Sadaļas Sadaļas
No krūts vēža nav jāmirst. Bet mirst...

Situācija uzlabojas, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā. Taču daudzas sievietes aizvien ignorē valsts aicinājumu uz pārbaudi. Mamogrāfijas attēlu lasījumi mēdz būt neprecīzi, nav arī vienotas datu sistēmas. Pacientes norāda, ka trūkst noderīgas informācijas!

Aija Kinca, LTV Ziņu dienests
Zanda un Vija. Viņu piedzīvotais
Divas sievietes atklāj savu krūts vēža stāstu. Daugavpils ārsti neticēja, ka Vijai tiešām ir vēzis. Zanda uz izmeklējumiem devās regulāri, taču vēzi atklāja tieši viņa, nevis ierīces.
Zanda: zināju, ka mammai bija
"To mirkli es atceros tā, it kā tas būtu noticis šodien. Es raku siltumnīcu. Bija tāds karstums. Karsta, karsta diena. Notraucu tā kā sviedru lāsi, tā kā mušiņu... O, kas tas tāds? Bumbulis! Pareizāk sakot – zirnītis, jo tas bumbulis bija zirnīša lielumā!" Tā dienu, kad viņa savu krūts vēzi atklāja pati, atceras Zanda Birze. Sieviete ar stilīgāko matu ezīti Rīgā un krekliņu ar kaķi, kas krīt uz visām četrām. Zandas mamma no krūts vēža mira Zandas rokās. Zanda zināja, ka šī diagnoze var skart arī viņu.

"Mans ginekologs arī zināja, ka esmu riska zonā. Pirmajā gadā, jā... ej uz magnētisko rezonansi! Pārbaudies! Vienu gadu nekas, otru – nekas. Atslāba... Nu? Ko tu nāc tik bieži? Tad viss palika pašas ziņā. Galvenais, ka brīdī, kad es to sataustīju, biju pilnībā pārbaudīta! Pirms mēneša biju bijusi uz mamogrāfiju. Pirms nedēļas – pie ginekologa. Un mamogrāfijā man bija R2. Un man teica – nāc pēc gada. Bet es ārstam zvanu un saku – es sataustīju! Jā, bet tev ir R2. Nu, ja ļoti gribi, ej uz sonogrāfiju. Tur gan uzreiz teica – meitene, nav labi!"

Vija: ārsti teica, ka mastopātija
Vija Vagale gan ar krūtīm mocījusiespietiekami ilgi. Pirmā diagnoze bijusi mastopātija jeb izmaiņas krūts dziedzeros, ko izraisa hormonālas novirzes. "Bet es jutu, ka nav labi. Onkologs Daugavpilī visu norakstīja uz mastopātiju. Bet bija jau sāpīgi limfmezgli padusēs. Krūts kļuva sarkana. Roka tik ļoti sāpēja, ka es nevarēju pacelt, un man jau bija melni izdalījumi no krūts. Mastopātija. Bet es taču lasu internetā, tur ir visas tās pazīmes sarakstītas! Temperatūra bija, dzēru pretsāpju tabletes," stāsta Vija.

"Es nezināju, ko darīt! Man jāsaka paldies savam endokrinologam. Viņš mani nosūtīja uz Rīgu, uz ARS, un tur es nejauši ieraudzīju bukletiņu, ka tur var veikt krūtīm mamogrāfiju, valsts apmaksātu. Saprotiet? Un, kad uztaisīja to mamogrāfiju, es tiku pie ārstes, kurai visu mūžu būšu pateicīga. Tiku pie Ilzes Eņģeles – un tas uzvārds jau vien! Man pat bija doma – nu kas tā par meitenīti? Jauniņa, jauniņa. Kā var jauns būt tik labs? Viņa ir ļoti atbildīga. Kad man uztaisīja mamogrāfiju, viņa man pati piezvanīja, ka nevarot naktīs gulēt. Jo viņai liekas, ka tur ir kaut kas!"
"Es braucu pie dakteres Eņģeles uz Rīgu, taisīju ultrasonogrāfiju, un tad viņa teica, ka ir pietiekamas aizdomas, ka tur kaut kas nav labi," stāsta Vija
Sākās cīņa
Maketētāja Zanda un informātikas pasniedzēja Vija ir divas no tām vairāk nekā 1000 Latvijas sievietēm, kas katru gadu izdzird diagnozi "krūts vēzis". 2017. gadā tās bija 1133. Iedomājoties, ka ekskursiju autobusā ir 52 vietas, tie būtu gandrīz 22 lielie autobusi, pilni tikai un vienīgi ar krūts vēža pacientēm. Daudz! Krūts vēzis Latvijas sievietēm saslimstības un mirstības ziņā ir absolūts līderis. Katrai piektajai sievietei, kura saslimst ar kādu onkoloģisku slimību, atklāj tieši krūts vēzi.

