Šogad tiesībsargs Juris Jansons pievērsies dažādām tēmām: runāts par bezmaksas izglītību skolās, par ieslodzīto tiesībām, par veselības aprūpi un pensijām, par jauno vēcāku un invalīdu tiesībām uz vides pieejamību, tiesībām uz īpašumu un dzīvi labvēlīgā vidē, tāpat mazākumtautību tiesībām uz izglītību, arī bērnu tiesībām augt ģimenē. Jautājumu daudz un tie ir dažādi, arī iesniegumu skaits apjomīgs vairāk kā 2300 iesniegumu. Juris Jansons skaidro, ka biroja atpazīstamība pieaug:
„Es pat būtu par to, ka tiesībsarga birojam vispār nebūtu darba. Cilvēktiesības ir mūsu pamatlikumā, kas ir pamatu pamats. Tas ir tā, kā no rīta mostoties politiķi un ierēdņi to skaitītu kā mantru lieliskai dienai un lai darbi veiktos sekmīgi."
Sociālekonomiskie jautājumi ir būtiski un svarīgi, uzsver cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska, izceļot gan gada sākumā aktualizēto sociālās aprūpes centru situāciju, gan arī izpēti slēgtās iestādēs, tāpat arī iesaistīšanos Denisa Čalovska lietā. Tomēr tiesībsargs pievērš uzmanību pārāk daudz jomām, kas liecina par dziļuma trūkumu, tāpat trūkst uzmanības jautājumiem, kuriem nav un nevar uzreiz būt sabiedrības lielākās daļas atbalsta.
„Patvēruma meklētāju tiesības, mazākumtautību tiesības, arī seksuālo minoritāšu jautājumi, kam ir pretrunīgas un neviennozīmīgas sabiedrības reakcijas; šo jautājumu risināšana tiek atstāta nevalstisko organizāciju pārziņā. Ir jāapsveic, ka ir zināms jautājumu loks pacelts, kas ir svarīgs plašai iedzīvotāju masai, bet sajūta ir, ka par sarežģītiem jautājumiem tiesībsargam nav drosmes runāt," saka Kamenska.
Cilvēktiesību centrs savu nākamā gada prioritāšu vidū ierindojis arī vārda brīvības un integrācijas jautājumus. Tikmēr tiesībsargs līdzās Ārstniecības likumam, sociālās aprūpes centriem nākamgad domās par taisnīgu vecuma pensiju, nekustamā īpašuma valdījumu, drošu un labvēlīgu vidi, kā arī bērnu tiesībām uzaugt ģimenē.
Sabiedriskās politikas centra „Providus" pētniece Iveta Kažoka vērtē, lai gan Jansonu izvirzīja „Saskaņas centrs", šo gadu laikā viņš darījis visu, lai tuvotos nacionāli noskaņotiem politiskiem spēkiem:
„Viņš ir daudz redzamāks un pamanāmāks, bet viņam trūkst autoritātes juristu un politiķu vidū. Uznācieni sabiedriskajā telpā, ko redz sabiedrība, reti vainagojas ar izteiktiem panākumiem. Tiesībsarga svarīgākais ierocis ir viņa autoritāte. Ja tiesībsargu viņa zināšanu vai citu iemeslu dēļ politiķi vai citi juristi neuztver nopietni, tas, protams, atstāj iespaidu uz darba rezultātiem."
Tiesībsargs Juris Jansons savā amatā ir gandrīz trīs gadus, vēl priekšā divi gadi, jo uz šo amatu Saeima apstiprina uz pieciem gadiem. Kad viņš tika ievēlēts, tiesībsargs apņēmās līdzās citām reformām panākt, ka Saeima to ievēl atklātā balsojumā. Šādas izmaiņas likumā arī ierakstītas.
