Polijas muitnieki un robežsargi aizturējuši valsts vēsturē lielāko lielāko kontrabandas cigarešu sūtījumu no Baltkrievijas – 6 miljonu eiro vērtībā.
Autora ziņas
Ceturtdienas, 18. februāra, vakarā uz Sarkanās planētas veiksmīgi nolaidies ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) izpētes robots, un uzreiz pēc nolaišanās tas jau atsūtījis pirmos foto uzņēmumus. Šo notikumu bija iespējams vērot tiešraidē.
Lūgt palīdzību nav viegli, taču tā ir vienīgā iespēja, kas atlikusi. Palīdzēt, nevis ziedojot, bet iegādājoties produktus, ar ko pārpildītas saimniecības noliktavas. Ar šādu izmisuma pilnu aicinājumu pirms nedēļas klajā nāca SIA “Zeltlejas” Jelgavas novadā, kas ir viena no lielākajām smiltsērkšķu audzētājām valstī. Un saņēma tik lielu atbalstu no līdzpilsoņiem, uz kādu nebija pat savos pārdrošākajos sapņos cerējusi.
Rīgas pils senākās daļas – kastelas – atjaunošanas darbu laikā atklātas jaunas vēstures liecības par to, kā reiz izskatījušās pils iekštelpas. Uz sienām un griestiem atklājušies viduslaiku zīmējumu fragmenti. Atradumu dēļ būvdarbi nekavēšoties, un tiek solīts, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcija pilī atgriezīsies kā plānots – pēc trim gadiem.
No pirmdienas veikalos atkal var iegādāties sēklas. Tas priecē dārzkopjus, jo sējas laiks jau pie durvīm. Bet laiks, kamēr sēklu stendiem veikalos pāri bija novilktas sarkanas aizlieguma lentes, līdzi nes arī risku, kas var atspēlēties vasarā un rudenī. Šajā laikā ne viens vien sēklas pasūtīja internetā un ārzemēs. Taču līdz ar svešzemju sēklu paciņu Latvijā var ieceļot bīstamas augu slimības un kaitēkļi.
Aleksandrs Lukašenko Baltkrievijā pastiprinājis cīņu pret daudziem baltkrieviem galveno nacionālās identitātes vērtību un arī simbolu – baltsarkanbalto karogu. Ģenerālprokuratūra tagad plāno karogu aizliegt kā ekstrēmistisku simboliku. Oficiāla lēmuma vēl nav, bet karogi jau tiek noņemti. Milicija ieradusies arī pie varai netīkamā mākslinieka Alesa Puškina.
Zinātnieki steidz palīgā, lai apturētu Covid -19 izplatību. Sadarbojoties pētniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi iekārtām, kas palīdzēs medicīnas iestādēs un citās vietās ar augstu infekcijas risku nosargāt cilvēku dzīvību.
Divpadsmit gadus pēc Gruzijas un Krievijas kara Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi Krievijas vainu vairākos cilvēktiesību pārkāpumos, kas pastrādāti pēc kara. 2008. gada augustā piecu dienu karš beidzās ar Krievijas karaspēka izvietošanu Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, kurus Maskava atzina par neatkarīgām valstīm. Kā norādījusi tiesa, Krievijas puse citstarp ir liegusi cilvēkiem atgriezties mājās un vainīga spīdzināšanā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Gruzija nosaukusi par vēsturisku.
1991. gada 20. janvāra vakarā Bastejkalnā risinājās pirmā un par laimi vienīgā kauja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. PSRS impērijas glābēji centās sarīkot provokāciju pie toreizējās Iekšlietu ministrijas. Ministrijai uzbruka padomju speciālo uzdevumu vienības jeb OMON kaujinieki, kas bija pakļauti Maskavai. Bojā gāja miliči – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomanovičs. Aprāvās kinooperatoru Gvido Zvaigznes un Andra Slapiņa dzīve. Lode ķēra arī vidusskolēnu Ediju Riekstiņu. Telefona zvani no un uz Rīgas milicijas pārvaldes dežūrdaļas sakaru pulti atklāj, kāda bija situācija un kā cilvēki reaģēja uz notiekošo.