Taču Zanda netaisījās mirt. Un Vija arī ne. Sākās viņu cīņa par dzīvību. Tieši tā viņas to arī sauc. Sievietes, kuras ārstējušas vēzi, parasti lietas sauc īstajos vārdos.

Vija stāsta: "Es braucu pie dakteres Eņģeles uz Rīgu, taisīju ultrasonogrāfiju, un tad viņa teica, ka ir pietiekamas aizdomas, ka tur kaut kas nav labi. Un ka būtu svarīgi veikt magnētisko rezonansi krūtīm. Bet tur vajag onkologu konsīliju. Un es šeit, Daugavpilī, raudādama prasīju, lai sarīko to konsīliju. Viņi negribēja. Neesot nekādu pazīmju. Paldies Dievam, ka tomēr piekrita. Vēl tagad ausīs skan tie vārdi: "Nu brauc, brauc uz to Rīgu, tev jau tāpat nekā nav!" Tā ārsti var pateikt! Es kā pedagogs nevienam bērnam neko tādu nevaru pateikt."

Un Vija brauca. Četras stundas 240 kilometrus. Pēc diagnozes un pēc veselības.
Vija, pasniedzēja no Daugavpils: "Daugavpilī man ārsti teica: "Skrien, skrien uz to Rīgu! Tev tur nekā nebūs!"
Riska grupu nepieskata
"Bet kāpēc to bumbulīti neuzrādīja mamogrāfija?" Zanda vaicā. Un pati atbild: "Te jau ir tas stāsts! Ka katrai sievietei vajag savu pieeju. Ka nevar visas caur vienu izmeklēšanu laist. Vajag mamogrāfu, vajag magnētisko rezonansi, vajag sonogrāfiju. Un, tā kā es savā ģimenē esmu īsā laikā jau trešais gadījums ar šo diagnozi, tādām ģimenēm vispār vajadzētu citu pieeju! Ka uzreiz reizi gadā taisa magnētisko rezonansi un īpaši pārbauda. Jo tas jau ir..."

Tam pilnībā pievienojas ārsti. Latvijas Onkoloģijas centra radioloģe Ilze Eņģele ir tā ārste, pie kuras sievietes ierodas jau apstiprināt vai noliegt aizdomas par ļaundabīgu audzēju. Tieši viņa zvanīja arī Vijai uz Daugavpili un mudināja ierasties atkal. Uz biopsiju. Iegūtā audu parauga analīzes bija patiesības mirklis. Ilze Eņģele stāsta: "Tām sievietēm, kurām ir šī BRAC mutācija, vajadzētu cita veida skrīningu! No 25 gadu vecuma reizi gadā magnētiskā rezonanse. Mums tā nav. Bet lielākajā daļā Eiropas valstu tā ir. Uz to Latvijā būtu jāiet! Un tas attiecas ne tikai uz krūts vēzi, bet arī uz olnīcu vēzi."
Krūts vēzis Latvijā 2017. gadā
Konstatēts 1113 personām
80% gadījumu sievietēm no 50 līdz 79 gadiem
Mirušas 418 sievietes
Pašlaik pēc krūts vēža dzīvo 13 365 sievietes
Tam, ka sievietes, kuru ģimenēs mammas vai vecmāmiņas ir slimojušas ar krūts vēzi, būtu īpaši jāpieskata, iesaistot atsevišķā valsts programmā, piekrīt arī ārsts, kurš krūtis operē, – Arvīds Irmejs, Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs: "Tā ir neapzināta daļa, ar ko nestrādājam. Tie riski ir ļoti augsti, un tā ir viena no riska grupām, kuru mums Latvijā būtu viegli apzināt." Ārsts uzsver, ka pagaidām tas paliek katras pašas ziņā. "Bet ir desmiti un simti sieviešu, kurām var novērst krūts vēzi, olnīcu vēzi un nebūtu jāiet cauri smagām ķīmijām. Pieņemsim, cilvēks ir pilngadīgs, nu tad 22–25 gadu vecumā, jo līdz tam vēzis reti attīstās, ņem ģenētiskās analīzes un nosaka šo risku. Tas noteikti no ekonomiskā viedokļa atmaksātos."
Arvīds Irmejs, P. Stradiņa KUS Krūts slimību centra vadītājs: "Krūts vēža veidošanos ietekmē sievišķā hormona estrogēna ekspozīcija. Agras mēnešreizes, vēla menopauze, dzemdību skaits – ietekmē pilnīgi viss!"
Kāpēc man?
Šo jautājumu, ko uzdod daudzas, sev uzdeva arī Vija un Zanda.

