Todien visa ģimene bijām aizbraukuši izstaigāties pa Jūrmalu. Vienā no Jomas ielas kafejnīcām nopirkām pīrādziņus. Lielākie bērni sāka ēst turpat uz ielas, un es nolauzu gabaliņu, lai iedotu arī nepilnus divus gadus vecajam Artūram, kurš sēdēja ratiņos. Artūrs to nometa zemē. Tāpat viņš izdarīja ar otru un trešo gabaliņu, līdz aptvērām, ka mutē neliks. Bērns, kurš mājās teju nepārtraukti pieprasīja ēdienu un nespēja no galda aiziet bez histērijas, nezināja, ka ēst var, arī laukā esot.
Ne tikai jāceļ algas skolotājiem, bet arī jāslēdz daļa skolu laukos un pārējās jāiegulda resursi, lai celtu mācību kvalitāti. Jāpanāk, lai bērnudārzus apmeklētu vēl vairāk mazuļu, un jāpēta, kāpēc tik daudz septiņgadieku vēl nesēž skolas solā. Jāsamazina tā saukto specskolu skaits, bērnus ar īpašām vajadzībām integrējot parastajās klasēs.