Mazliet bailīgi, taču ar mirdzumu acīs 64 Upesgrīvas pamatskolas audzēkņi ar garīgās attīstības traucējumiem pārvarēja lampu drudzi un braši kāpa uz skatuves, lai ar dažādiem priekšnesumiem dāvātu prieku gan sev, gan citiem.
"Katru gadu ir arvien grūtāk izdomāt - ko šogad rādām, lai būtu interesanti. Lai patiktu gan vecākiem, gan bērniem pašiem," sacīja Upesgrīvas internātpamatskolas direktores vietniece Ieva Tīruma.
"Vienkārši kādu dienu mūsu direktorei ienāca prātā doma - ir tāda feina pasaka, kur ir gulbji, kur ir ragana, kur ir vairāki tēli, kur var to sižetu attīstīt tādu dramatisku, lai būtu spriedze un būtu interesanti," pauda Tīruma.
Kā stāsta skolas pedagogi, gatavošanās posms ir grūts, bet interesants. Katram audzēknim tiek atrasta savu pieeja, kā viņu uzrunāt un mudināt piedalīties izrādē. Lielākā daļa audzēkņu uz skatuves kāpj ar prieku, rādot apgūtās dejas un dziesmas Šogad par galveno lomu priecīgs ir skolas audzēknis Aivars Stromanis. "Man ļoti patīk mana loma, jo kā brālītis es jau esmu brālītis savai māsai, un tas jau ir ikdienas darbs," pauda Stromanis.
Upesgrīvas internātpamatskolas audzēkņiem ir svarīgi tas, ka uz skatuves ar viņiem kopā ir arī viņu pedagogi, kā arī kāds no draugiem. Jūtot viņu atbalstu, arī mazi un lieli mākslinieki jūtas drošāk. "Gan ir drošāk darboties uz skatuves, gan ir arī tā komunikācija labāka. Jo bērni redz, ka skolotājs ir līdzīgs kaut kādā ziņā arī viņiem, jo arī skolotājs nervozē, kāpdams uz skatuves," atzīst Upesgrīvas internātpamatskolas direktore Maija Aveniņa. "Viņš pārvar to uztraukumu. Bērns mācās darot un redzot, kā otrs dara, kā pieaugušais to dara, un viņam tas ir tāds pamudinājums, atbalsts," norāda Aveniņa.
Lielākā daļa fakultatīvo nodarbību skolā tiek vadītas ar mūzikas palīdzību un dažādu instrumentu spēli. Lai iestudētu izrādi, pagāja četri mēneši. Tradīcija iestudēt uz Ziemassvētkiem uzvedumu skolā ir jau 15 gadus.