"Tas ir mans ceļš. Tā es sev pateicu. Un vēl – vēzis barojas no šūnām un negatīvām emocijām. Es savas emocijas viņam nedošu. Viņš no manis nedabūs neko! Viņš dabūs ķīmiju, viņš dabūs starus, viņš dabūs operāciju, bet viņš nedabūs manas emocijas. Es priecāšos, dzīvošu un ignorēšu viņu!" saka Zanda. Tobrīd viņa jau zināja, ka viņas vēzis ir pirmajā stadijā. Tas nozīmē, ka audzējs ir neliels un principā pilnībā izārstējams. Un tā ir labā ziņa daudzām Latvijas sievietēm, jo Latvijā pēdējos gados aizvien biežāk krūts vēzi atklāj pirmajā un otrajā stadijā.
Zanda, maketētāja no Rīgas: "Es vēzim pateicu, ka viņš dabūs ķīmiju, starus un operāciju, bet ne mani!"
"Dzīvesveids un pārmantojamība. Vēzis rodas kombinējoties," skaidro Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. "Pirms 40 gadiem mums bija 500 gadījumu gadā, šodien jau 1200. Ir samazinājies dzemdību skaits, kas pilnīgi noteikti ietekmē saslimstību. Uztura lietas. Un vides faktori, ko mēs pat nevaram ietekmēt."

Vēzis sākas, kad piena dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nepareizi dalīties, ieaugot blakus audos un izplatoties pa visu ķermeni. 90% gadījumu, atklājot krūts vēzi agrīni, iespējama pilnīga izārstēšana. 70% vēža ir pamanāmi 15 milimetru lielumā."No tāda vēža nevienam nav jāmirst!" uzsver Irmejs. Bet varbūt apstāsimies pie atslēgvārda "pamanāmi".

Kāpēc vēzi nepamana
Zandai bija veikta mamogrāfija, tur vēzi neredzēja. Kāpēc tā? Onkologi Rīgas lielākajos vēža ārstēšanas centros – Latvijas Onkoloģijas centrā un Stradiņa slimnīcā – atzīst, ka ik dienu ierauga izmeklējumus, kuros vēzis patiesībā jau bijis redzams. Taču kolēģi novados nav mācējuši to atpazīt un aprakstīt. Arvīds Irmejs ir skarbs: "Kad mēs paskatāmies, ir jākož mēlē!"
Ilze Eņģele, LOC radioloģe: "Es krūtis pārbaudītu savā darba vietā. Specializācijai ir liela nozīme!"
Taču ārste Eņģele gan aizstāv tos, kuri mamogrāfiju neprot nolasīt. "To tiešām viņiem nevar pārmest! Jo šīs vēža izpausmes ir tik dažādas. Mūsu kolēģi reģionu slimnīcās ir spiesti to darīt. Tas nav tik viegls uzdevums – mamogrāfijas lasīt. Tā ir iestādes politika – iestāde liek viņiem rakstīt rentgenu kauliem, galvas magnētus, visu pēc kārtas. Tomēr ir jāspecializējas! Uz papildu izmeklējumiem tiek atsauktas krietni vairāk sieviešu, nekā viņām tiek apstiprināts vēzis! Un vēl kas svarīgi – ir daudz labdabīgu pārmaiņu. Taču, ja nav attēlu, ar ko salīdzināt, to nevar noteikt! Tāpēc ir tik ļoti vajadzīga vienota datu sistēma visā valstī." Proti, vienota vieta, kur visi šie veiktie izmeklējumi būtu apskatāmi, bet pašlaik tādas nav.
Tā izskatās attēls pēc mamogrāfijas izmeklējuma. Šajos attēlos ir redzams krūts vēzis.
Izmeklējumus var veikt 26 centros visā valstī. Bet apskatīt vienā iestādē izdarītu izmeklējumu citā centrā ir neiespējamā misija! Piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrā regulāri spiesti mamogrāfijas izmeklējumu atkārtot, jo pacientei iedotu disku dators never vaļā vai nav piekļuves konkrētā centra sistēmai. Ilze Eņģele skaidro: "Mums ir jāskatās šīs bildes, attēli uz specializētiem monitoriem. Lai mēs varētu tos novērtēt, ir jābūt piecu megapikseļu augstas izšķirtspējas monitoriem. Attēlus, kas ir taisīti citviet, kur ir aizdomas par patoloģiju, mēs nevaram šeit atvērt! Ļoti reti kad varam atvērt. Sistēmas ir nesaderīgas. Tad ir jautājums – kāda jēga šim pirmajam izmeklējumam, ja nevaram ar to strādāt tālāk?"

