Piecus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrāle atguvusi savu siluetu, ar kādu stalti turējās vairāk nekā 800 gadu. Pie vēsturiskās celtnes joprojām strādā eksperti no vairāk nekā simt uzņēmumiem un mākslas studijām. Atdzimst katedrāle, kas iedvesmojusi rakstniekus un komponistus radīt šedevrus, lai gada nogalē atkal pulcētu apbrīnotājus.
Autora ziņas
Notekūdeņi ir būtisks informācijas avots, lai sekotu vīrusu izplatībai un laikus pamanītu draudus iedzīvotāju veselībai. Bet ne tikai. Notekūdeņi var atklāt arī sabiedrības paradumus un saņemt atbildes uz jautājumiem, par kuriem cilvēki nevēlas runāt, piemēram, par alkohola un narkotiku lietošanu. Notekūdeņu pētīšanu jau trešo gadu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior".
Latvijas Dabas fonds (LDF) beidzis ikpavasara darbus, lai pēc ziemas atjaunotu un izvietotu tiešraides iekārtas pie putnu ligzdām, kam seko miljoniem skatītāju daudzviet pasaulē. Šajā sezonā varēs vērot rekorddaudz ligzdu – 13. Dažās jau silda olas, bet dažās vēl tikai gaida atgriežamies otru pusīti.
Vai Rīgas Latviešu biedrības nams ir vieta, kur rādīt izrādes krievu valodā? Šādu jautājumu saņēmām saistībā ar biedrības namā nesen rādītu teatralizētu cirka izrādi krievu valodā. Rīgas Latviešu biedrība, kas izīrē telpas pasākumu rīkotājiem, pārmetumus noraida. Biedrības uzdevums ir izglītot un veidot dialogu ar visiem, ja vien tie ir lojāli Latvijas valstij.
Ik gadu ap 18. novembra valsts svētkiem Briselē notiek NATO labdarības tirdziņš, kurā var iegādāties Latvijas uzņēmēju ziedotās preces, bet savāktie līdzekļi tiek sadalīti labdarībai. Šogad atbalstīti divi labdarības projekti no Latvijas. Atbalstu ieguvušie šodien saņēma tirdziņa čeku, bet ziedotāji – pateicības rakstus.
Tik daudz asaru un tik daudz sāpju. Vairāk nekā 42 000 salauztu likteņu. Tik daudz Latvijas iedzīvotāju padomju režīms represēja 1949. gada 25. martā. Todien izsūtīja arī Mildu Lauberti ar diviem bērniem. Savu sāpju ceļu uz Sibīriju viņa aprakstīja dienasgrāmatā. Tā ir ļoti īpaša, jo rakstīta tieši dienās, kad vilciens deportētos veda uz nometinājuma vietu. LTV tikās ar Mildas mazmeitu Sandru Lauberti.
Ļoti rets un iespaidīgs putns, kam vajadzīgs klusums un miers. Tāds ir ūpis, kas iekļauts kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Klāt ligzdošanas sezona, un ūpji var izvēlēties – perēt pašu būvētā vai ornitologu piedāvātā mākslīgā ligzdā. Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, un to ir tik maz, ka pat viena jauna ligzda ar izaudzinātiem ūpēniem ir liela veiksme.
Viņu liktenis un sapnis par brīvību sagruva dienā, kad Zviedrija nolēma izdot Padomju Savienībai vairāk nekā 140 latviešu leģionārus. 1946. gada 25. janvāra notikumi ir viens no traģiskākajiem stāstiem par Latvijas iedzīvotāju likteni pēc Otrā pasaules kara beigām. Lai atgādinātu par latviešu karavīru izdošanu PSRS, Latvijas Kara muzejs izveidojis jaunu digitālo izstādi.
Dzīvot vietā, kas saistīta ar nāvi, bailēm un šausmām – kā tas iespējams? Uz to atbildēt tagad meklē tie Izraēlas iedzīvotāji, kuri atgriezušies vai gatavojas atgriezties savās komūnās – kibucos, kuros vēl pērnā gada oktobrī plosījās un slepkavoja "Hamās" teroristi. No šīm teritorijām tika evakuēti 125 tūkstoši izraēliešu, kuriem piecus mēnešus vēlāk savās mājās ļauts atgriezties.
Kur ir Keita? Jau trīs mēnešus šo jautājumu uzdod britu karaļnama un princeses Keitas Midltones kvēlākie fani. Viņas slimošana un nerādīšanās sabiedrībā raisījusi visdažādākās baumas un minējumus. Oficiāla apstiprinājuma tiem nav, un pils pārstāvji ir norādījuši, ka Velsas princesei ar veselību ir labi.
"Spoku tīkliem" var būt jauna dzīve! Pērn vasarā Engures piekrastē nirēji no jūras izcēla tā sauktos "spoku tīklus" – zvejas rīkus, kuri gadiem dreifē, līdz aptinas ap nogrimuša kuģa vraku. Toreiz solīja meklēt risinājumus, kur likt nolietotus un nevienam nevajadzīgus tīklus. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti rosina tos no atkritumiem pārvērst jaunos produktos un piedāvā jaunas tehnoloģijas, kā atbrīvot jūru.
Kamēr Ukrainā turpinās dzīve kara apstākļos, NATO teritorijā apgriezienus uzņem alianses militārās mācības "Steadfast Defender". Tie ir lielākie alianses spēku vingrinājumi kopš Aukstā kara. Šobrīd sākusies treniņu aktīvā fāzē un 20 tūkstoši karavīru no 14 valstīm vingrinās uz zemes, jūrā un gaisā, lai aizstāvētu alianses ziemeļus. NATO vingrinājumā "Nordic Response" (latviešu valodā – Ziemeļu atbilde) pirmo reizi piedalās arī karavīri no Somijas, kuru pērn uzņēma aliansē, un Zviedrijas, kas drīzumā iegūs dalībvalsts statusu.
Naktī viņam bija daudz darāmā. Izteiksmīgi izpildītas ārijas no runču operām, skaļi izčaukstināts plastmasas maisiņš un enerģiski patrenkāts zirneklis. Tamdēļ mājniekiem miegs iznāca pašķidrs. Un kas par to? Viņš taču ir Semanuels. Ģimenes un paziņu lokā saukts arī par Semīti, Miķeli un Moņu. Jau slaveni kļuvuši saimnieces Lienes Behmanes radītie stāsti par Semanuelu – kaķi, kuram sociālajos tīklos ir jau 23 tūkstoši sekotāju.
Pasaules latviešu jauniešu kustība otrdien aicināja ikvienu piedalīties akcijā "2x2 Sirdspuksti" – ziedot asinis un izglābt dzīvību. Kustība "2x2" izveidojās trimdā Latvijas okupācijas gados. Šogad "2×2" svin 60. jubileju, un aicinājums piedalīties asinsdonoru kustībā bija viens no organizācijas jubilejas pasākumiem.
Mazā Latvija Juglas ezera karstā. Tā nereti saka par Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tas ir viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Dibināts tieši pirms 100 gadiem. Apaļo jubileju muzejs ievadīja ar konferenci par mūsdienu izaicinājumiem un muzeja nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā.
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, informēja aptaujas rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.