Rīgas apgabaltiesa, skatot lietu apelācijas instancē, pirmdien, 25. septembrī attaisnoja apsūdzēto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu ("Saskaņa") par neatļautas videonovērošanas ierīces slepenu glabāšanu laikā, kad viņš bija Rīgas mērs.
Autora ziņas
Nākamnedēļ Ekonomisko lietu tiesa turpinās skatīt lietu, kurā "Rīgas satiksmes" (RS) meitaskompānijas "Rīgas karte" bijušais valdes loceklis Aleksandrs Brandavs apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, "Rīgas kartes" tehniskais direktors Pāvels Tulovskis – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders – par "Rīgas kartes" iespējamu apkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Lai gan prokuratūra uzskata, ka "Rīgas kartei" nodarīti 43 tūkstošu eiro zaudējumi, uzņēmums tiesvedībā cietušā statusā nepiedalās.
Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība" (JV)) apņemšanās izveidot valdību līdz septembra vidum ir izpildīta pēdējā brīdī, jo daži ministri uzrunāti vien dažas dienas pirms Saeimas balsojuma, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenota projekta ietvaros prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā esošā informācija.
Lai gan balsojums par jauno valdību tiek plānots jau nākamajā piektdienā, 15. septembrī, oficiāli joprojām vēl nav nosaukti ministru amatu kandidāti. Vairāki tagadējie ministri, visticamāk, darbu turpinās, un arī par vairumu jauno ministru un amatu sadalījumu starp partijām vēl nedēļas vidū bija diezgan liela skaidrība. Taču klupšanas akmens premjera amata kandidātes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" (JV) apņēmībai ātri vienoties par valdības sastāvu izrādījās kultūras ministra portfelis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Potenciālā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Gunāra Kūtra vārds nozarē izraisīja ažiotāžu, kuru pamanīja arī "Progresīvie", tāpēc vairākas dienas koalīcijas kuluāros notika diskusijas par to, ko darīt ar Kultūras ministriju.
Aizsardzības joma, visticamāk, saņems 3% no iekšzemes kopprodukta jau nākamgad, žurnālistiem otrdien, 5. septembrī, pavēstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Plānots arī palielināt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) un paplašināt NATO karavīru klātbūtni Latvijā.
Gandrīz visu darba nedēļu "Apvienotā saraksta" (AS) uzturētā intriga par tā dalību "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāves Evikas Siliņas veidotajā koalīcijā beidzās bez pārsteigumiem – uzņēmēja Ulda Pīlēna pirms gada sasauktā trīs partiju un bezpartejisko profesionāļu apvienība izlēma palikt opozīcijā.
"Apvienotais saraksts" uzstāj, ka koalīcijā jābūt Nacionālajai apvienībai, nevis "Progresīvajiem", kā to vēlas premjera amata kandidāte Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) iekļaušanai valdībā "Apvienotais saraksts" izvirzījis vairākus nosacījumus, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošais politiskā spēka piedāvājums.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ oficiāli nominēja "Jaunās Vienotības" (JV) izvirzīto Eviku Siliņu premjerministres amatam, un tagad viņas uzdevums būs no prezidenta piedāvātajiem klucīšiem – piecām partijām – izveidot rīcībspējīgu koalīciju. Jau tagad ir skaidrs, ka visas piecas partijas tajā nestrādās, jo Nacionālā apvienība (NA) ir stingri novilkusi sarkano līniju pret "Progresīvajiem", savukārt trīs partiju koalīcija nebūtu gana stabila – to uzsver gan prezidents, gan Siliņa.
Nacionālā teātra jaunais direktors Māris Vītols jaunajā amatā ir jau gandrīz mēnesi. Bijušā politiķa, tagad mākslas kolekcionāra un uzņēmēja nonākšana tradīcijām bagātā teātra vadībā izraisījusi plašas kaislības kultūras aprindās, galvenokārt par to, kāpēc viņa mākslinieciskā vīzija uzskatīta par labāku nekā līdzšinējai teātra vadībai. Tomēr jautājumus rada arī tas, cik rūpīgi konkursa komisija vērtēja viņa reputāciju. Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" Vītols apliecināja, ka Nodokļu un muitas policijā joprojām tiek izmeklēts kriminālprocess par viņa firmas darījumiem. Tomēr gan Kultūras ministrijā (KM), gan Vītols pats uzskata, ka tas viņam netraucēs vadīt Nacionālo teātri.