Arvīds Irmejs savukārt pauž neizpratni: "Mums blakus ir Somija, Zviedrija. Kāpēc darām citādi, ja tur mirstība samazinājās par 60%? Mēs taču aicinām ciemiņu tad, kad māja ir sakārtota. Tad kāpēc mēs sievietes aicinām uz nesakārtotu māju?" Ārsti nešaubās, ka labā prakse Latvijā būtu koncentrēt izmeklējumus 1–2 ekselences centros, kas, visticamāk, būtu Stradiņos un Austrumu slimnīcā. Lai tiešām redzētu vēzi agrīni, radiologam jāapraksta vismaz 5000 mamogrāfiju gadā. Novados tik daudz aprakstu vienkārši nenotiek.

"To visu var nosegt!" ir pārliecināts Irmejs. "Igaunijā ir četri centri – Tallina, Tartu, Narva un Pērnava. Mums ir pāri 20. Un kvalitāte cieš."
Arvīds Irmejs:
"Igaunijā ir četri centri – Tallina, Tartu, Narva un Pērnava. Mums ir pāri 20. Un kvalitāte cieš."
Bet vai sievietes brauktu veikt krūšu izmeklējumu uz novada centru vai pat Rīgu? Krūts vēža pacientu organizācijas "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe nešaubās ne mirkli: "Pilnīgi viennozīmīgi brauktu! Jau tagad brauc! Ne velti Latvijas Onkoloģijas centrā ārstējas 80 procenti visas Latvijas pacientu. Viņi brauc tāpēc, ka uzticas! Pat neskatoties uz to, ka ne vienmēr ir tas labākais kontakts ar ārstu! Ja runājam par ekselences centriem, tā jau nav tikai Latvijas tendence. Uz to iet visā pasaulē."

Jāatzīmē, ka problēmas ar mamogrāfu attēlu precīzu nolasīšanu konstatējusi arī Veselības inspekcija, kas pēc kādas pacientes iesniegumu veikusi īpašu pārbaudi. Veselības inspekcijas pārstāve Dace Roze skaidro: "Sieviete bija laikus gājusi uz izmeklējumiem, reģionā. Tur šis vēzis nebija konstatēts. Kad sieviete gāja uz nākamajiem izmeklējumiem, vēzis bija jau 2. vai 3. stadijā. To visu vajadzēja redzēt savlaicīgāk vai agrāk!"

Veselības inspekcija pārbaudījusi deviņas no 26 iestādēm, un secinājumi tie paši, kas ārstiem: iestāžu ir par daudz, izmeklējumus nevar atvērt citviet, izmeklējuma veicējiem trūkst izglītības, un nereti apraksti ir pārspīlēti. "Bija arī hiperdiagnostika – ārsti konstatēja sliktāko iespējamo vērtējumu, bet eksperti skatoties teica – nē, nav nemaz tik slikti."

Tajā pašā laikā pārbaudē inspekcija pārliecinājusies, ka arī ar salīdzinoši vecu iekārtu var iegūt labu bildi, ja asistents mācējis pareizi nopozicionēt, lai visa krūts ir labi redzama un attēlota.
Ilze Viņķele, veselības ministre (A/P): "Audits uzrādīja, ka nemāk ne kvalitatīvi nobildēt krūtis, ne nolasīt šos izmeklējumus!"
Kādas izmaiņas plāno Veselības ministrija
Galvenie punkti:
Skrīninga īstenošanas mācības. Apmācīs radiologus, radiologu asistentus, radiogrāferus.
Uzaicinājuma vēstule sievietēm – saprotamāka un sirsnīgāka. Pilotprojektā plānots to tulkot arī krievu valodā. Ir aizdomas, ka daļa uzaicināto sieviešu nesaprot, kas tur teikts.
Izstrādās algoritmu, kā runāt ar pacienti.
Ieviesīs "četru acu principu", kad katru mamogrāfijas izmeklējumu neatkarīgi apraksta divi radiologi. Jau ir spēkā no 1. septembra.
Nakts pirms operācijas
Bet kas notika tālāk ar Zandu un Viju? Abas devās uz operāciju.

Vija stāsta: "9. augustā man bija operācija. Jau gads pagājis! Tagad man ir labi. Pēc tā, kas bija, man ir ļoti labi! Kā tai gatavoties? Visi jau nobīstamies. Tikai cits neizrāda. Tajā 5. stāvā, krūšu nodaļā, tur ir tādi lūgšanas papīrīši salikti. Es lūdzos visu nakti, lai viss būtu kārtībā. Operācija bija ilga. Tur bija daudz ko griezt." Gan Viju, gan Zandu operēja ķirurgs Andrejs Srebnijs.

"Man tā paveicās, ka es nonācu pie Srebnija, vienkārši fantastisks ķirurgs," staro Zanda. "Es jau biju gatava, ka ņems krūti pavisam nost. Viņš teica – nē, meitene, tu esi jauna! Tev jādzīvo! Es tevi nekropļošu! Viņš mani tā iedvesmoja!"

