Priekšlikumus bija iesniegusi Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī vairāki "Saskaņas" deputāti - Evija Papule, Valērijs Agešins, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš.
Komisijā pieņēma iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV") priekšlikumu precizēt grozījumus. Ministrs rosināja noteikt, ka jaunietiem jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai. Tāpat jaunietim jāsaņem vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja.
Priekšlikums paredz, ka jaunietis medībās varēs izmantot tām klasificētu ieroci, izņemot vītņstobra ieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu atbildīgs būs ieroča īpašnieks, kuram būs jābūt klāt, kad jaunietis izmantos viņa ieroci.
Diskusija komisijas sēdē norisinājās augstos toņos. Zemnieku un mednieku organizācijas atbalsta samazināt vecumu, no kura jaunieši var piedalīties medībās un izmantot ieročus. Savukārt pret to iestājās Labklājības un Veselības ministrija, Valsts kontrole, kā arī tiesībsargs un vairākas nevalstiskās organizācijas.
"Vai likuma šīs normas pieņemšanas mērķis ir palielināt mednieku populāciju?" vaicāja deputāte Papule. Viņai atbildēja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta pārstāvis Jānis Bārs: "Stāsts ir nevis par mednieku populācijas palielināšanu, bet par mednieku skaita saglabāšanu nākotnē. ZM raugās uz medībām nevis caur vispārpieņemto stereotipu, ka medības ir atsevišķu indivīdu hobijs, bet
medības ir platību apsaimniekošanas instruments ar konkrētiem mērķiem.
Un tie būtu - ekoloģiskā stabilitāte, bioloģiskā daudzveidība un iespēja pastāvēt saimnieciskajām nozarēm, tai skaitā iespēja droši braukt pa ceļu."
Bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas pārstāve Renāte Alberga uzsvēra: 16 gadīgais jaunietis likuma izpratnē ir bērns un liekam riskam viņš nav jāpakļauj
"Kā mēs varam nodrošināt to, ka ieroci izmantos īpašnieka vadībā?
Zinot medību sistēmu, kā tiek organizēta, ka medības nenotiek stadionā, tās notiek mežā, kur ir noteikta distance starp medniekiem. Būsim reāli."
Nosacītās frontes otrajā pusē ir zemnieku un mednieku interešu aizstāvības organizācijas.
"Varbūt kādam Rīgas jaunietim cūku bēres var likties kaut kas nepieņemamas un kāds var krist ģībonī, bet laukos tā ir norma un visi pie tā ir pieraduši. Tāpēc es neuzskatu, ka lauku jauniešiem medības kā process var būt psiholoģiski traumējošs," par atšķirīgo audzināšanu laukos atgādināja "Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons.
Sēdē bija arī 20 jauniešu, kuri iesnieguši atklātu vēstuli likuma grozījumu pieņemšanai, iesniedzēja Emīlija Mariševa. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ir gana daudz jauniešu, kas ar medībām tiešām ikdienā nodarbojas.
Pašai Emīlijai pašlaik ir 16 gadi.
"Es medībās esmu jau kopš deviņu gadu vecuma kopā ar savu tēvu. Un nevienā brīdī es neesmu jutusies...
Tāpat arī es stāstu saviem draugiem par savu nodarbošanos un, patiesību sakot, reakcijas vairs nav negatīvas. Tās ir vai nu neitrālas, vai arī tās ir ieinteresētības pilnas. Tāpēc varētu teikt, ka mēs ejam pareizajā virzienā un vairs neaudzinām savus bērnus mucā, norādot, kā lietas dzīvē arī notiek," pieredzē dalījās jauniete.
KONTEKSTS:
Saeima janvāra beigās otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu atļaut 16 gadus sasniegušiem pusaudžiem medībās izmantot ieročus. Šo priekšlikumu likumprojektā atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37, bet četri atturējās.
Pašlaik likums paredz tiesības medībās izmantot ieročus no 18 gadu vecuma. Likums Saeimai vēl jāizskata trešajā galīgajā lasījuma.