"Jaunās Vienotības" (JV) un tās vadītāja, premjera Krišjāņa Kariņa uzreiz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sāktais koalīcijas pārmaiņu process šonedēļ sasniedza jaunu fāzi. Izrunājies ar četru partiju pārstāvjiem individuāli, Kariņš piektdien uz tematisko sarunu par darbaspēka pieejamību aicināja partijas piedalīties jau "piecpusēji". Šobrīd opozīcijā esošie "zaļzemnieki" un "Progresīvie" bija klāt, bet esošie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) šo sarunu boikotēja. AS pārstāvji Kariņa uzsāktās sarunas dēvē par cirku, savukārt opozīcija viņu un NA atteikšanos piedalīties diskusijās dēvē par vājuma izpausmi un bailēm no konkurences, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Būt jaunai koalīcijai vai nebūt? Tāds ir jautājums, uz kuru atbildes dalās. No trim tagadējām valdības partijām procesu, ko premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") dēvē par koalīcijas paplašināšanu, atbalsta tikai viņa vadītā "Jaunā Vienotība". Tā šonedēļ sāka tiešas sarunas ar "Progresīvajiem" un ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) – par spīti Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) stingri paustajiem iebildumiem pret esošā koalīcijas sastāva izmaiņām. Bezgala gari šīs sarunas vilkties nevarēs, jo, kā vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", šobrīd jau no vairākām pusēm atskan prasības "Jaunajai Vienotībai" un Kariņam ieviest skaidrību par to, vai darbu turpina tagadējā valdība vai arī tiek veidota jauna.
Lai gan Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums šoreiz izšķīrās diezgan ātri – trīs balsojumu kārtās – un lielākā intriga pazuda jau pēc pirmā balsojuma, tomēr arī vēlēšanu dienā Saeimas kuluāros izplatījās versijas, ka varētu būt gaidāmi kādi pārsteigumi. Arī Edgars Rinkēvičs īsu brīdi pirms kļūšanas par jaunievēlēto prezidentu Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" atturējās prognozēt iznākumu, norādot, ka Latvijas politikā ir iespējami visādi pārsteigumi. Savukārt citi politiķi piemin mēģinājumus noraut balsojumu par Rinkēviču, uzrunājot atsevišķus deputātus.
Visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti pagājušonedēļ bija bieži viesi gan dažādu mediju intervijās un diskusijās, gan Saeimas frakcijās un nevalstiskajās organizācijās. Vai šie publiskie pasākumi kaut ko vēl var izšķirt vai tomēr ir vien teātris tautai, jo balsojuma iznākums tiks izlemts partiju vadītāju sanāksmēs? Visi trīs kandidāti Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvoja, ka debates un tikšanās ar deputātiem uztver nopietni, un uzsver, ka šobrīd par Saeimas vairākuma atbalstu nevar būt pārliecināts neviens.
Teorētiskās runas par Valsts prezidenta vēlēšanu ietekmi uz koalīcijas sastāvu šonedēļ kļuva jau daudz konkrētākas. Ziņas par "Jaunās Vienotības" (JV) spices tikšanos ar "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem vēl dienu pirms oficiālās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nominēšanas prezidenta amatam ir pamatīgi satraukušas tagadējos premjera partijas partnerus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Maija izskaņā gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, kurām ir pieteikti trīs kandidāti, varētu iekustināt izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā, prognozē Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvija jau pirms 7 gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu. Leona Rusiņa Jēkabpils pusē noslepkavotās sievietes gadījums vairākām nevalstiskajām organizācijām ir licis par to runāt atkārtoti, prasot arī politiķu atbildību par traģēdiju. Tomēr vairākas Saeimā pārstāvētās partijas negrasās mainīt savu noraidošo attieksmi pret starptautisko līgumu.