Ir tikai parūku reklāma
Krūts vēža pacientes uzsver vienu un to pašu – nekur nav pieejama kvalitatīva informācija par krūts vēzi! Nodaļā tobrīd pie sienas bijusi tikai viena lapiņa. Parūku veikala reklāma.

Arī pēc izrakstīšanas no slimnīcas viņas jūtas vienas, apmulsušas. Zanda stāsta: "Tev nav kam piezvanīt. Ne savam onkologam, ne kādam konsultāciju tālrunim. Nav tev to numuru. Lai saprastu, vai tas, kas tobrīd ar tevi notiek, ir normāli vai nav. Pēc ceturtās ķīmijas, kad man vairs nebija jāiet uz ķīmiju, bet līdz stariem vēl ir jāgaida, man sākās caureja. Nedēļu. Smaga caureja. Es jūtu, ka sāku atūdeņoties. Es ievēroju pareizu ēšanu, visu daru pareizi, bet nav kam piezvanīt. Zvanu uz Onkoloģijas centru un saku, ka man vajag pie ārsta. Jā, mēs varam pierakstīt. Pēc mēneša. Es saku – mēnesis man neder. Nu jā, jums akūts gadījums, pēc divām nedēļām. Tad atliek internets, tu lasi un izlasi, ka nevajag ēst pareizi, ka tu ēd rupjmaizi, bet vajag baltmaizi un banānus, lai to visu apturētu!"
Zanda:
"Pēc ceturtās ķīmijas man sākās caureja. Nedēļu. Smaga caureja. Es jūtu, ka sāku atūdeņoties. Es ievēroju pareizu ēšanu, visu daru pareizi, bet nav kam piezvanīt."
Cita vēža paciente turpina: "Tev jau tā ir bail. Tu apraudies, jau tikai skatoties savu bērnu bildes telefonā. Un viss, kas tev ir, – sarunas ar palātas biedrenēm. Pašā nodaļā nebija nekādas informācijas. Ne pie sienas, ne bukletos.Informācija ir nulle, ārsts tev nestāsta pilnīgi neko. Toties bija ļoti laipnas māsiņas. Tas mīļums... protams, atkal saraudināja. Visu uzzina pacienti viens no otra. Spicākais operētājs ir Eglītis, bet viņš ir tā pārstrādājies! Cik darbavietās viņš strādā? Beidz pinkšķēt! Jo, ja tu šitā raudāsi, drīz būsi ar to vēzi atpakaļ! To viņš man pateica. Un viss. Un ieteica izlasīt grāmatu "Anti Cancer". No izmisuma sievietes ķeras pie dažādiem salmiņiem. Daudzas tagad atzīst, ka bijušas pie dziedniekiem, gaišreģiem.

Atpakaļ dzīvē
Pašlaik Vija ir atgriezusies pasniedzējas darbā, bet Zanda atkal maketē. Vēža gads viņu dzīvē ir beidzies. "Es izbaudīju laiku, kad saslimu ar vēzi un ārstējos. Kad beidzās stari, tad bija sajūta, ka esmu no laivas izmesta. Tad atkal bija ikdiena, atpakaļ dzīvē. Bet tu sēdi uz pulvera mucas. Atkārtosies? Neatkārtosies?" stāsta Zanda.

Vija savukārt norāda: "Es atļāvos to gadu nestrādāt! Zinu, ka citas pacientes ķīmijas laikā iet uz darbu, bet es nolēmu sevi pažēlot!" Onkoloģiska saslimšana tagad paliek kā ieraksts Vijas un Zandas medicīnas dokumentos. Viņām jāveic izmeklējumi katru pusgadu. Jāseko savai veselībai un jādzīvo.

70 procenti no krūts vēža pacientēm sasniedz piecu gadu dzīvildzi. Pieci gadi ir tāda maģiska robeža. Jo pēc tam pārbaudes notiek retāk, un principā uzskata, ka sieviete ir izārstēta. Tomēr vienmēr paliekot vēža riska zonā, jo šī slimība mēdz atgriezties. Patlaban vairāk nekā 13 tūkstoši sieviešu Latvijā dzīvo pēc tam, kad ir izārstējušas krūts vēzi. Tas ir vairāk nekā visa Sigulda!
Veselības ministrija sola labot tekstu un tulkot to arī krieviski
Kā aicina sievietes pārbaudīties
Kopš 2009. gada, tātad jau 10 gadus, valsts sievietes no 50 gadu vecuma reizi divos gados aicina izmeklēt krūtis ar mamogrāfijas metodi. Sieviete saņem sev adresētu vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, kurā norādītas arī vietas, kur viņa šo skrīningu var veikt. Tiesa, vēstules veids ir atzīts par neuzrunājošu, un dienests apņēmies to mainīt un pilotprojektā ieviest arī versiju krievu valodā.
Atsaucas mazāk par pusi

Latvijā šajā "mamogrāfa izmeklēšanas radarā" ir aptuveni 300 000 sieviešu. Viņas uz izmeklējumiem aicina reizi divos gados. Ja būtu 100% atsaucība, tad valstī gadā būtu jāveic 150 000 mamogrāfiju. Taču šim aicinājumam atsaucas mazāk nekā katra otrā sieviete.

