Aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai vienībai un saglabāt valsts nozīmes statusu, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.
"Mēs jūtamies kā tāds izmēģinājumu trusītis, jo pārējās lielās pilsētas ir saglabājušas republikas pilsētas statusu," teica Jelgavas mērs.
Kaimiņu novadu pārstāvji sēdē pauda bažas, ka, apvienojoties ar pilsētu, pārnovadu ietekme samazināsies. "Mēs tikai zīmējam karti, bet kas būs labāk?" jautāja Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Emocionāli sava novada tiesības Saeimas komisijas sēdē aizstāvēja Jelgavas novada zemniece Ināra Mālkalne. Viņa aicināja deputātus domāt par iedzīvotājiem. "Kāpēc jūs tagad neuzklausāt mūsu iedzīvotājus?" viņa vaicāja.
Komisijas sēdē ar balsu vairākumu, četriem balsojot ''par'', tika lemts par labu viena Jelgavas novada veidošanai.
"Nožēlojami, ka četri deputāti lemj gandrīz divu miljonu [iedzīvotāju] dzīvi," teica Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (Zaļo un Zemnieku savienība).
Komentējot deputātu balsojumu, Jelgavas novada izpilddirektore Līga Lonerte atgādināja, ka savulaik, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis, kurš komisijā pārstāv ministriju, startējis vēlēšanās novadā, viņa politiskais spēks solījis jaunas rūpnīcas. Nekas no solītā neesot izpildīts, un tāpēc arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) solījumiem saistībā ar reformu rodoties šaubas.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