Jēkabpils pusē pēc piedzīvotas ilgstošas vajāšanas galu galā nežēlīgi noslepkavotā sieviete jau pirms vairākiem mēnešiem bija atzinusi, ka no policijas gaidīt palīdzību neesot vērts, jo tā esot bezspēcīga pret viņas bijušo dzīvesbiedru, tagad par slepkavību meklēšanā izsludināto Leonu Rusiņu. Šos vārdus viņa rakstīja saistībā ar vairākiem ķengu profiliem sociālajos tīklos, kuros sievieti visādos veidos apvainoja Rusiņš, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ekonomisko lietu tiesa ir sākusi skatīt lietu, kurā SIA "Ostas parks" ir vērsusies pret izdevniecībām "Dienas mediji" un "Dienas bizness" ar vēlmi solidāri piedzīt no tām pusotru miljonu eiro. "Dienas mediju" valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos tiesai nosauca personas, kuru interesēs un labā "Ostas parks" naudu izdevniecībai piešķīris. Tā esot par oligarhiem dēvētā trijotne – Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), Andris Šķēle un Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Sākot ar aprīli, vairākās tiesās Rīgā paredzēts sākt skatīt lietas apsūdzībā par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu pret vairākiem autoriem, kuri vēl pirms Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā publicējušies mediju holdingā "Rossiya Segodnya" ietilpstošajās vietnēs "Sputnik" un "Baltnews".
Advokāts, nodokļu konsultants un nu jau bijušais Maltas Republikas goda konsuls Latvijā Jānis Zelmenis drīzumā sēdīsies uz apsūdzēto sola lietā par krāpšanu lielā apmērā – gandrīz 18 miljonu eiro vērtībā. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka process ir saistīts ar AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT).
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") šonedēļ publiski paziņoja, ka viņam piemērots aizdomās turētā statuss jaunā lietā. Ušakovs apgalvoja, ka lieta ir par brīvbiļetēm dažādām pasažieru kategorijām Rīgas mikroautobusos, un ironizēja, ka tagad viņam vēl esot jāgaida kriminālprocess par brīvpusdienām Rīgas skolēniem. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka patiesībā Ušakovam, tāpat kā viņa kolēģim Briselē un bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (Gods kalpot Rīgai) tiek inkriminēta kukuļa pieprasīšana.
Ik pa laikam dzirdētās versijas par to, vai Latvijas komercmedijos gaidāma konsolidācija, ar jaunu sparu uzvirmoja šoziem. Par starta šāvienu tam kļuva pērnvasar notikušais izdevniecības "Mediju nams" (MN) pārdošanas darījums. Oficiālais īpašnieks vairs nav par oligarhu dēvētā Aivara Lemberga dēla Anrija sievasbrālis Nauris Kāpostiņš. Tagad izdevniecības saimniece ir savulaik Igaunijas bagātākā cilvēka, Latvijā korupcijas lietā apsūdzētā Oļega Osinovska partnere Anastasija Udalova. Turklāt Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka nesen viņai tika piedāvāts darījums, kas ļautu iegūt faktisku kontroli pār izdevumiem "Diena" un "Dienas bizness". Tomēr darījums neesot noticis. Ar izdevniecībām par pusotra miljona eiro piedziņu šobrīd tiesājas uzņēmums "Ostas parks", kura valdes loceklis, Anrija Lemberga paziņa Jānis Lācis apgalvo, ka Udalova viņa piedāvājumu esot noraidījusi. Tikmēr "Dienas medijos" uzskata, ka tiesvedības patiesais mērķis ir traucēt abu redakciju darbību.
