Viena no lielākajām Ukrainas kara bēgļu grupām šobrīd reģistrēta Ventspilī. Skaits pārsniedz 200. Sievietes ar bērniem, kas šobrīd uzturas Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā un Ventspils kempingā, jau no pirmās nedēļas ar entuziasmu un interesi apmeklē kursus latviešu valodā.
Ventspils ukraiņu biedrības vadītāja Marija Antonova sacīja: “Ukraiņiem ļoti viegli iemācīties latviešu valodu. Kā mēs dzirdam, tā mēs arī runājam.”
Grupu bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem vada latviešu valodas pasniedzēja Jeļena Novikova. Viņai šis piedāvājums nācis negaidīti, tomēr atteikties no tā ventspilniece nav varējusi, jo prot ukraiņu valodu. Viņa pauda: “Es nevarēju atteikties, jo man ļoti žēl bērnu. Cik es zinu ukraiņu valodu, tik zinu. Latviešu tāpat.”
Ukrainiete Viktorija, kas Ventspilī mācās latviešu valodu, sacīja: “Kaut kā jāadaptējas šeit. Šeit ir skolas, šeit ir jāiet uz veikalu, un es nemāku pateikt, ko man vajag. Ir cilvēki, kas vispār neprot krieviski. Tad es cenšos runāt angliski, krieviski vai meklēju [vārdus] pati.”
Vēlmi mācīties latviešu valodu izteikuši ukraiņu bērnu vecāki, tāpēc pilsētā apzināti pedagogi, kas varētu iemācīt valodas pamatus. Jau nākamajā nedēļā bērni no Ukrainas sāks regulāru skolas apmeklējumu, iekļaujoties klašu kolektīvos, un arī tur mācību saturā ir paredzēta latviešu valoda.
Ventspils Izglītības pārvaldē reģistrētas jau pirmās apmaksātās darba vietas pedagogu palīgiem. Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane norādīja: “Protams, ka visiem ir vēlme atgriezties mājās un braukt atpakaļ, bet tas laiks, kad viņi ir šeit, mums ir jānodrošina, lai tas būtu izglītībai pieejams un drošs. Un lai viņi labi justos.”
Kara bēgļu mītnes vietā uzrunātās ukrainietes apmeklē latviešu valodas kursus pieaugušajiem trīs reizes nedēļā. Tieši iespēja strādāt ir motivācija ātri apgūt valsts valodu jaunajā mītnes zemē.
Ukrainiete no Kijivas Larisa Jevstafijeva pastāstīja, kā viņai padodas macīties latviešu valodu: “Fonētiski labi, es domāju, ka būs grūtāk. Vienkārši, tikai jāiemācās izruna. Turpināsim mācīties, jo tas ir interesanti.”
Savukārt ukrainiete no Irpinas Marija Primačenko pauda: “Mēs esam darbspējīga, pateicīga adekvāta nācija, kas nonākusi grūtos apstākļos, un es ceru, ka tie drīz beigsies. 90% cilvēku, ar kuriem es šeit kontaktējos, ir gatavi darbam un sevis nodrošināšanai.”
Ja darba devējs vēlas piedāvāt darba iespējas iebraucējiem no Ukrainas, reģistrējot vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā vai aģentūrā, tad jānorāda, ka tas ir piedāvājums tieši Ukrainas bēgļiem.
“Runājot par valsts valodu, jā, šobrīd tiešām nav prasība, ka būtu jāzina valsts valoda, bet tur ir darba devēja atbildība, cik tālu tas netraucē pildīt darba pienākumus,” atzīmēja NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.
Strādāt Latvijā kara bēgļi šobrīd var bez obligātām valsts valodas zināšanām, nepieciešama vien vīza ar uzturēšanās termiņu līdz vienam gadam.
KONTEKSTS:
Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā trīs miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