Tātad Latvijā gadā jāveic vidēji 70 000 izmeklējumu.
Pārbaudes laikā krūti iespiež starp tādiem kā diviem stikliņiem un veic rentgenoloģisku izmeklējumu ar zemas intensitātes rentgena stariem. Sievietes ar lielām krūtīm nereti teic, ka sajūtas nav patīkamas. Bet tas noteikti nesāp!
Top moderns krūšu centrs
Te būs iespēja operēt, pat nepārgriežot krūti
Latvijas Onkoloģijas centru ieskauj celtnieku stalažas. Nodaļās rit remonti. Cik simboliski! Reizē tiek remontēta gan pati ēka, gan visa onkoloģijas sistēma.

Ilze Eņģele: "Šogad bija vēsturisks moments! Pirmo reizi veselības ministre bija ieradusies slimnīcā, lai runātu par skrīningu. Mana kolēģe, daktere Šlosberga, zināja teikt, ka nekad iepriekš tā nav noticis. Un mēs sākām ar pašiem pamatiem. Ar izglītību. Un – vēl viens vēsturisks notikums! Pirmo reizi Onkoloģijas centrā būs vislabākās iekārtas, kādas Latvijā ir pieejamas kompleksai izmeklēšanai. Tiks veikti plaša spektra izmeklējumi. Vēl mums jārunā par telpu iekārtojumu un loģistiku, kā to organizēt. Pie mums būs labākā Eiropas prakse! Tiks izmantota mamogrāfija, mamogrāfija ar kontrastvielu, tomosintēze, stereotakse, operācijas kļūs daudz saudzīgākas. Ievērojams progress! Ar šīm iekārtām būsim Eiropas līmeņa klīnika." Lai parādītu izmeklējumu atšķirību, ārste paņem biezu grāmatu. Tās ir Eiropas vadlīnijas krūšu izmeklējumiem. Uz vāka – Klimta gleznas fragments.

Eiropas vadlīnijas krūšu izmeklējumiem
Ilze Eņģele: "Pirmo reizi Onkoloģijas centrā būs vislabākās iekārtas, kādas Latvijā ir pieejamas kompleksai izmeklēšanai."
Ilze Eņģele: "Ja mēs parastā 2D mamogrāfijā krūti redzam kā šo grāmatu kopumā, no vāka līdz vākam, tad tomosintēze ir tik precīzs izmeklējums, it kā mēs krūti šķirstītu pa lapai. Vienu pēc otras, lapu pēc lapas. Ļoti precīzi!" Tieši šis superprecīzais izmeklējums ļaus vēzi atklāt laikus. Iekārtu izmaksas mērāmas simtos tūkstošos eiro, bet tās ļaus vēzi atklāt ļoti agrīni un atklāšanas brīdī jau atbrīvot krūti no aizdomīgā veidojuma. Bez speciālas operācijas. Viens no mamogrāfiem ir diagnostiskais mamogrāfs, kuram ir augstāka izšķirtspēja krūts vēža diagnostikai. Iekārta būs aprīkota arī ar tomosintēzi – krūts dziedzera uzņēmumi no vairākiem leņķiem, lai labāk ieraudzītu audu izmaiņas uz dziedzeraudu fona. Otra pilnīgi jauna iespēja būs veikt mamogrāfiju ar kontrastvielu un pēc tam subtrakciju, kas nodrošina konkrēta veidojuma labāku vizualizāciju.
Šīs iekārtas cena ir 222 555 eiro (bez PVN). Šo iekārtu slimnīca pērk par pašu līdzekļiem. Otrs mamogrāfs ir „specializētā stereotaktiskās mamogrāfijas iekārta ar vakuuma biopsijas aprīkojumu, kas nodrošina 2D/3D attēlveidošanu un 360 grādu pieeju pacientam guļus stāvoklī uz vēdera". Tā cena iepirkuma rezultātā ir 270 404,75 eiro. Valsts finansē iekārtas iegādi 250 000 eiro apmērā, un atlikušo summu sedz slimnīca. Ilze Eņģele: "Latvijas Onkoloģijas centrā pavisam drīz būs pieejamas pašas labākās iekārtas, kas pavērs jaunu lappusi krūšu slimību diagnostikā Latvijā.

Te būs pasaules līmeņa aparatūra, kas nodrošinās mūsdienīgu un sievietei saudzīgu izmeklēšanu. Turklāt tā būs personalizēta – vienā dienā veiksim tos krūšu izmeklējumus, kādi nepieciešami tieši šai sievietei."
Stadijas
0 stadija
Audzēja pirmsākums. Kaut arī pagaidām nekas vēl neliecina par vēža šūnu negatīvo ietekmi uz veselību, rentgenoloģiski tas jau ir saredzams.
1. stadija
Krūts vēzis ir sācis attīstīties. Audzējs (veidojums krūtī) ir samērā neliels – līdz 2 cm diametrā. Izteikti palielināti limfmezgli parasti netiek novēroti. Krūts vēzis, kas atklāts 1. stadijā, 90% gadījumu ir pilnībā izārstējams.

2. stadija
Audzēja izmērs ir 2–5 cm diametrā. Ja tas ir mazāks par 2 cm diametrā un ja arī audzēja skartās puses padusē parādās palielināti limfmezgli, tas ir pieskaitāms otrajai stadijai.
3. stadija
Audzējs nereti pārsniedz 5 cm diametrā, taču var būt arī mazāks. Vairāki palielināti limfmezgli ne tikai padusē, bet arī citos tuvākajos audos, krūts vēzis sācis bojāt arī citas organisma struktūras – krūts ādu, krūškurvja sienu vai iekšējos piena dziedzeru limfmezglus.
4. stadija
Krūts vēzis ir izplatījies arī uz citiem iekšējiem orgāniem (plaušām, kauliem u. c.).
Kā mazināt risku saslimt ar krūts vēzi
1
Veic krūšu izmeklējumus,
regulāri apmeklē ginekologu un veic profilaktiskus krūšu izmeklējumus – ultrasonogrāfiju vai mamogrāfiju;
2
Veic krūšu pašpārbaudi,
dari to regulāri un dodies pie ārsta, ja pamani izmaiņas;
3
Kontrolē svaru,
sievietēm ar lieko svaru vai aptaukošanos ir lielāks risks saslimt ar krūts vēzi;
4
Esi aktīva,
fiziskas aktivitātes trīs reizes nedēļā samazina slimības risku;
5
Samazini alkohola lietošanu,
alkohols paaugstina estrogēna līmeni, kas var paaugstināt slimības risku).
Es zinu, kā Tu tagad jūties
Katrīnas Visockas vēstule iedomātai vēža slimniecei
Dienā, kad vārds "vēzis" vairs nebija tikai manas māsas horoskopa zīme, es pēc ilgiem laikiem raudāju, jo tas izrādījās manas diagnozes nosaukums – krūts vēzis. Es braucu vilcienā viena un raudāju. Tas šķita tik negodīgi. Kā kaut kas tāds spēja iekļūt manā lieliskajā dzīvē un kāpēc. Tomēr padoties negrasījos. Pēc diagnozes noskaidrošanas uzliku sev par mērķi cīnīties un uzvarēt. Nekas un neviens nav tiesīgs darīt man pāri!

Šo cīņu uzsāku ar azartu, apņēmību un pozitīvu attieksmi. Tieši tas galu galā mani ne tikai izārstēja, bet padarīja vēl stiprāku un laimīgāku. Es iemācījos būt saudzīgāka un uzmanīgāka pret sevi un citiem, iepazinu profesionālus speciālistus, satiku līdzīgā cīņā dzīvojošas sievietes. Es izmantoju visas iespējas, ko šī slimība deva, lai pilnveidotos, iepazītu sevi, izmēģinātu jaunas aktivitātes. Piemēram, pirmo reizi mūžā apmeklēju psihologa konsultāciju ciklu, piedalījos deju terapijas grupā, iekļuvu fizisko aktivitāšu ietekmes uz vēzi pētījuma dalībnieču vidū. Es uz laiku pametu darbu un visu laiku veltīju tikai pati sev. Izveidoju sarakstu ar uzdevumiem, ko jau sen gribēju izdarīt. Un pamazām tos ieviesu savā ikdienā.

Es lieliski atpūtos, lasīju, zīmēju, dejoju, dziedāju, vingroju, mācījos savu mīļāko valodu, atjaunoju draudzību ar cilvēkiem, kurus iepriekš biju nedaudz atstūmusi aizņemtības dēļ, ieguvu jaunus draugus, tiku galā ar emocionāliem pagātnes pārdzīvojumiem. Es pilnībā atjaunojos, koncentrējoties uz vienu – būt atkal veselai, laimīgai, stiprai. Man izdevās! Un es to paveicu viena. Ar atbildību pret savu ķermeni un dzīvi.