Lai gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atjaunojis amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Reirs joprojām par VID vadītāju ir kritisks, un arī "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta" grib nopietnu sarunu ar finanšu ministru par VID pārvaldību. Tikmēr politiķu kritiku par "pasūtījumu galdu" VID ir uzķēruši arī savulaik izmeklētāju uzmanību piesaistījušas personas, piemēram, nodokļu lietā apsūdzētā uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvība, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ogres mērs un Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Egils Helmanis šomēnes kļuva pamanīts tālu ārpus novada robežām. Vispirms bija viņa vēlme sarīkot sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi Ogres vēstures un mākslas muzejā, tad nejauši atklātībā nāca ziņas par Helmaņa viesošanos Avena muižā, tam sekoja mēģinājums nepatiesības teikšanu skaidrot ar "emocionālu nogurumu", bet vēlāk – Helmaņa publiskais konflikts ar muzeja darbiniekiem.
Radi, draugi un muzikanti – tā varētu raksturot aizdomās turēto loku Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) fiktīvo darbinieku lietā. Nepilnus četrus gadus pēc nodibinājuma vadības, toreizējo Rīgas domnieku Vitas Jermolovičas ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) un Maksima Tolstoja ("Saskaņa") aizturēšanas korupcijas apkarotāji lūdz abus apsūdzēt par krāpšanas atbalstīšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā, 280 tūkstoši eiro no pašvaldības izkrāpti, RTAB fiktīvi nodarbinot sešas personas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka starp tām ir gan "Saskaņas" un GKR politiķu radi un palīgi, gan mūziķis Ainars Mielavs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 13. februārī rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret kopumā astoņām personām par fiktīvu nodarbināšanu Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājumā "Rīgas Tūrisma attīstības birojs" (RTAB), informēja KNAB.
Ropažu novada dome šonedēļ no Iepirkumu komisijas atcēla trīs locekļus – divus deputātus un iepirkumu speciālisti – saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto drošības līdzekli iespējamās kukuļošanas lietā. Tomēr LTV raidījums "De facto" vēsta, ka lietā iesaistīto pašvaldības darbinieku loks ir plašāks – kratīšanas notikušas arī pie izpilddirektora vietnieces un ceļu inženiera. Visticamāk, KNAB izmeklētāju interesi izraisījusi Garkalnes firma "Gludi LM", kas regulāri uzvarējusi pašvaldības iepirkumos par asfalta bedrīšu remontu.
Ekonomisko lietu tiesa sāka iztiesāt vienu no apjomīgākajām naudas atmazgāšanas krimināllietām Latvijas vēsturē – par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu vairāku gadu garumā lietā apsūdzēti vairāki "ABLV Bank" vadošie darbinieki, tostarp bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, un pirmajā sēdē ir noraidīts viens no prokuroriem – Rimants Kuzma, jo viņam ir draudzīgas attiecības ar vienu no apsūdzētajiem.
Divās tiesās šobrīd skatītos kriminālprocesos jau apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nesen uzrādīta trešā apsūdzība, kas saistīta ar vakcinācijas sertifikāta prettiesisku iegūšanu un izmantošanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Rīgas pilsētas tiesā tuvojas beigām tiesas izmeklēšana lietā, kurā Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts par iespējamo liecinieka, "Trasta Komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera, ietekmēšanu. Tomēr šīsnedēļas notikumi tiesas zālē prokurorei Dženai Andersonai radīja iespaidu, ka Rimšēviča aizstāvība mēģinot procesu apzināti vilcināt, viņa norādīja Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto".
Daugavpils Universitāti (DU) šonedēļ satricināja nebijis skandāls: kratīšana rektora vietnieka Jāņa Kudiņa kabinetā, viņa aizturēšana un Eiropas Prokuratūras paustās aizdomas par 600 000 eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības sociālā fonda (ESF). Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka Eiropas prokuroru aizdomas krīt uz vairākiem iepirkumiem par dažādām mācībām universitātes personālam, kuras nodrošināja SIA "LR pro". Aizdomās tiek turēta gan firmas valdes locekle un oficiālā īpašniece, gan vēl divi aizturētie, kuru saiknes ar "LR pro" ir slēptākas. Abi ir no Rimvidu-Mickeviču ģimenes: māte grāmatvede Marija un dēls Jans, bijušais DU senators un tuvs Kudiņa draugs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