Zinātnieki veic lielu pētījumu, lai noskaidrotu, cik tad plaša Latvijas sabiedrības daļa ir slimojusi ar Covid-19 un ieguvusi imunitāti. Paraugu paņemšana antivielu testiem būtu jāpabeidz tuvāko nedēļu laikā, pirms sākusies masveidīga vakcinēšanas kampaņa. Tāpēc zinātnieki aicina ģimenes ārstus un iedzīvotājus iesaistīties pētījumā.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv atvēris jaunu sadaļu – tematiskās kolekcijas, kas aizved ekskursijā 100 gadu senā vēsturē. Pandēmijas laikā, kad muzeji, izstāžu zāles un bibliotēkas slēgtas, tā ir laba iespēja izzināt kultūras mantojumu, neizejot no mājas. Pērn digitālās krātuves apmeklētāju skaits palielinājās desmit reižu.
Pietrūka ciešākas sasaistes ar cilvēku ikdienu un emociju. Kas ir pieminētie nākotnes mērķi un kā pārvarēsim esošās grūtības un ko esam izdarījuši arī nepareizi? Tādi jautājumi ir ekspertiem, vērtējot Valsts prezidenta Egila Levita un premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") gadumijas uzrunas.
Līdz ar pirmajām sniegpārslām un mīnus grādiem, kas zemi apvelk ar ledus kārtu, Zaķusalā uz LTV Ziņu dienesta terases atvērts brīvpusdienu restorāns mazputniņiem. Tiešraidei no putnu barotavas var sekot līdzi LSM.lv.
Ar Covid-19 slimo arī kaķi. Un slimo daudz īsāku laiku un atveseļojas ātrāk nekā cilvēks. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Kaķis ir viens no populārākajiem un cilvēkam vistuvākajiem mājdzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī Covid-19 ierosinātāju.
Baltkrievijā nopludinātas telefonsarunas saistībā ar incidentu, kad līdz nāvei piekauts Minskas iedzīvotājs, kurš iesaistījās vārdu apmaiņā ar cilvēkiem, kuri kādā Minskas pagalmā novāca demokrātiskās kustības simbolus. Eksperti pieļauj, ka šādu sarunu nopludināšana varētu liecināt par to, ka autoritārā valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko režīma iekšienē sākusies cīņa par izdzīvošanu, bet netiek izslēgta arī Kremļa loma.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Feofana Radionova ordeni čekisti sadauzīja 1941. gadā. Ģimene bija izsūtāmo sarakstā, bet kaimiņi paspēja brīdināt. Radionovi slēpās mežā, līdz ienāca vācieši. "Kamēr viņi slēpās mežā, čekisti Jaunzundānu mājās veica lielu kratīšanu. Viņi atrada ordeni. To sasita, bet diplomu saplēsa. Kad ģimene iznāca no meža, ieraudzīja to visu. Salīmēja diplomu uz vaskadrānas, un tā tas ir saglabājies līdz mūsdienām," stāsta Radionova mazmazdēls Ņikita Jeršovs.
Ar Lāčplēša Kara ordeni astoņu gadu laikā tika apbalvotas vairāk nekā 2100 personas, to skaitā trīs sievietes – strēlniece Līna Čanka, 7. Siguldas kājnieku pulka dižkareive Valija Veščūna un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā Elza Žiglevica. Kā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Arnis Strazdiņš, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija ir vairāk devusi priekšroku sieviešu apbalvošanai. Ar līdzīgu apbalvojumu Igaunijā apbalvotas divas sievietes. Savukārt Lietuvā līdzīgs militārais apbalvojums – vienai sievietei.