Madonas pilsētas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Arnita Krīgere vērtē, ka viņas skolā veiksmīgi māca bērnus ar dažādām izglītības programmām, vienā klasē ir ne vairāk par četriem skolēniem ar īpašām vajadzībām. Skolā ir logopēds, psihologs, pietiekami daudz pedagogu palīgu. Izglītības procesā variē ar mācību procesa un vides pielāgojumiem. Ir tendence pieaugt bērnu skaitam ar uzvedības traucējumiem. Ir viegli, ja vecāki to apzinās un nāk pie pedagogiem runāt, lai saprastu, ko skola var nodrošināt, kas konkrētajam bērnam ir vajadzīgs šādā situācijā. Jāapzinās, kādas iespējas ir skolai, ko var piedāvāt. Iespējams, vecākiem bērnam jāizvēlas cita skola.
Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa uzskata, ka jebkura skola varētu strādāt ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi, bet tas ir tad, ja bērnam nav uzvedības traucējumi.
Lai novērstu situāciju ar uzvedības traucējumiem, kur nav iespējams paredzēt bērna rīcību, ir nepieciešams liels resurss. Svarīgi runāt ne tikai par bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī par pārējiem bērniem.
Nereti saka, lai bērni ar īpašām vajadzībām iet uz citu skolu, bet bieži bērniem, piemēram, ar autismu, ir augsts intelekts. Šos bērnus māca parastā programmā ar atbalsta pasākumiem.
Ja runājam par bērnu ar īpašām vajadzībām, ir trīs tipu vecāki, uzsver Repina.
Vecāki, kuri apzinās problēmu un strādā pie tās, vecāki, kas atzīst problēmu, bet neiesaistās darbā, trešā grupa – noliedzēji, kuri uzskata, ka ar bērnu viss kārtībā, tikai pedagogi neprot strādāt.
Uz jautājumu – vai bērnam ar īpašām vajadzībām jāmācās mazā skolā, Repina atbild, ka maza skola nenozīmē, ka ir maza klase. Repina uzsver, ka īpašās izglītības programmas ne vienmēr nozīmē invaliditāti un īpašu kopšanu.
Tāpat jāatceras, ka nākotnē šiem bērniem būs jādzīvo sabiedrībā. Uzskata, ka šos bērnus vajag iekļaut mazās skolās, bet tā ir slēpta segregācija.
Kārkliņa pauž, ka bieži skolas izvēlas neņemt bērnus ar īpašām vajadzībām, jo tas prasa lielu papildu darbu. Viss ir administrācijas un pedagogu rokās, "tā ir mūsu labā griba, kā veidot bērna mācību procesu."
Repina uzsver, ka katrai bērna programmai ir noteikta konkrēta atbalsta sistēma, to nosaka konkrēta bērna programma, palīdzība atšķiras. Iekļaujošo izglītību var realizēt tad, kad ir sagatavotas visas iekļautās puses, ir jāmācās visiem. Tagad ir daļa vecāku, kuri domā, ka bērns ar īpašām vajadzībām traucē. Izglītības iestādes vadītājam ir jāveido komanda, skolotājs klasē nevar būt viens.
Veiksmes stāsti iespējami tad, kad ir kvalitatīva komanda, bērnu ar īpašām vajadzībām var iekļaut arī lielās skolās un lielās klasēs.
