VNĪ paziņojumā medijiem informēja, ka lēmums apturēt Stūra mājas izsoli pieņemts, ņemot vērā Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) un tā pārraugošās iestādes – Kultūras ministrijas lūgumu. VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gatavību turpināt pārvaldīt ēku, ja nozare nama atjaunošanai un tālākai lietošanai rod finansējumu un saturu.
Vienlaikus VNĪ norādīja, ka ilgstoši strādājot pie reāli iespējamiem risinājumiem valsts līdzekļu optimālam izmantojumam un
kā racionālāko risinājumu VNĪ joprojām redz nama pārdošanu, saglabājot vietu muzejam.
Iepriekš piektdien, 20. novembrī, Nacionālā apvienība vērsusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu apturēt Stūra mājas izsoli un visai ēkai piešķirt īpašu statusu. Partijas ieskatā būtu jāturpina ēkas izpēte un jāvērtē nama turpmākās izmantošanas un uzturēšanas iespējas, informēja partija.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars paziņojumā medijiem norādīja, ka ēkai jau ilgstoši nav izdevies atrast jaunu īpašnieku: “Ja ēkas izsoles sākuma cena pārsniedza 4 miljonus, tad tagad to jau piedāvā par 2,8 miljoniem eiro. Stūra mājas pārdošana, mūsuprāt, nav pieļaujama. Uzskatām, ka izsoles process būtu jāaptur un jādiskutē par nama turpmāko izmantošanu un uzturēšanu.”
Daļai ēkas jau piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja”” statuss. Turpinoties ēkas izpētei, atklājas aizvien jaunas vēstures liecības – oktobrī esot izskanēja ziņa par patronu čaulīšu atrašanu kanalizācijas sistēmā, taču atradumu vieta neatrodas aizsargājamajā ēkas daļā. Tāpat pašlaik notiekot Okupācijas muzeja rosināta Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra veikta izpēte.
Nacionālā apvienība vērsusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu piešķirt vēsturiska notikuma vietas statusu visai ēkai.
Dzintars informēja, ka Kultūras ministrijai dots uzdevums uzņemties vidutāja lomu pārrunās par Stūra mājas turpmāko izmantošanu.
KONTEKSTS:
Mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61, kas pazīstams gan kā Stūra māja, gan Tetera nams, ir valstiskas nozīmes īpašums, tomēr valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams. Tāpēc VNĪ pērn rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Šāds termiņš ir noteikts kā maksimālais ar likumu. Taču privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu, secināja VNĪ.
Tāpēc, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ lēma ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam un iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā. Sākotnēji šādas izsoles sākuma cena bija 4 247 000 eiro.
