Analizējam saslimstību ar krūts vēzi
Projektā "Diagnoze - vēzis" esam analizējuši saslimstību ar krūts vēzi un tā ārstēšanu. Situācija uzlabojas, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā. Taču daudzas sievietes aizvien ignorē valsts aicinājumu uz pārbaudi. Mamogrāfijas attēlu lasījumi mēdz būt neprecīzi, nav arī vienotas datu sistēmas. Pacientes norāda, ka trūkst noderīgas informācijas.
Dati par saslimstību ar krūts vēzi pieejami šeit.
Sasniedzot 50 gadu vecumu, katra Latvijas sieviete reizi divos gados tiek aicināta izmeklēt krūtis ar mamogrāfu. Taču sievietes atzīst, ka pati uzaicinājuma vēstule viņas neuzrunā. Tā drīzāk atgādina lietošanas pamācību.
“Lai pārbaudītu krūšu veselības stāvokli, jo slimības var attīstīties bez simptomiem un sūdzībām. Ja vēzis tiek atklāts agrīni, bieži vien to var pilnībā izārstēt.” Šiem diviem teikumiem ir jāpārliecina ikviena uzrunātā sieviete veikt mamogrāfiju trīs mēnešu laikā kādā no ārstniecības iestādēm. Latvijas Televīzijas aptaujātās sievietes gan atzīst, ka viss ir skaidrs.
"Mēs civilizētā pasaulē dzīvojam," saka Valija, kura uzskata, ka arī pašiem jārūpējas par sevi, nevis tikai valstij.
Sievietēm drīzāk jautājumu raisa fakts, kādēļ pēc 69 gadu vecuma uz izmeklējumu valsts vairs neaicina. Īpaši zinot, ka atsaucība ir tik zema. Bet tās, kas godprātīgi grib turpināt izmeklēt krūtis, spiestas maksāt.
Lai skrīnings būtu veiksmīgs, būtu jāatsaucas vismaz 70% aicināto. Pie mums nav pat 50%. Zemo aktivitāti pacientu organizācijas un psihologs skaidro arī ar neveiksmīgo vēstules tekstu.
"Komunikācija nav notikusi. Sievietes nav sapratušas. Teiciens, ka agri izgrieztu var izārstēt, nestrādā. Parādi, pastāsti, kas notiks ar tevi. Tiem, kas raksta, tai vēstulei ir jākļūst uzrunājošai. Ir jāmaina komunikācijas stils. Nevar vainot – pacienti paši vainīgi! Ko es izdarīju nepareizi, kāpēc šie pacienti nenāk?" saka biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja Olga Valciņa.
Laikā, kad uzbāzīgie patēriņa kredīta devēji vismaz reizi mēnesī sūta personīgas īsziņas, aizsūtīt uzaicinājuma vēstuli sievietei elektroniski vai kā īsziņu būtu tikai normāli.
"Ir jābūt tai vēstulei specifiskai. Ja es dzīvoju Rīgā, ir jābūt divām iestādēm, starp kurām es varu izvēlēties,
un, ja tā ir e-pasta vēstule, tad uzreiz ieklikšķināt savu izvēli. Un ideāli, ja tā iestāde ar mani sazinās. Un minimālais laiks ir – ka ar mani dienas laikā sazinās, es sarunāju konkrētu laiku, es esmu jau savā ziņā slēdzis līgumu jeb devis apsolījumu, ka es to izdarīšu!" risinājumus piedāvā Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.
Ko mainīs?
Valsts ir apzinājusies, ka vēstule nestrādā, un sola to mainīt. Pēc mamogrāfijas audita tas iekļauts darāmo darbu sarakstā. Pilotprojektā paredzēts ieviest versiju arī krievu valodā.
"Mēs esam salikuši punktus uz i, lai šis skrīnings būtu mērķtiecīgs, lai pacientes atsauktos. Un lai visi šie dati būtu salīdzināmi un būtu savietojami ar vēža reģistra datiem. Lai redzētu, vai vispār sieviete ir piedalījusies skrīninga programmā," skaidro Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Vēstules dizainu un ietveramo informāciju veselības aprūpes organizētāji pārveidos pašu spēkiem. Taču ir plāns piesaistīt Eiropas sociālā fonda naudu, lai veidotu kampaņu un uzrunātu sievietes nākt pārbaudīties. Pērn sievietēm izsūtīja 140 115 vēstules. Pārbaudīties devās 58 983 jeb 42% aicināto. Šogad pirmajā pusgadā atsaucība ir pieaugusi, un izmeklējumus veica 45% sieviešu. No 25 863 pārbaudītajām 302 sievietēm jeb 1% no visām pārbaudi izgājušajām konstatēja aizdomas par audzēju.