Tāpēc es zinu, kā Tu tagad jūties. Kā jūties, ja gaidi izmeklējuma rezultātus, klusībā cerot uz diagnostikas kļūdu. Ja Tu tikko esi uzzinājusi savu slimības nosaukumu un esi dusmīga vai skumja, jo nesaproti, kā tas varēja notikt ar Tevi. Ja Tev tuvojas pirmā ķīmijterapija un Tev nav ne jausmas, ko tur darīs. Ja Tu tūlīt gulsies uz operāciju galda, bet ķirurgs vēl nevar garantēt, ka krūti izdosies saglabāt. Ja Tu tikko esi pamodusies pēc operācijas un domā par to, vai viss izdevās un kāda gan tagad izskatīsies Tava krūts. Ja Tev sāk izkrist mati un Tu sāc pievērst uzmanību citu cilvēku kustībai, ko vēl ilgi nevarēsi atļauties, – izlaist roku caur saviem matiem. Ja Tavi mati jau ir visur, pat ēdienā, bet Tu vēl arvien nevari saņemties atlikušos noskūt. Ja Tu esi savas parūkas meklējumos, bet Tev nepatīk neviena. Ja Tu pirmo reizi esi izgājusi ārā ar parūku un ej uzmanīgi, pieliekusi galvu, jo ir sajūta, ka tā tūlīt nokritīs. Ja Tu vairs nejūties skaista un vēlies noslēpties no visiem. Ja Tu nezini, kam un kā pateikt par savu slimību. Ja Tu katru rītu kā uz darbu brauc uz staru terapiju, lai pāris minūtes ļautos apstarošanai, kas Tavu ādu vēl daudzus mēnešus padarīs tādu kā saulē apdedzinātu.

Un jā, es zinu to prieku, kādu jūti, ja esi uzzinājusi, ka ārstēšanās veiksmīgi ir beigusies un Tu vari atgriezties savā dzīvē, lai to baudītu pilnvērtīgi. Dzīvē, kas vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Es zinu, kā Tu jūties, jo Tu esi viena no mums.

Es savu vēzi nekad neaizmirsīšu un vienmēr to atcerēšos. Tā ir bijusi ilga, grūta, bet spēcinoša cīņa. Piedzīvojums, kurā nokļuvu man nezināmu iemeslu dēļ. Ceļojums, kas mani ir izmainījis, licis pārvērtēt to, kas ir svarīgi, ļāvis sevi vēl vairāk iemīlēt un pieņemt.
Diagnoze tiek paziņota gaitenī
Joprojām valstī nav noteiktas vienotas kārtības, kurš no ārstiem pēc vēža skrīninga – mamogrāfijas runā ar krūts vēža pacienti un izstāsta par aizdomām uz onkoloģisku saslimšanu, izmeklējumiem un to, kas sekos.


Kāda vēža paciente, kas vēlējās palikt anonīma, stāsta: "Man publiski gaitenī iedeva mamogrāfijas rezultātu un skaļi pateica, ka situācija ir slikta un man ir jāiet vēl uz tādu un tādu pārbaudi. Jā, tas bija ļoti nepatīkami. Es pieļauju, ka tie cilvēki gaitenī varbūt arī nedzirdēja, neklausījās, bet es biju emocionāli sakāpināts cilvēks, kurš bija gaidījis šo vēsti patiesībā, nojautis, ka būs slikti. Un, kad to pasaka skaļi citu cilvēku klātbūtnē un tā diezgan pavirši izturoties... To es vēl joprojām atceros un šo privāto medicīnas iestādi arī vairs neesmu apmeklējusi un negrasos apmeklēt tieši tā gadījuma dēļ."
Veselības inspekcija: "Ir stingri jāpārdomā, lai sievieti nesabiedētu. Jo viņa var tā nobīties, ka neveiks vairs nekādus izmeklējumus."
Veselības inspekcija šo jau identificējusi kā īpašu problēmu visā valstī. Tāpēc patlaban top vadlīnijas. Kurš paziņo pacientei un kā to dara. Dace Roze, Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītājas vietniece, saka: "Joprojām nav vadlīniju, kā šo rezultātu paziņot sievietei! Ja rezultāts ir labs, viss ir kārtībā. To rezultātu var atdot tieši rokās. Bet ja saņem ne to labāko? Pašreizējie mamogrāfijas izmeklējuma vērtējumi ir no R1 līdz R5. R1 ir labs. Ja ir jau R3, tas nozīmē, ka pusgada laikā jāveic sonogrāfiskie izmeklējumi, kur var šo veidojumu izpētīt. Kā tas notiek? Kā paziņošana notiek? Vai tas būtu jādara ģimenes ārstam? Ir stingri jāpārdomā, lai sievieti nesabiedētu. Jo viņa var tā nobīties, ka neveiks vairs nekādus izmeklējumus."

© Aija Kinca, LTV Ziņu dienests, Dace Eglīte

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt