Jansona priekšlikumu gan atbalstīja tikai viņš pats un Judins, tādēļ Sudraba turpinās komisiju vadīt.
Jansons savu priekšlikumu pamatoja ar bažām, ka Sudraba pati pieminēta žurnāla „Ir” publicētajās viesnīcā „Rīdzene” ierakstītajās sarunās. Tāpat viņš Sudrabai pārmeta, ka deputāte parakstījusi iepriekšējās sēdes protokolu, kurā norādīts, ka viņai ir pielaide valsts noslēpumam, lai gan tas neatbilst patiesībai.
Pielaide valsts noslēpumam būs vajadzīga visiem komisijas deputātiem, lai iepazītos ar „oligarhu lietas” operatīvajiem materiāliem. Sudraba apstiprina, ka pielaidi valsts noslēpumam vēl tikai lūgs. Tā kā šis process var ilgt vairākus mēnešus, viņa paralēli arī meklē iespējas, kā komisijas deputāti var iepazīties ar „oligarhu lietas” materiāliem, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam.
„Es runāju par to, kā ir racionālāk strādāt. Konsultējoties arī ar citiem kolēģiem un arī ar ģenerālprokuroru, redzot likumā, pastāv šīs iespējas, kādā veidā var strādāt ar valsts noslēpuma informāciju tieši izmeklēšanas komisijā strādājošie cilvēki, deputāti, saistībā ar konkrēto lietu. Nav runa, ka viņi varētu iepazīties ar jebkādu valsts noslēpumu – tikai to, kas skar konkrēto komisijas darba apjomu,” pauda Sudraba.
Sudraba gan sola, ka nevadīs komisiju, ja pielaide valsts noslēpumam viņai netiktu piešķirta.
Ziņots, ka Sudrabas ievēlēšana komisijas vadītājas amatā jūlija beigās izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, jo viņa pati ir minēta „oligarhu sarunās”. Neapmierinātību neslēpa arī Nacionālā apvienība un arī prezidents Raimonds Vējonis aicināja pārvērtēt Sudrabas iecelšanu vadītājas amatā komisijā, kur viņa pati varētu būt ieinteresētā persona.
