Gāzēji tiek nogāzti paši, bet savu gāzēju sola gāzt nākamnedēļ. Tāda šī nedēļa izvērtās Rīgas domes vadībai, kurā nu vismaz pagaidām ir palicis viens pats mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Anna Vladova (“Saskaņa”) un Druvis Keins (deputātu bloks “Rīgai!”) atteicās atsaukt savus parakstus zem Burova demisijas pieprasījuma, tāpēc Burovs ar dažiem frakcijas biedriem atbalstīja opozīcijas ierosināto vicemēru atlaišanu. Līdz ar to ir sabrukusi kārtējā Rīgas domes koalīcija pēdējo mēnešu laikā.
Autora ziņas
Lai gan “Rīgas satiksmei” (RS) kopš gada sākuma ir jauna vadība – par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Džineta Innusa, kas līdz šim pildīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāres pienākumus, tomēr “Rīgas satiksme” vajājušās reputācijas problēmas nekur nav pazudušas, turklāt kļuvuši zināmi arī vairāki jauni zemūdens akmeņi. Piemēram, finansista amatā “Rīgas satiksmē” gandrīz tika pieņemts kādreizējais SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs, kurš ir apsūdzēts par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ilggadējā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga iekļūšana ASV sankciju sarakstos izraisījusi viļņošanos arī šajā politisko spēku apvienībā. No Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" politikā ienākusī Dana Reizniece-Ozola publiski aicinājusi Ventspils mēru aiziet no politikas. Tomēr citi ZZS politiķi ir krietni piesardzīgāki – no Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" aptaujātajiem frakcijas deputātiem vien Māris Kučinskis pauda atklātu atbalstu Reiznieces-Ozolas viedoklim.
Līdz ar Aivaru Lembergu – no pienākumiem atstādināto Ventspils mēru – ASV sankcijas piemērotas arī Ventspils brīvostas pārvaldei, kā arī trim biedrībām, kuras Ventspils mērs ilgus gadus vadījis. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" aprēķināja, ka kopš 2000.gada Lembergs no šīm biedrībām algā saņēmis kopumā vairāk nekā 4,7 miljonus eiro.
Šonedēļ kļuva skaidrs, ka šī Rīgas domes sasaukuma dienas ir skaitītas. Tāpēc jo aizdomīgāk izskatās straujās izmaiņas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme", kura vadība šobrīd tiek meklēta konkursā. Jaunais vicemērs Druvis Kleins, kurš pārstāv bez partijām palikušo deputātu bloku "Rīgai!", atlaida par konkursa gaitu atbildīgos "Rīgas satiksmes" padomes locekļus. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka no konkursa jau pirmajā kārtā tika izslēgti divi tagadējie pagaidu valdes locekļi – Elīna Epalte-Drulle un Emīls Jakrins. Tomēr Jakrins, kuram bijusi aktīva loma jaunās Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunās, joprojām sevi uzskata par labu pretendentu darbam "Rīgas satiksmes" pastāvīgajā valdē.
“Rīgas centrāltirgus” (RCT) pēdējo nedēļu laikā ir kļuvis par skandalozāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu. Starp aizturētajiem nelegālo cigarešu tirgoņu lietā ir arī Centrāltirgus apsargi, bet vēl pirms tam toreizējā vicemēra Vadima Baraņņika strauji veiktā uzņēmuma valdes maiņa izraisīja politisko lavīnu, kuras rezultātā ļoti ticama izskatījās Rīgas domes atlaišana. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka “Rīgas centrāltirgū” saskatāmas ne vien politiķu, bet arī Rīgas domei pietuvinātu juristu intereses. Piemēram, domi apkalpojusī advokāte Zane Vilcāne ir līdzīpašniece cigarešu skandālā ierautajā firmā.
Pēc vairākas nedēļas ilgušās spriedzes šonedēļ beidzot sabruka Rīgas mēra Oļega Burova (Gods kalpot Rīgai (GKR)) vairākums galvaspilsētas domē. “Saskaņas” pieprasītā un “Gods kalpot Rīgai” atbalstītā vicemēra Vadima Baraņņika gāšanas rezultātā koalīciju vairs neatbalsta viņa pārstāvētā Neatkarīgo deputātu frakcija un tās sabiedrotie no bloka “Rīgai”. Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” rīcība nonākusī informācija atklāj, ka GKR lēmumu ietekmēja arī bažas par advokāta Jāņa Dzanuškāna un par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera lomu Rīgas domes politiskajos procesos.
Rīgas brīvostas valde šonedēļ nolēma slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā “būvnieku karteļa” lietā iesaistītām personām, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons tā dēvētajā Taureņu pirtī atpūtās un pārrunāja sadzīviskus jautājumus, bet tas, ka sarunās ir piedalījies arī toreizējais “Trasta komercbankas” (TKB) valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Ziemelis, esot vien sagadīšanās. To Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apgalvoja Martinsons, kurš šonedēļ līdzās Rimšēvičam sēdās uz apsūdzēto sola skandalozajā lietā par iespējamu kukuļu pieprasīšanu, saņemšanu un naudas atmazgāšanu, kā arī šo darbību atbalstīšanu.
