Autora ziņas
Kādēļ pagājušā gada beigās netika savākti paraksti ne tam, lai ierosinātu referendumu par jaunām Saeimas vēlēšanām, ne tam, lai apturētu jaunā Partnerattiecību likuma spēkā stāšanos? Parakstu vākšana Saeimas atlaišanai (jaunām Saeimas vēlēšanām) šogad turpināsies līdz oktobra beigām, taču nu jau droši var teikt, ka ap abiem tematiem iepriekšējā gada kaislības ir norimušas. Tādēļ ir īstais brīdis palūkoties atpakaļ, lai jau ar vēsu prātu izanalizētu norises Latvijas politikā un sabiedrībā 2023. gada rudenī un decembrī.
Kopienās, kas seko līdzi notikumiem mākslīgā intelekta jomā, jau kādu laiku jūtama spriedze. Šīs spriedzes iemesls ir ne tikai straujā šo tehnoloģiju attīstība, bet arī neziņa par to, kas notiek sabiedrības acīm neredzamajās laboratorijās. Benzīnu ugunī piemet arī paši šo jauno tehnoloģiju izstrādātāji, piemēram, Sems Altmens, "OpenAI" vadītājs, kurš 16. novembrī Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības samitā paziņoja[i], ka nupat viņa organizācija atklājusi kaut ko jaunu: "OpenAI vēsturē jau četras reizes (un pēdējā reize bija pēdējo dažu nedēļu laikā!) esmu bijis telpā, kur mēs paveram neziņas plīvuru un pavirzām uz priekšu zināmā robežas."
Nedaudz dīvaini rakstīt apskatu par mākslīgā intelekta ģenerētajiem attēliem apstākļos, kad visa digitālā pasaule 2023. gada rudenī gaida jauno "Google" rīku "Gemini", kas sola apvērsumu šajā jomā. Proti, cerība ir uz to, ka mākslīgais intelekts spēs gan izveidot attēlu precīzi atbilstošu cilvēka dotajām norādēm, gan arī ģenerēt garākus un radošākus video. Diemžēl šobrīd nav droši zināms ne precīzs šī rīka palaišanas datums, ne arī tas, vai tas vispār būs pieejams Latvijā. Tāpat vienmēr ir iespējams, ka cerības ir pārspīlētas. Tādēļ paraudzīsimies uz to, kas mums ir pieejams šobrīd.
Nezinu, kā jums, bet man sarunas ar mākslīgo intelektu ir kļuvušas tik ikdienišķas, ka nu jau grūti atcerēties to laiku, kad nevarēju rēķināties ar šo, tomēr godīgi atzīsim, joprojām revolucionāro tehnoloģiju. Lielākoties strādāju ar GPT (angliski: Generative Pretrained Transformer) mākslīgā intelekta modeli, ko izveidoja mākslīgā intelekta attīstīšanas uzņēmums "OpenAI". Tā galvenā funkcija ir ģenerēt tekstu, kas atgādina cilvēka rakstītos. Līdzīgi kā mobilajiem telefoniem, arī GPT ir dažādas versijas, kur katra jaunākā ir uzlabojums iepriekšējai – jaunākās versijas spēj veidot arvien niansētākus tekstus, kur pilnvērtīgāk ņemts vērā konteksts.
Partiju nostāju salīdzināšanas rīks "Partiju šķirotava" pirms 14. Saeimas vēlēšanām portālā LSM.v izmantots ļoti aktīvi, tas aizpildīts vairāk nekā 117 000 reižu, tiesa, pārsvarā lietotāji bijuši jauni latviski runājoši cilvēki no Rīgas un Pierīgas. Taču šajā specifiskajā sabiedrības grupā atklājās, ka ne visi vēlētāji, ieraugot pēc anketas aizpildīšanas tās rezultātus, ieraudzīja "savu partiju" kā pirmo izvēli, un daudzos jautājumos atbalstītāju viedokļi ir krietni atšķirīgi no viņu "izvēlētā" politiskā spēka nostājas.
Jaunas vēlēšanas vienmēr ir arī jaunas cerības. Par spīti rekordzemajam pašvaldību vēlēšanu apmeklējumam 1. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāk nupat ievēlētās pašvaldību domes, lielākā daļa – jaunās, lielākās teritorijās. Vai līdzās teritoriālajam plašumam lielāki būs kļuvuši arī jauno domju sapņi, darbības vēriens, ambīcijas?
2021. gada 5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, un pirmo reizi uz pašvaldību vēlēšanām tiek veidots partiju salīdzināšanas rīks "Partiju šķirotava". Līdz šim partiju salīdzināšanas rīki veidoti tikai uz Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī 2020. gadā vēlētājiem tika dota iespēja izvēlēties starp Rīgas mēru amata kandidātiem.
Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis – cilvēki maz uzticas viens otram, liela daļa neuzticas varas iestādēm, daudzi izjūt aizvainojumu pret valsti. Taču turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme, liecina pēc domnīcas “Providus” pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.
LSM.lv un Latvijas Radio anketa "Mēru šķirotava" ir 15 jautājumu tests, kura mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus ar mēra amata kandidātiem pirms 2020.gada 29.augusta ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām, kā arī ļaut salīdzināt savus priekšstatus par Rīgai aktuāliem jautājumiem. Anketas saturu izstrādāja domnīca “Providus”.
Pagājušajā nedēļā Francijā noslēdzās svarīgs demokrātijas eksperiments - 150 nejauši atlasīti cilvēki 9 mēnešus pabeidza darbu pie priekšlikumiem, lai Francija spētu veiksmīgāk ierobežot klimata pārmaiņas. Šie priekšlikumi tika prezentēti Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Makrons publiski apņēmās gandrīz visus ieteikumus tuvākajos gados pārvērst par realitāti.
Kad šī gada februārī un martā ar kolēģiem organizējām sarunas par Eiropu veikalu tīkla “Maxima” reģionālajos lielveikalos, viens no mūsu mērķiem bija saprast, kādēļ Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir tik zema vēlētāju līdzdalība. Tikai 30% Latvijas pilsoņu ieradās uz iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Latvijas Radio un portāla lsm.lv projekta “Partiju šķirotava” anketa izveidota 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tās autors ir domnīca PROVIDUS sadarbībā ar Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru.
Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas sabiedrībā visdziļākās vērtību un attieksmju atšķirības ir starp krieviem un latviešiem. Neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām portālā LSM.lv publicētā partiju salīdzināšanas anketa “Partiju šķirotava” šo priekšstatu vienlaikus gan apstiprina, gan apgāž, radot daudz niansētāku priekšstatu par Latvijas sabiedrības vērtīborientāciju.
Ja kāds jautātu: kas ir tā Latvijas savdabība, ar ko izceļamies uz citu valstu fona, - ko jūs atbildētu? Pieņemu, ka pirmā asociācija būtu kaut kas no šī komplekta: Jāņi, kapusvētki, Kristaps Porziņģis, Dziesmusvētki un sēņošana. Lai dažādotu atbildes un pārsteigtu jautātāju nesagatavotu, interesanta izvēle būtu pieminēt Latvijas partijas.