2017. gada marta sākumā Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo personu sūdzības, krimināllietā pret Rēzeknes slimnīcas ārstu par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kā rezultātā iestājās pacienta nāve, pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, informē prokuratūrā.
Prokuratūrā skaidro, ka 2015. gada 14. martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru, kuram dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.
Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.
2015. gada 22. maijā pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 138. panta otrajā daļā, Valsts policija uzsāka kriminālprocesu. Pērnā gada 28. novembrī Valsts policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Cietušie pārsūdzēja Valsts policijas lēmumu uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta. Šā gada februārī cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā.
Šā gada 2. martā Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja:
cietušo iesniegtās sūdzības ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs.
"Gan procesa virzītājas inspektores, gan prokuroru secinājums par to, ka ārsta darbībās nav konstatējama cēloņsakarība ar cietušā nāves iestāšanos, ir acīmredzami kļūdains, izdarīts nepareizi, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus un nepareizi izprotot un interpretējot pierādīšanas priekšmeta būtību konkrētajā kriminālprocesā, ko nozīmē cēloņsakarība noziedzīgā nodarījumā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu," norāda Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors.
Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.
Kriminālprocess nosūtīts izmeklēšanas turpināšanai Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim.
Jau vēstīts par sirmgalvja Roberta Saukāna pēkšņo aiziešanu. Rēzeknes slimnīcā viņu ieveda ātrā palīdzība ar aizdomām par plašu infarktu, taču uzņemšanas nodaļas ārsts Georgijs Tihonovs pacientu aizsūtīja mājās. Tur dažu stundu laikā viņš no infarkta nomira.
Veselības inspekcija pēc notikušā pārbaudes secināja, ka šajā gadījumā netika uzstādīta pareiza diagnoze un netika nodrošināta atbilstoša ārstēšana. Šī ārsta nolaidība ģimenei ir atlīdzināta no valsts budžeta. No Ārstniecības riska fonda tuviniekiem par morālo un materiālo kaitējumu izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro. Tā ir otra lielākā izmaksātā summa Ārstniecības riska fonda vēsturē.
Gaiļezera kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Un šī diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos. Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču atzina, ka pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.
Pēc visu šo atzinumu saņemšanas Kriminālpolicijas nodaļas inspektore vienalga nekonstatēja konkrētu cēloņsakarību starp ārsta darbību vai bezdarbību un pacienta nāvi. Tāpēc kriminālprocess tika izbeigts. Saukāna ģimene norādīja, ka šis policijas lēmums izbeigt kriminālprocesu noteikti tiks pārsūdzēts.
