. Oficiālās aptaujas "Exit Poll" dati liecina, ka tajās uzvarējis līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, iegūstot teju 80% balsu. Viņa galvenā sāncense, opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska ieguvusi 6,8% balsu. Tiesa, opozīcijas aptaujās vadībā ir Tihanovska. Minskā un citur valstī izvietoti lieli policijas spēki, gatavojoties iespējamām nekārtībām.
Viela, kas eksplodēja un nopostīja lielu daļu Beirutas, bija amonija nitrāts. Šo vielu bieži izmanto lauksaimniecības minerālmēslos. Pēdējos gados tā bijusi iemesls vairākiem smagiem industriāliem sprādzieniem pasaulē. Lai amonija nitrāts eksplodētu, jāsakrīt vairākiem faktoriem, uzsver vides un drošības eksperti. Ja ievēro pārkraušanas un pārvadāšanas prasības, amonija nitrāts un to saturošie minerālmēsli nav bīstami.
Garos un grūtos kilometrus uz Aglonu pirmdien sāka mērot pirmās svētceļnieku grupas. Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, kuros ik gadu pulcējas tūkstošiem cilvēku, šogad varēs piedalīties daudz mazāk ticīgo. Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti pulcēšanās ierobežojumi, arī bazilikas laukumā uz galvenajiem pasākumiem varēs iekļūt tikai ar īpašām caurlaidēm.
Katru rītu tās atver vienu ziedu, kurš pret vakaru jau vīst, bet nākamais rīts atkal priecē ar tikko plaukušu pumpuru. Vasaras nogales pieder dienziedēm. Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” jau gadiem selekcionē un audzē dienlilijas. Jūlijā un augustā saimnieki atver krāšņo dārzu apskatei, lai puķumīļi var pamielot acis un iepazīt jaunas šķirnes.
Masļenku traģēdija ir viena no drūmākajām vēstures notikumu lappusēm Latvijas Valsts robežsardzes vēsturē. Pēc Padomju Savienības NKVD karaspēka vienības uzbrukuma vairākiem robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī 1940. gada 15. jūnijā dzīvību zaudēja trīs robežsargi un divas civilpersonas. Baltinavā notika traģēdijas 80. gadadienai veltīti atceres pasākumi un piemiņas izstādes atklāšana.
"Es esmu Līga Eglīte, Cēsu viduslaiku pils dārzniece, Un gandrīz katru rītu dodos uz Cēsu pili, slēdzu vaļā lielos vārtus, tad dodos uz savu namiņu iekurt pavardu, paņemu darbarīkus un eju apskatīt savus pavalstniekus - kā labi gulējuši, kā jūtās. Un sākas darba diena. Var gaidīt tūristus," stāsta Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte.