Evertam maijā paliks pieci gadi, un tas ir vecums, no kura pirmsskolas izglītība Latvijā ir obligāta. Pašlaik Everts bērnudārzu neapmeklē. Zēns vēlu sāka runāt, viņam ir valodas traucējumi, arī autiskā spektra traucējumi, hiperaktivitātes sindroms. Sākotnēji mācījies bērnudārzā Lubānā. Tad kopā ar mammu pārcēlās uz Rīgu, kur, kā uzskata Everta mamma Ruta Ķere – zēns invaliditātes dēļ ticis diskriminēts.
"Es domāju, ka laukos ir vienkārši cilvēcīgāka attieksme pret bērnu. Bērns ir vērtība. Varbūt visi domā, ka bērns ar autismu sit ar galvu pret grīdu un uzbrūk citiem, un kož. Patiesībā tā nav," sacīja Everta mamma.
Galvenā problēma – zēns sācis mācības kādā pašvaldības bērnudārzā, tur, pēc mātes teiktā, ar bērnudārza darbiniekiem dēlam veidojušies konflikti, un pēc mammas vēlmes bērnudārzu mainīt dome ieteica bērnudārzu, kas īsteno speciālās izglītības programmas "Teiksma". Tā arī Ķeres ieskatā ir nepamatoti atšķirīgā attieksme.
Ķere pauda: "Tā ir sistēma, ka bērnus ar problēmām novirza uz speciālajām iestādēm, lai neviens viņus neredzētu. Man ir pazīstamas vairākas māmiņas bērniem ar autismu, un viņas vienkārši nekārto to kodu, lai izglītības iestādē nebūtu tādi gadījumi kā man – ejiet uz speciālo iestādi!"
"Teiksmā" dēls sabijis vien desmit dienas, un tur neesot bijis speciālais pedagogs, kāds zēnam nepieciešams. Radušās arī aizdomas par audzinātājas vardarbību pret bērnu. Un tāpēc viņu no bērnudārza izņēma. "Vienu dienu es bērnam lasīju pasaku, paskatījos, ka galvā ir milzīgs, balts robs. Izplēsti mati," piebilda zēna mamma.
Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Teiksma" vadītāja Rita Soltuma par iespējamo vardarbību norādīja: "Saņemtie dokumenti ir nosūtīti Bērnu aizsardzības centram ar lūgumu izvērtēt šo situāciju. Un arī, lai varētu pieņemt lēmumu darbinieka atstādināšanā vai ļaut viņam turpināt darbu. Šobrīd skolotāja nepilda darba pienākumus."
Arī Bērnu aizsardzības centrā apstiprināja – vērtēšana vēl turpinās.
To, ka ar pirmo bērnudārzu sadarbība diemžēl neizveidojās pozitīva, Rīgas domes Izglītības pārvaldē nenoliedza. Tāpat nenoliedza to, ka iekļaujošā izglītība kopumā bieži vien ir izaicinājums un ne tikai Evertam. Iekļautu bērnu ir samērā maz.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla atzīmēja: "Kopumā varētu runāt, ka integrēti vispārējā programmā, ne speciālajā, kopā ir 94 bērni. Tas ir ļoti maz. Iekļaujošā izglītība, kā jau minēju, pirmkārt, ir vecāka vēlme. Un vecāka izpratne par to, kur bērnam būs labāk. Ja bērnam blakus speciālajai programmai ir vēl citas blakus problēmas, kaut vai autiskā spektra traucējumi, viņus uztrauc liels bērnu kolektīvs."
Uz visu Rīgas pašvaldības bērnudārzos esošo bērnu fona iekļauto bērnu īpatsvars nesasniedz pat 1%. Bet laba aina nav arī valstī kopumā. Parastajos bērnudārzos integrēti mazliet virs 4 % bērnu ar īpašām vajadzībām.
Un tieši bērnudārza posmā situācija ir vissliktākā, novērojis tiesībsargs. Pērn saņemti aptuveni 10 iesniegumi par iekļaujošās izglītības problēmām tieši bērnudārzos.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa sacīja: "Diemžēl jāsaka, ka situācija par to, lai mēs varētu teikt, ka Latvijā tiek nodrošināta iekļaujoša izglītība, – tā īsti un gluži nav. Un situācija ir diezgan slikta. To pierāda arī saņemtie iesniegumi. Bet Rīga viennozīmīgi nav tas sliktākais variants."
Iemesli esot vairāki. Rīgas domē min gan īpašo bērnu vecāku izvēli apmeklēt bērnudārzus ar speciālās izglītības programmām, gan pārējo bērnu vecāku iebildumus vispārējās izglītības bērnudārzu programmās pret citādo. Sabiedrība neesot gatava.
Tikmēr Evertam tuvojas piektā dzimšanas diena. No pieciem gadiem izglītība ir obligāta. Šobrīd Rīgas dome Evertam piedāvā vietu kādā no bērnudārziem, kur īsteno speciālās izglītības programmu, kas nozīmē, ka vispārējā programmā zēnu, visticamāk, neiekļaus.