“Rīgas satiksmes” bijušo valdes locekļu darbā saskatāmi iespējami pārkāpumi, kurus krietns un rūpīgs saimnieks nedrīkstētu pieļaut. Taču precīza “Rīgas satiksmei” nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanai būtu vēlams īstenot speciālu revīziju, tajā izpētot, piemēram, daudzo “politkonsultantu” lietderību un izmaksas. Šādi secinājumi pausti Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” rīcībā esošajā advokātu biroja “Novius” slēdzienā par “Rīgas satiksme” valdes darbību un atbildību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) maijā sāka kriminālprocesu pret vienu no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem "Latvijas tilti", kura bijušo vadītāju tiesā par kukuļu došanu Lietuvas ostas amatpersonai. Lietuvā process pret bijušo "Latvijas tiltu" vadītāju Genādiju Kamkalovu šobrīd gan vēl nav noslēdzies. Par KNAB sākto izmeklēšanu vēstīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nupat publicētajā ziņojumā, kurā vērtēti Latvijas panākumi cīņā ar pārrobežu kukuļošanu. Ziņojumā norādīts, ka līdz šim Latvijas tiesām nav nodota neviena lieta par gadījumiem, kad Latvijas uzņēmumu interesēs kukuļotas ārvalstu amatpersonas.
2020. gada nogalē beidzas termiņš “Rīgas satiksmes” (RS) līgumam par e-talonu sistēmas uzturēšanu ar meitasuzņēmumu “Rīgas karte”. Tāpēc “Rīgas satiksmē” izveidota biļešu sistēmas attīstības stratēģijas darba grupa, kas lems par nākotni. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka nevienam no šīs darba grupas nav ļauts iepazīties ar noslepenoto “Rīgas kartes”auditu.
Pirms desmit gadiem ieviestā Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar “Rīgas kartes” darbinieku Aleksandru Brandavu ("Gods kalpot Rīgai") saistīts uzņēmējs. Par to liecina “e-talonu” apkalpojošajā SIA “Rīgas karte” šovasar veiktais audits, ar kuru izdevās iepazīties Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”.
Pirms deviņiem gadiem valsts uzņēmumu “Latvenergo” satricināja korupcijas skandāls saistībā ar vairākiem daudzmiljonu iepirkumiem. Tā rezultātā amatus zaudēja “Latvenergo” un tā meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” vadība, bet tiesās nonāca vairāki kriminālprocesi. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” no saviem informācijas avotiem uzzināja par kādu līdz šim nezināmu “Latvenergo” lietas atzaru.
Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šonedēļ publicēja aicinājumu bankas kreditoriem trīs mēnešu laikā pieteikt savus prasījumus. Iespējams, starp šiem kreditoriem būs arī pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kuram “PNB bankas” kontos palikuši seši miljoni eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopīgi ar Konkurences padomi (KP) otrdien veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības lielākajos Latvijas būvuzņēmumos, informēja KNAB. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. Divi no uzņēmumiem, kur bija ieradušies valsts iestāžu darbinieki, ir "Rere Grupa" un "Merks".
Ilggadējā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika ("Gods kalpot Rīgai") dēls, bijušais Rīgas domnieks Agris Ameriks, izrādās, arī vairākus gadus ir saistīts ar brīvostu. Viņa uzņēmums “Creative IT development” jau kopš 2013. gada regulāri uzvar Rīgas brīvostas rīkotajos konkursos par ostas mājaslapas uzturēšanu, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Pirms balsojuma par Oļegu Burovu ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) Rīgas mēra amatā domes koalīcijas sarunās galvenie strīdi bija par pašvaldības uzņēmumu pārraudzību, piemēram, par to, kas kontrolēs "Rīgas centrāltirgu", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Desmit dienas līdz iecerētajam balsojumam par jauno Rīgas domes priekšsēdētāju savu oficiālo pozīciju beidzot noformulēja domes lielākā frakcija – “Saskaņa”. Tā ir gatava atbalstīt mēra amatā tagadējo šo pienākumu pildītāju, Rīgas vicemēru Oļegu Burovu no “Gods kalpot Rīgai”, taču pretī partija grib divus vicemēra amatus. Vicemēra un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatiem tiks virzīts Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis (“Saskaņa”).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis izmeklēšanu Salu tilta renovācijas lietā un lūdz apsūdzēt astoņas personas – bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu un vairākus uzņēmuma "LNK Industries" pārstāvjus. KNAB ieskatā, ar būvdarbiem saistīto dokumentu viltošanas rezultātā Rīgas pašvaldības budžetam nodarīti zaudējumi 300 000 eiro apmērā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūrai nosūtījis pavasarī sākto krimināllietu saistībā ar kādu Rīgas 1.slimnīcas iepirkumu. Par krāpšanas mēģinājumu personu grupā KNAB lūdz apsūdzēt trīs personas, starp kurām ir slimnīcas valdes loceklis un Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputāts Genādijs Sevastjanovs ("Saskaņa"), ziņo LTV.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu tiesai Ģenerālprokuratūra nosūtīja jau pirms trim nedēļām, taču tikai 31. jūlijā beidzot kļuva skaidrs, kura tiesa to skatīs. Lai gan Kriminālprocesa likums nosaka, ka piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami, šāds strīds tomēr bija radies, un visi 26 lietas sējumi kopš jūlija sākuma kā karsts kartupelis tika mētāti starp tiesām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien, 8.jūlijā, lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Baibu Broku (Nacionālā apvienība), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.