Diskusijā par šā gada budžeta projektu un tajā neiekļauto finansējumu pedagogu algu pieaugumam kā arguments bieži tiek izmantots nepieciešamo reformu trūkums skolu tīklā un izglītībā kopumā. Viens no aktīvākajiem šāda viedokļa aizstāvjiem ir finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), taču, kā secināja "Melu detektors", viņš savā retorikā izmanto maldinošus un patiesībai neatbilstošus apgalvojumus.
Autora ziņas
Bijusī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) 20. februāra raidījumā “LNT brokastis” (no 6:05) slavēja viņas vadībā veikto nodokļu reformu. Kā pierādījumus reformas veiksmei viņa minēja uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apjoma samazināšanos. Viņa pauda, ka pēc reformas ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kas saņem minimālo algu vai mazāk par to, un līdzīgi politiķe izteikusies arī iepriekš. Taču “Melu detektors” pārliecinājās, ka Reizniece-Ozola nekorekti interpretē datus un reformas ieguvumus viņa būtiski pārspīlē.
Aizvadītajā nedēļā vairāki ziņu portāli publicēja privātās Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora Edgara Grīņa rakstu, kurā viņš kritizē vidējās izglītības pieejamību un prasa lielāku valsts atbalstu tālmācības skolām. Grīņa kā izglītības eksperta viedokli ar nelielām variācijām publicēja portāli Delfi, DB.lv, diena.lv, nra.lv, ir.lv, viņš tika intervēts arī "Rīta Panorāmā" , un šī ziņa publicēta arī LSM.lv. Taču mediju nekritiski izplatītajā Grīņa vēstījumā ir vairākas būtiskas faktu kļūdas, līdz ar to viņa attēlotā aina ne tuvu nav objektīva.
Pagājušā gada sākumā pēc ilgiem strīdiem ar nozares arodbiedrību valdība beidzot apstiprināja skolotāju algu pieauguma grafiku. Nekā kosmiska tajā nav - līdz 2022. gadam zemāko darba algu par vienu likmi paredzēts pakāpeniski pacelt līdz 900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam: Igaunijā, kas skolēnu zināšanu līmenī mums tālu priekšā, jau šogad pedagogu minimālais atalgojums ir 1250 eiro jeb gandrīz divreiz lielāks nekā Latvijā.
KNAB sāktais kriminālprocess par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem ir līdz šim skaļākā, taču ne vienīgā korupcijas lieta Rīgas domē (RD) un tās uzņēmumos. LSM apkopoja informāciju par dažiem korupcijas skandāliem pēdējos gandrīz desmit gados, kopš Rīgas domes vadībā ir partija "Saskaņa" (iepriekš "Saskaņas centrs") un to pārstāvošais mērs Nils Ušakovs.
Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” pēc vairāku gadu izpētes nolūkojis 42 kvadrātkilometru lielu teritoriju Dobeles un Tukuma novados Latvijā līdz šim lielākā vēja parka būvniecībai. Ar 51 vēja turbīnu tas spētu saražot līdz pat 10% no visas Latvijā patērētās elektroenerģijas. Taču pret uzņēmuma plāniem ar parakstiem iebilduši jau aptuveni 9000 cilvēku. LSM.lv skaidro, kas tieši uztrauc iedzīvotājus un cik viņu bažas ir pamatotas.
Trīs dienas pirms 13.Saeimas vēlēšanām Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā rīkoja visu 16 Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju līderu debates. "Melu detektors" pārbaudīja politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Jaunas vēlēšanas, jaunas partijas un jauni kandidāti. Vai piederība konkrētam politiskajam spēkam un vēlme būt pie varas spēj mainīt cilvēka domas? Piedāvājam pārbaudīt politisko atmiņu, atgādinot, ko 13.Saeimas deputāta amata kandidāti teikuši kādreiz un kā tas saskan ar to, ko viņi runā vai dara pašlaik.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Partija fokusā" izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. "Melu detektors" pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Partijas "KPV LV" viens no 13 programmas punktiem paredz samazināt medikamentu cenas. Partijas premjera kandidāts Aldis Gobzems savās videouzrunās sociālā medija "Facebook" vietnē par zāļu dārdzību vairākkārt apgalvojis, ka Latvijas iedzīvotāji par medikamentiem tērē vairāk nekā ceturto daļu no sava patēriņa groza jeb no visiem saviem izdevumiem.
Partijas "No sirds Latvijai" biedre Daiga Reča kopā ar partijas līderi Ingunu Sudrabu un valdes locekli Gintu Gāberu portāla "Delfi" videointervijā aizstāvēja nesen kongresā publiskoto saukli - aizstāt tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē. Reča, kura ir arī Tukuma novada domes deputāte, kopā ar partijas biedriem kritizēja 2% no IKP piešķiršanu aizsardzībai un kā lielāku aktualitāti uzsvēra zemo bērnu skaitu vidēji vienai sievietei. LSM.lv "Melu detektors" nolēma pārliecināties par Rečas teikto.
Saeimas deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa") portāla Delfi videointervijā 15.maijā kritizēja mazākumtautību vidusskolās gaidāmo pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pimenovs norādīja uz izglītības ministru Kārli Šadurski ("Vienotība"), kurš esot noliedzis valsts saistības mazākumtautību identitātes saglabāšanā.
Saeimas sēdē debatējot pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, deputāts Arvīds Platpers apgalvoja, ka stresa iespaidā bērniem rodas autiskā spektra traucējumi un uzmanības deficīta sindroms (UDS).
Jaunā Konservatīvā partija (JKP) savā "Facebook" kontā apgalvo, ka tai ir tūkstošiem mazo ziedotāju. "Melu detektors" secina - tas neatbilst patiesībai.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) 17.maija Saeimas sēdē bija viens no opozīcijas pārstāvjiem, kas rosināja izteikt neuzticību veselības ministrei Andai Čakšai (Zaļo un Zemnieku savienība) un ar kritisku runu uzstājās debatēs. Savu uzrunu Šics sāka ar atsaukšanos uz pasaules valstu veselības aprūpes sistēmu reitingu un Latvijas vietu tajā.
Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) savā sociālā tīkla "Facebook" kontā kritiski izteicies pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Putra norāda uz paredzamo katras dzēriena pudeles sadārdzinājumu gandrīz 30 centu apmērā, kā arī apgalvo, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) dāsni finansē biedrību "Zaļā brīvība", lai tā varētu lobēt sistēmas jeb viņa vārdiem "afēras" ieviešanu. "Melu detektors" pārbaudīja deputāta minētos skaitļus un secināja, ka tie neatbilst patiesībai.
No partijas Saskaņa ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins 24.februārī piedalījās TV24 raidījumā "Preses klubs", kurā aizstāvēja par naudas atmazgāšanu kritizēto "ABLV bank" un nerezidentu noguldījumu piesaisti Latvijas komercbankās. Cita starpā viņš sacīja, ka "ABLV bank" ir bijusi Latvijā lielākā nodokļu maksātāja un tās iesaiste naudas atmazgāšanā nav pierādīta. "Melu detektors" pārbaudīja Mamikina teikto un secināja, ka viņam nav taisnība.
"2016. gadā nekādas aizdomu ēnas ne pār viņiem personīgi, ne pār viņu vadītajām bankām nebija," tā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Latvijas Televīzijas "Panorāmas" 14.februāra sižetā skaidroja, kāpēc partija pieņēma 15 000 eiro lielu ziedojumu no ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa.
"Cīņa pret korupciju un likuma neievērošanu, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir viena no manas valdības galvenajām prioritātēm," ar šādu premjera Māra Kučinska (ZZS) apgalvojumu premjera pārstāvji vērsās pie medijiem 23.februārī. Todien Kučinskis Briselē piedalījās Eiropadomes sēdē, tostarp ārvalstu kolēģiem un žurnālistiem skaidrojot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un pārmetumus par naudas atmazgāšanu "ABLV Bank".
Runājot par plānoto pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā, LNT raidījumā "900 sekundes" tiesībsargs Juris Jansons izmantoja Igaunijas piemēru un apgalvoja, ka tur vidusskolās "visa izglītība vai, teiksim, priekšmeti notiek valsts valodā". Lsm.lv "Melu detektors" pārbaudīja amatpersonas teikto un secināja, ka tas neatbilst patiesībai.