„Pēc tam, kad premjers bija divas reizes noraidījis [aizsardzības ministra Arta] Pabrika kandidatūru, premjera partijai vajadzētu nākt kopā un saprast, ko darīt tālāk. Skaidrība nekāda neradās. To varēja prognozēt," sacīja žurnālists.
Zandars gan norāda uz trīs dīvainībām partijas domes sēdē. Pirmkārt, tajā netika apspriests Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, par kuru publiski jau runāts kā par iespējamo premjera kandidātu. Otrkārt, pietiekoši plaši apspriesta tēma par bezpartejisko premjeru, kas esot pretrunā iepriekš Solvitas Āboltiņas (Vienotība) teiktajam, ka premjeram vajadzētu būtu ar kādu partiju saistītam.
Žurnālists arī vērš uzmanību uz partijas reakciju attiecībā uz prezidenta noraidīto Pabrika kandidatūru: „Diezgan daudz arī bijusi vaimanāšana par to, kas ir prezidenta lēmuma noraidīt Pabriku patiesie motīvi, kas ir interešu grupas, kas sadarbojas vai konsultējas ar prezidentu. Līdz ar to bijis daudz skumju pārdomu. Bet jautājums – kas traucēja „Vienotībai" nostāties, kā tagad žargonā saka, pozā un būt agresīvākiem no savas puses."
„Bet secinājums, ka pavaidēja un izklīda pa mājām, kas premjera partijai ir diezgan dīvaina reakcija," vērtē Zanders.
Viņš to skaidro vai nu ar cilvēku apjumumu vai pārkombinēšanos.
Ziņots, ka Valdis Dombrovskis (Vienotība) no amata atkāpās 27. novembrī, paužot, ka tādā veidā uzņemas atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Tajā, iebrūkot veikala griestiem, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
"Vienotība" plāno līdz 7. janvārim izvirzīt savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, turklāt kandidāts var būt gan partijas biedrs, gan bezpartejisks, tā sestdien lēma "Vienotības" dome.
